Tag Archives: Vegāniskas receptes

Šķelto zirņu putra ar “kūpinātām” sēkliņām un ceptiem lociņiem

_MG_7331

Reizēm cilvēks var peldēt kūpināta tofu, portobello sēņu un makadāmijas riekstu jūrās, bet reizēm apkures sistēmas grib remontus, kaķi – vetārsta vizītes un vēl viskautkas viskautko grib. Tad cilvēks maķenīt pabēdājas, pievelk jostu un iet pakrāmēties pa krājumu skapīti un saldētavas atvilktnēm. Un tur ir labas, labas lietas iekšā. Piemēram, šķeltie zirņi ir laba lieta. Tik laba, ka, pats tam neticot, var tikt galā ar veselu katliņu vienā paņēmienā.

_MG_7336

Vajadzīgs (2 palielām porcijām):

  • 400 g šķelto dzelteno zirņu (var likt uz nakti aukstā ūdenī mērcēties, var mērcēt 1 h, var nemērcēt vispār)
  • 2,5 tējk. sāls
  • Neliela lociņu buntīte (kādi 6-7 lociņi)
  • 4 ēd.k. saulespuķu sēklu
  • 1/2 tējk. sojas mērces
  • 1/2 tējk. kūpinātās paprikas pulvera
  • Pasniegšanai: garšīgi skābētie kāposti vai kādi marinēti vai mazsālīti gurķīši

Gatavo:

Zirņus noskalo, liek katliņā un pārlej ar aukstu ūdeni tā, lai ūdens pārklātu zirņus un vēl mazliet.
Zirņus vāra, līdz tie ir gatavi un sāk mazliet šķīst. Ja zirņi ir iepriekš mērcēti, tas aizņems apmēram 20 minūtes, ja ne – līdz pat stundai.
Sāli pieber tikai tad, kad zirņi jau gatavi. Nolej lieko ūdeni, ja putra šķiet par šķidru.

Gatavo sēkliņu piedevu:
Pannā uzkarsē eļļu, liek cepties sīki sakapātus lociņus un tūliņ pat arī saulespuķu sēkliņas. Cep nelielā karstumā, maisot un pieskatot, lai nekas nepiedeg.
Kad sēkliņas sāk brūnēt, pielej nedaudz sojas mērces, aši apmaisa un ber trauciņā. Turpat trauciņā pieber kūpinātās paprikas pulveri un kārtīgi samaisa.

Lej bļodiņās putru, pārkaisa ar sēkliņām, iemet arī pa kādai karotei skābo kāpostu un ēd.

_MG_7350

Zemsvītras piezīmes:

* Protams, ka lociņus var aizvietot ar sīpoliem, taču man ļoti patīk, kā cepts lociņš sader ar kūpināto papriku, tāpēc pie izdevības izvēlos to.
* Bildē lociņi izskatās gaužām pārogļojušies, bet tā gluži nav, mums te vienkārši pamaz gaismas šodien. Bet nu zināšanai – ogļot nevajag.
* Putrai var pielikt arī mazos gabaliņos sagrieztu kartupeli – tas piešķirs virumam papildu krēmīgumu un tumīgumu.

Maizītes ar ceptu tofu un ļoti, ļoti ātru tomātu mērci

_MG_7262

Ja darba dienās brokastīm īsti nav laika, tad brīvdienās gan. Tad var atļauties paēst sēžot, kas ir forši. Es negribu būt anekdošu latvietis, kas priecājas par lietām tikai tāpēc, ka ir ievērojis, ka citiem iet sliktāk, bet sikspārņi, piemēram, nevar apsēsties nemaz un nekad. Tā ka izbaudiet brokastis sēdus, mīļie. Un sēdbrokastīs ēdiet maizītes, jo tās ir lēno brokastu karaļi.

 

Vajadzīgs (4 brokastu maizītēm):

  • 4 garšīgas maizes šķēles
  • Apmēram 50 g tofu (es izmantoju Rimi un Supernetto nopērkamo tofu ar zaļumiem)
  • 1 tējk. sojas mērces
  • 1 tomāts
  • 1 ķiploka daiviņa
  • 1/4 tējk. čili pārslu
  • 1/4 tējk. kaltēta timiāna
  • 1 tējk. olīveļļas
  • Šķipsniņa sāls
  • Dažas ēdamkarotes Indijas riekstu-bazilika mērces vai humusa

Gatavo:

Gatavo tofu: uzkarsē pannu, ielej nedaudz eļļas un cep tofu šķēlītes no abām pusēm, līdz tās kļūst zeltaini brūnas.
Pašās beigās pielej sojas mērci, ātri apgroza, lai visas šķēlītes tiktu pie sojas mērces, un ņem nost no pannas.
Gatavo mērci:
Nomizo un sīki sakapā ķiploku, tomātu sagriež mazos gabaliņos.
Uzkarsē katliņu vai pannu, ielej tajā nedaudz olīveļļas un liek apcepties ķiploku nelielā temperatūrā, līdz ķiploks jauki smaržo un sāk mazliet mainīt krāsu.
Pievieno tomātu gabaliņus, timiānu, čili, sāli un palielina temperatūru.
Pa brītiņam apmaisot, mērci karsē kādas 5 minūtes. Mērci nevajag pilnībā izšķīdināt – joprojām būtu jābūt jūtamiem tomātu gabaliņiem.
Gatavo maizītes: uz maizes šķēlēm smērē bazilika mērcīti vai humusu, liek tofu šķēlītes un katru maizīti rotā ar kādu karoti tomātu mērces. Apsēžas un ēd.

_MG_7257_MG_7253_MG_7289_MG_7249

Zemsvītras piezīme:

*Ja mērcīte paliek pāri, to var izmantot kā dipa mērcīti, kā piedevu zupai, sautējumam, kā mērcīti citai maizītei vai vienkārši izēst ar karoti, jo nemaz tik daudz jau tur pāri nepaliks.

Mērces: Indijas riekstu-bazilika, tomātu-dateļu un tahini-apelsīnu

2015-11-01 11.38.40

Vienam meita, otram kleita, bet man noteikti mērce. Mērce kā piedeva salātiem, zupai, sautējumam, vokam, burgerim, sendvičam, tofu marinādes bļodiņai un pat tukšai karotei. Vakar pasākumā “Kā kļūt par meistaru virtuvē” rādīju trikus ar blenderiem un karotēm, kas beidzās labi un ar visnotaļ garšīgām mērcēm. Par trim no tām tūliņ pastāstīšu, bet ceturtā jāmeklē te.

2015-11-01 11.38.482015-11-01 11.41.16  2015-11-01 11.39.112015-11-01 11.39.00

 

Indijas riekstu-bazilika mērce

2015-11-01 11.39.41

  • 1 tase (cup) Indijas riekstu (mērcēti 4-8 h)
  • Sauja spinātu
  • Neliels bazilika pušķītis (tikai lapiņas)
  • 3/4 tases ūdens
  • 1/2 tējk. sāls
  • 1 ēd.k. citronu sulas
  • 2 ēd.k. rauga pārslu

Visas sastāvdaļas liek blenderī un blendē, līdz iegūta krēmīga, viendabīga mērce. Jo zīdaināka, maigāka mērce izdodas, jo labāk.

 

Tomātu-dateļu mērce

2015-11-01 11.40.22

  • 2 svaigi tomāti
  • 2 mīkstas dateles bez kauliņiem (ja dateles ir cietas, tās pirms tam izmērcē ūdenī)
  • 4 kaltēti tomāti
  • 10 zaļās olīvas bez kauliņiem
  • 1 ēd.k. olīveļļas
  • 1/4 tējk. čili pārslu
  • 1/2 tējk. kūpinātās paprikas pulvera
  • 1/2 tējk. sīpolu pulvera
  • 1/4 tējk. ķiploku pulvera

Visas sastāvdaļas, izņemot olīveļļu, liek blenderī vai virtuves kombainā un maļ/blendē, līdz iegūst vēlamās konsistences mērci. Pašās beigās, kamēr blenderis/virtuves kombains vēl darbojas, tievā strūkliņā pielej olīveļļu.

 

Tahini-apelsīnu mērce

2015-11-01 11.42.23

  • 3 ēd.k. tahini (sezama sēklu pastas)
  • 1 ēd.k. sojas mērces
  • 4 ēd.k. apelsīnu sulas
  • 3 tējk. ingvera sulas
  • 1/4 tējk. ķiploku pulvera
  • 1/5 tējk. sīpolu pulvera
  • 1/4 tējk. Kajennas piparu pulvera

Visas sastāvdaļas samaisa kopā, līdz iegūta viendabīgas konsistences mērce.

Plānās bērnības pankūkas ar dzērveņu mērci

_MG_6948

Nē, tikai nepārprotiet, mana bērnība nekādā gadījumā nebija plāna – mums ar māsu nekad netrūka piedzīvojumu, pat, ja nācās tos izgudrot pašām vai izlasīt grāmatās. Un, ja būsim pavisam godīgi, šīs nav manas visbērnīgākās pankūkas (jo tās īstās bija maziņas, pufīgas un mammas ceptas), šīs ir pankūkas, ko mācēju izcept tikai es un ar ko joprojām no sirds lepojos. Šīs pankūkas ir manas bērnības neatlaidības un drosmes taukainie ordeņi, jo nav nemaz tik viegli komunālā un visnotaļ kriminālā virtuvē, kas pilna ar izdarīgām postpadomju saimniecēm, apmest riņķī lielu pankūku, izmantojot vēl samērā mazas un nemākulīgas rokas. Bet caur slepeniem treniņiem brīnumaini tukšā virtuvē (kas patiesi bija rets gadījums), caur piedegušām, salipušām un pusizceptām pankūkām pie manis atnāca sajūta, ka IR. Un, kad pirmo panākumu panna bija izēsta, bija jācep nākamā. Un tā tas sākās.

_MG_6969 _MG_6983_MG_6987_MG_6943_MG_6945_MG_7001_MG_7016_MG_7010

VAJADZĪGS:

Pankūkām (sanāk akurāt 10 pankūkas):

  • 1 tase (cup) miltu
  • 2 tases sojas piena
  • 3 ēd.k. maltu zelta linsēklu* + 7,5 ēd.k. ūdens (pataupot 2 ēd.k. maisījuma mērcei)
  • 1/2 tējk. vaniļas
  • 1 ēd.k. cukura
  • Šķipsniņa sāls
  • Eļļa cepšanai (es izmantoju rapšu eļļu)
  • Pasniedz ar dzērveņu mērci, grauzdētiem lazdu riekstiem un kļavu sīrupu (pēc vēlēšanās)

Dzērveņu mērcei:

  • 1 tase dzērveņu
  • 3 ēd.k. kļavu sīrupa
  • 4 dateles (ja nav pieejamas mīkstās dateles, tās pirms tam izmērcē ūdenī)
  • 3 ēd.k. kokosriekstu piena
  • 2 ēd.k. linsēklu un ūdens maisījuma

GATAVO:

Gatavo linsēklu “olas” (flaxseed egg): iesijā bļodiņā maltās linsēklas, pielej ūdeni, rūpīgi samaisa un noliek maliņā ievilkties apmēram piecas minūtes.
Citā bļodā iesijā miltus, pievieno sojas pienu, sāli, cukuru, vaniļu un samaisa.
Pankūku mīklai pievieno linsēklu un ūdens maisījumu, pataupot apmēram 2 ēd.k. maisījuma dzērveņu mērcei, rūpīgi samaisa un atkal noliek maliņā.
Gatavo dzērveņu mērci: visas sastāvdaļas liek blenderī un sablendē līdz viendabīgai, zīdainai konsistencei.
Karsē pannu un vidējā temperatūrā cep pankūkas, līdz maigi zeltainas, reizēm bišķi piedegušas. Ēd.

 

Zemsvītras piezīmes:

* Zelta linsēklu vietā, protams, var izmantot klasiskās, taču zelta būs neuzkrītošākas kā pēc krāsas, tā garšas.

*Mērcīte paliks pāri, to var pataupīt nākamā rītā pankūkām, likt smūtijos, smērēt uz maizītes vai lieki nekrāmēties un apēst tāpat.

*Mīļš paldies Kitijai un viņas Zvēru dārzam par skaisto Lāci.

_MG_7078

* Un paldies slepenajam draudziņam, kas pa kluso sazīmējis uz riekstiem smaidiņus._MG_6902 _MG_6911 _MG_6914

Keila čipsi

_MG_6780 _MG_6783

Es tiešām nesaprotu, kāpēc Latvijas tirgu un veikalu plaukti vēl negrimst keila mākoņos – galu galā, keils ir viens no visvieglāk audzējamajiem dārzeņiem, kam vajag tikai zemes pleķi un laiku. Pat ne labu laiku, nē, vienkārši laiku, jo keils aug karstumā un aukstumā, keilam viss pie saknes. Un, kad visi citi dārzāji nokar degunus pēc pirmā randiņa ar salnu, keils paceļ savējo vēl augstāk (jo uz citu nīkuļu fona vienkārši ir vieglāk izcelties). Un vēl kas – keils ir ļoti, ļoti ražīgs. Tik ražīgs, ka patriotiski noskaņotas personas to varētu izmantot savas vairošanās propogandas nolūkos. Un tad vēl tie čipsi. No keila sanāk ļoti garšīgi (un jā, jā, arī veselīgi) čipsi. I rest my case.

_MG_6784

Vajadzīgs:

  • 400 g keila
  • 1 tase (cup) Indijas riekstu (mērcēti 4-8 stundas)
  • 1/2 sarkanās paprikas
  • 2 ēd.k. sojas mērces, citrona sulas, rauga pārslu
  • 1/4 tējk. Kajennas piparu, ķiploku pulvera, sīpolu pulvera
  • 1 tējk. kumīna

Gatavo:

Keilu rūpīgi nomazgā un nožāvē papīra dvielīšos vai salātu žāvētājā.

Atdala lapiņas no kātiem un lielākajām stiegrām, saplēšot vēlamā izmēra gabaliņos.

Visas pārējās sastāvdaļas liek blenderī un sablendē līdz viendabīgai konsistencei.

Iegūto mērci lej pāri keila lapām lielā bļodā un rūpīgi “iemasē” katrā lapiņā.

Liek uz dehidratora sietiem (plānā kārtiņā, nesaspiežot) kaltēties 3-5 stundas, līdz čipsi ir pilnībā izkaltuši un kraukšķīgi. Ēd.

 

Zemsvītras piezīme.

*Ja nav dehidratora, cep cepeškrāsnī 25 minūtes 150°C temperatūrā vai 15 minūtes 175°C temperatūrā. Keila čipsi viegli var piedegt, tāpēc process jāuzmana. Principā tos nevar ilgi atstāt vienus arī tāpēc, ka kāds tos var gluži vienkārši nolaupīt un apēst. Tāda dzīve.

_MG_6787 _MG_6790

Apaļa(s) dzimšanas dienas šokolādes-banānu kūka

_MG_6625-001

Vakar dzimšanas diena bija man, šodien – blogam. Mūs šķir 25 gadi un viena diena, kas nozīmē, ka es uzvaru, jo manai kūkai jabūt stipri lielākai – kaut kur taču tās svecītes jāsaliek.

_MG_6596-001

Šokolādes-banānu kūka (24-30 cm diametrā, modelei 24 cm)

Pamatnei:

  • 1/2 tase (cup) mīksto dateļu bez kauliņiem
  • 1 tase izmērcētu mandeļu (mērcē 8 h)

Šokolādes krēmam:

  • 1 un 1/2 tases izmērcētu Indijas riekstu (mērcē 4-8 h)
  • 1/2 tases nesaldināta kakao pulvera
  • 1/4 tases kļavu (vai agaves) sīrupa
  • 1/4 tases kokosriekstu eļļas
  • 1/2 tases ūdens
  • 1/2 tējk. vaniļas
  • Paliela šķipsniņa jūras sāls
  • Šķipsniņa Kajennas piparu (pēc izvēles)

Banānu krēmam:

  • 1 un 1/2 tases izmērcētu Indijas riekstu (mērcē 4-8 h)
  • 1 gatavs banāns
  • 1/4 tases kļavu (vai agaves) sīrupa
  • 1/4 tases kokosriekstu eļļas
  • 1/2 tases ūdens
  • 1/2 tējk. vaniļas

_MG_6691

Gatavo:

Pamatne:
Virtuves kombainā samaļ mandeles cik nu iespējams smalki. Pievieno dateles un maļ, līdz iegūta viendabīga konsistence.
Iegūto masu liek ar kokosriekstu eļļu ieziestā kūkas veidnē un ar pirkstiem izlīdzina pēc iespējas vienmērīgu. Ja vēlas, daļu pamatnes masas var pietaupīt kūkas dekorēšanai.

Krēmi:
Liek blenderī visas sastāvdaļas un blendē līdz vienmērīgai, krēmīgai konsistencei. Jo krēmīgāk, jo labāk. Sliņķi un aprēķinātāji sāk ar banānu krēmu (jo tad nebūs gatavošanas vidū jāmazgā blenderis un man tas ir svarīgi).
Gatavos krēmus pamīšus liek kūkas veidnē (1 karote šokolādes krēma, blakus 1 karote banānu krēma utt.), pēc tam ar nazi vai irbulīti veido kūkas rakstiņus. Ja vēlas, pārkaisa nedaudz čili pārslu.
Kūku liek saldētavā uz vismaz 4 stundām, vislabāk – uz nakti. Stundu pirms ēšanas kūku pārvieto uz ledusskapi, griež gabaliņos. Ēd.

 

_MG_6723

Pavasara rullīšu un keila sacepums ar Indijas riekstu mērci

_MG_6111

Lieta tāda, ka mūsu mājās pieklīdis Kaķis Kārtējais (kārtojas piedienīgi, ja kas). Kaķis jau daudzo stundu guļ man klēpī, šņākuļo un mazliet ieliski (nejaukt ar lieliski) ož. Savās labajās dienās Kaķis, šķiet, līdzinājies pelēki svītrotajai Whiskas reklāmas sejai. Atcerieties: “Kaķi noteikti nopirktu Whiskas”. Tad nu lūk, gribēju teikt, ka mūsu Kaķis noteikti nenopirktu springroļļus un neaudzētu keilu, lai pagatavotu šo ēdienu. Bet es gan.

_MG_6080

Vajadzīgs:

  • Apmēram 20 vegāniski pavasara rullīši, tautā saukti par springroļļiem
  • 2 tomāti
  • 6 lielas keila (lapu kāposta) lapas
  • 1 sīpols
  • 1 tējk. kumīna
  • 2 ēd.k. sojas mērces
  • 1 tējk. kaltēta čili
  • Olīveļļa
  • Indijas riekstu mērce
    • 1 tase (cup) 4-8 h mērcētu Indijas riekstu
    • 2 ēd.k. rauga pārslu
    • 1 ēd.k. sojas mērces
    • 1/2 tējk. ķiploku pulvera
    • 1/2 tējk. sīpolu pulvera
    • 1/2 tase ūdens
    • 1 ēd.k. citrona sulas

Gatavo:

Gatavo Indijas riekstu mērci: saliek visas sastāvdaļas blenderī un blendē, līdz iegūst vienmērīgas konsistences mērci.
Liek karsēties krāsni uz 200°C.
Smalki sakapā sīpolu un keilu (īpaši smalki jāsagriež keila kātiņi, jo tie ir samērā cieti).
Pannā ielej olīveļļu un apcep sīpolus kopā ar čili un kumīnu, līdz sīpoli kļūst caurspīdīgi. Pievieno keilu un dažas ēdamkarotes ūdens, uzliek vāku un sautē nelielā temperatūrā, līdz keils kļuvis mīkstāks un mainījis krāsu. Pievieno sojas mērci un kārtīgi samaisa.
Ietauko cepamo veidni (man bija 28 cm gara veidne).
Veidnē kārto pirmo rullīšu kārtu, uz tās klāj Indijas riekstu mērci,  virsū liek sautēto keilu un tam pa virsu – plānas tomātu šķēlītes. To pašu atkārto vēlreiz. Virsējās tomātu šķēlītes nedaudz pārslaka ar olīveļļu.
Liek cepties uz 20 minūtēm 200°C. Tad samazina temperatūru līdz 175°C un cep vēl 10 minūtes. Ēd.

_MG_6143_MG_6148

 

Zemsvītras piezīmes:

* Indijas riekstu mērce visticamāk paliks pāri. To var izmantot sendvičos, kā mērci pie makaroniem un salātiem vai vienkārši pārliet pāri svaigiem dārzeņiem.
* Sanāk pikanti. Man patīk.

Cūku pupu un bazilika humoss

_MG_5908 _MG_5910

Augusta pēdējā nedēļas nogalē ar lielu prieku piedalījos “Vegāniskajās dzīrēs”, ko rīkoja biedrība “Dzīvnieku brīvība” (bildes var aplūkot šeit).  Piedalījos gan kā brīvprātīgais gatavotājs, gan kā stāstnieks, iepazīstinot interesentus ar humosa daudzveidību. Šķiet, ka interesenti tiešām bija ieinteresēti, jo jautājumi bija un neviens pat nebija paspējis iemigt (tā gan nav ne viņu vaina, ne mans nopelns, jo prezentācija nebija pārlieku ilga).

Pasākumā apsolīju padalīties ar degustējamā cūku pupu humosa recepti, un te nu tā ir. Par laimi zemnieku tirgus vasara parasti ir ilgāka par meteoroloģisko, tāpēc vēl var cerēt gan uz baziliku, gan cūku pupām.

_MG_4918

Vajag:

  • 500 g izlobītu, no miziņām atbrīvotu cūku pupu (apmēram 2 kg cūku pupu pākšu)
  • Neliels bazilika pušķītis (tikai lapiņas)
  • 2 un 1/2 ēd.k. citrona sulas
  • 1/2 tējk. sāls
  • 1/4 tases + 1 ēd.k. olīveļļas
  • 1/4 tases ūdens
  • 1/2 ķiploka daiviņas

Gatavo:

Cūku pupas izloba no pākstīm un liek vārīties verdošā ūdenī, līdz tās ir mīkstas un gatavas.
Gatavās cūku pupas nokāš un liek aukstā ūdenī, lai atvēsinās. Pēc tam atbrīvo cūku pupas no miziņām.
Virtuves kombainā vai blenderī liek cūku pupas, caur spiedi izspiestu ķiploku, sakapātas bazilika lapiņas, citronu sulu, ūdeni un sāli. Blendē un, kamēr ierīce darbojas, tievā strūkliņā pamazām pievieno olīveļļu. Ēd.

Zemsvītras piezīme:

*Esmu šo humosu gatavojusi gan blenderī, gan virtuves kombainā un jāsaka, ka virtuves kombaina ne tik krēmīgā versija bija labāka par blendera ļoti krēmīgo.
* Pasākumā apsolīju padalīties arī ar noderīgām adresēm humosa un citu ēdamlietu gatavošanai:
– Veikals Stambula (te var iegādāties ļoti labu tahini jeb sezama sēklu pastu, bet ir arī daudz kā cita interesanta)
– Veikals Spice House (ļoti laba kūpinātā paprika un ļoti laipna, zinoša saimniece)
– Garšīgās rauga pārslas Marigold Engevita nopērkamas: u/v Stockmann, veikalā Zaļā govs, veikalā Dabīgi produkti (Krišjāņa Barona 41/43), veikalā un interneta veikalā Ekoveikals un interneta veikalā Pirkumiņš.lv.  Ļoti iespējams, ka arī citās vietās, sarakstu var droši papildināt.
* Humoss izdevās tik smukiņš, ka kaķi uzstājīgi vēlējās ar to nofotografēties.

_MG_5904 _MG_5931 _MG_5936

 

Mazsālīto halapenjo gurķīšu eksperiments

_MG_5578

Lai gan mēdzu stāstīt par saviem 4. klases piedzīvojumiem, raksturojot sevi kā nopietnu sievieti (un es tiešām biju ļoti, ļoti nopietna),  tagad ar nožēlu jāsecina, ka nekāda nopietnība manī nav atlikusi – kā gan citādi izskaidrot to, ka joprojām nemāku ne gurķi iemarinēt, ne zapti ievārīt? Bet nekas, nekas, visu pamazām. Arī staigāt taču mācījos, vazājoties pa māju ar žurnālgaldiņu, tāpēc pie katliem arī uzreiz neķeršos – var taču tik dažādos veidos un nozīmēs apdedzināties. Mazsālītos gurķīšus gan es varu savaldīt, tas arī ne reizi darīts, taču šoreiz gribējās paeksperimentēt ar asumu un garšām.

VAJADZĪGS:

  • 25 gurķi (bet var arī visus 30, man vienkārši beidzās krājumi)
  • 5 palielas ķiploku daiviņas
  • 10 ziedošas dilles
  • 3 svaigi halapenjo pipari
  • 10 citrona vai laima lapas (pēc vēlēšanās)
  • ūdens
  • sāls (1 tējk. uz 1 tasi ūdens)

_MG_5384_MG_5188_MG_5374

GATAVO:

Izvēlas lielu burku ar vakuumvāku (bet noņem gumiju nost, šoreiz vakuumu nevajadzēs) un kārtīgi, kārtīgi izmazgā.
Arī gurķīšus kārtīgi nomazgā un nogriež tiem galus.
Halapenjo nomazgā, sagriež ripiņās. Ja vēlas, izņem sēkliņas.
Gurķīšus kārto burkā, pa laikam blakus iekārtojot kādu dilli, halapenjo šķēlīti un ķiploka daiviņu.
Kad burciņa pilna, pārlej gurķiem pāri sālsūdeni (sāls kristāliņiem jābūt izšķīdušiem), atstājot līdz burkas malai brīvu vietu – kādus 3 cm.
Virs gurķiem uzliek kādu slogu, kas nodrošinās to, lai sālsūdens kārtīgi pārklātu visu burciņas saturu. Burku aiztaisa un noliek uz virtuves galda uz kādām 2-3 dienām, reizi dienā paceļot vāciņu. Kad gurķīši iesālījušies līdz intensitātei, kas pašam šķiet garšīga, tos ar visu burku pārvieto uz ledusskapi. Ēd.

_MG_5625

Zemsvītras piezīmes:

*Burkas vietā var izvēlēties arī bļodu, pa virsu gurķīšiem uzliekot kādu šķīvīti un slogu.
*Runā, ka īpašai veiksmei nepieciešams izvēlēties īpaši svaigus gurķīšus.
*Laikam burkā bija ticis kāds nepacietīgs, ne pārlieku sanitārs pirksts – pēc 3 dienām burkas virspusē parādījās bālgana pelējuma kārtiņa (tas lai kalpo citiem par mācību!). Gurķus izņēmu no burkas, noskaloju un pārvietoju uz ledusskapi. Garšīgi uzglabājās vēl kādas dienas piecas, kamēr kļuva apēsti.
*To, vai eksperiments izdevās, joprojām nesaprotu – gurķīši bija garšīgi, kraukšķīgi un samērā pikanti, taču mazsālītiem mazliet par sāļu un intensīvu. Bet nu mums patika, un, kā teicis Trollītis Mumins vai kāds no viņa draugiem: “Viss, kas ir patīkams, ir labs (lasi: garšīgs) vēderam.”.

Zaļais zaļumu pesto

_MG_5440

Vasara ir tik zaļa, vasara ir tik skaista, vasara ir tik ļoti vasara, ka vasarāk vairs nevar būt. Ja man šodien jautātu, kā man iet, es neatbildētu vis ar  latviski pieticīgo “pamazām”,  “palēnām” vai “cīnos”, nē, es atbildētu vienā vārdā: “vasara”. Kā tev iet? VASARA.

Pasaulē, kur ir vasara un kur atkal ir blenderi (!), es gatavoju zaļu zaļumu pesto. Vislabāk garšos ar īstiem augusta tomātiem, kam es te varētu uzrakstīt veselu serenādi mēnesgaismā, bet mūsdienās uztveramo zīmju skaits ir ierobežots, tāpēc paliksim pie tā, ka VASARA.

_MG_5435

VAJADZĪGS:

  • Buntīte bazilika
  • Buntīte kinzas
  • Buntīte diļļu
  • Pamatīga sauja spinātu
  • 1 tase (cup) Indijas riekstu
  • 1 ēd.k. rauga pārslu
  • 1/2 tējk. ķiploku pulvera vai 1 daiviņa svaiga, izspiesta vai sasmalcināta ķiploka
  • 2 tējk. sāls
  • 3 ēd.k. citrona sulas
  • 3 ēd.k. olīveļļas

GATAVO:

Visus zaļumus nomazgā, atdala lapiņas no lielajiem kātiņiem, lapiņas rupji sakapā.
Liek virtuves kombainā vai blenderī visu, izņemot olīveļļu, un darbojas, līdz iegūst daudzmaz viendabīgu masu.
Pamazām pievieno olīveļļu. Pagaršo. Ja vajag, uzlabo ar sāli vai kādu pipariņu. Ēd.

 

Zemsvītras piezīmes

* Pesto krēmīgums/viendabīgums atkarīgs no ēdāja gaumes. Jo krēmīgāks, jo maigāka garša.

* Nē, kinzu nevar nelikt. Kā teica mans draugs-paraugs kam pašam kinza tā ne pārāk – bet kā tad es varu būt īsts fūdijs, ja man negaršo kinza?

Krāsnī grauzdēta bagete ar gailenēm, artišokiem un salviju

_MG_5283 _MG_5298

Es zinu, zinu, šajā karstumā par smagiem ēdieniem pat domāt negribas. Un tomēr – gan jau kaut kad drīz būs (sēņu) lietus, būs gailenes un būs apetīte.

Vajadzīgs (lai 2 personas var diezgan pieēsties):

  • Bagete (es izmantoju apmēram 2/3 no garās bagetes)
  • 500 g gaileņu
  • 6 (vai vairāk) eļļā marinēti artišoku gabaliņi
  • 20 salvijas lapas
  • 3 ķiploka daiviņas
  • Olīveļļa apcepšanai
  • Sāls, pipari pēc garšas
  • 1 ēd.k. sarkanvīna vai baltvīna etiķa

_MG_5272

Gatavo:

Gailenes smuki notīra, bet noteikti nemazgā. Notīrītās sēnes saplēš vai sagriež vidēja lieluma gabaliņos.
Salvijas lapas satin “cigārā”, liekot tās vienu virs otras (sākot ar lielāko un beidzot ar mazāko) un satinot rullītī, un sagriež vienāda platuma strēmelītēs.
Ķiploku nomizo un izspiež caur spiedi vai ļoti sīki sakapā.
Pannā uzkarsē olīveļļu un liek cepties gailenes. Ja panna nav īpaši liela, cep vairākās porcijās, lai sēnes ātri apceptos, nevis ilgi sautētos.
Sēnes cep apmēram 10 minūtes. Kad no sēnēm beidz izdalīties šķidrums un panna kļūst sausāka, pievieno ķiploku, salviju, artišoku gabaliņus, sāli, piparus un etiķi. Pacep vēl kādas 3-5 minūtes, līdz sēnes apbrūnējušas.
Karstā krāsnī (170°C) liek gareniski pārgrieztas, ar olīveļļu ieziestas bagetes un cep 5 minūtes.
Apceptajām bagetēm liek virsū sēnes un cep krāsnī vēl 5 minūtes. Ēd.

Zemsvītras piezīmes:

* Ja vēlas, pārkaisa maizītēm “parmezānu” – pulverī samaltu Indijas riekstu un rauga pārslu maisījumu.
* Ar rudmiesēm noteikti, noteikti būs vēl garšīgāk.
* Citkārt es pie sēnēm liktu rozmarīnu un timiānu, bet šogad man dārzā pirmo reizi aug salvija, tāpēc izvēlējos to. Nenožēloju.

_MG_5217_MG_5223

_MG_5305_MG_5287

Gurķu un franču zaļo pupiņu salāti ar neparastu diļļu mērci

_MG_5050

Karstā laikā jālieto daudz ūdens. Gurķis manā uztverē arī ir ūdens, tikai zaļā, cietā agregātstāvoklī ar mizu riņķī, tāpēc šodien visos ēdienos būs gurķi. Lai gurķis nejustos vientuļš un nesāktu gurķoties, lieku klāt zaļās pākšu pupiņas. Tās iegādāju aizvakar, kad ar smaidīgo Ilzi no raidījuma “Tirgus Pērle” runājāmies par pākšaugiem Rīgas centrāltirgū (to, kā mums gāja, var redzēt un dzirdēt ŠEIT). Stenda saimniece stāstīja, ka pupiņu sēklas iedāvājusi kāda kliente, kas tās atvedusi no Francijas. Tātad – franču zaļās pupiņas.

Vajadzīgs (2 personām):

  • 2 pamatīgas saujas zaļo pākšu pupiņu
  • 6 īsie lauka gurķīši
  • Diļļu buntīte (sakapātā formā sanāk 1/2 tase (cup) diļļu)
  • 1/4 tase olīveļļas
  • 1/4 tase kokosriekstu eļļas
  • 1/2-1 tējk. sāls (pēc garšas)
  • 1 tējk. sīpolu pulvera
  • 1/4 tējk. ķiploku pulvera
  • 1 ēd.k. citrona sulas
  • 1 ēd.k. tahini (sezama sēklu pastas)

Gatavo:

Pākšu pupiņas nomazgā, nogriež tām galus un liek tvaicēties apmēram 10 minūtes (atkarīgs no tā, cik svaigas un “jaunas” ir pupiņas). Ja nevēlas tvaicēt, pupiņas var novārīt.
Kad pupiņas gatavas, tās noskalo aukstā ūdenī, lai saglabātos koši zaļā krāsa. Liek sietiņā, lai notek liekais ūdens.
Visas mērces sastāvdaļas liek blenderī un sablendē daudzmaz vienmērīgā konsistencē. Košāki un redzamāki diļļu fragmenti nav nekas nosodāms.
Gurķus nomizo, liek bļodā kopā ar pākšu pupiņām, lej pāri mērci un samaisa. Ēd.

Zemsvītras piezīmes:

* No 3 eļļu nesējiem gatavotā mērce ir samērā smagnēja, tāpēc to labāk pievienot salātiem pamazām, papildinot, ja ir tāda nepieciešamība. Ja mērcīte paliek pāri, to var vēlāk izmantot citiem salātiem vai lietot kā dipu dārzeņu uzkodām.
* Šodien puķes izskatās labāk nekā gurķi.

_MG_4825 copy

1 … 6 7 8 … 14