Šogad pavasaris pienācis citādāks. Līdz ar ziņu par Mordoras iebrukumu Ukrainā laika atskaite un izjūta ir mainījusies; februāris un ziema, šķiet, bija vēl tikai vakar un vienlaikus – jau pirms trim gadiem. Tomēr gadalaiki joprojām nomaina viens otru un pavasaris ir klāt. Izliksimies, ka ir iespējama līgana pāreja no, manuprāt, absolūti obligātās atbalsta paušanas Ukrainai uz receptes aprakstu. Sparģeļi, tātad.

Sparģeļus var pagatavot visos iespējamajos veidos – blanšēt, tvaicēt, apcept olīveļļā, grilēt, cept krāsnī un, protams, ēst svaigus. Šoreiz gatavoju sparģeļus pannā, tos burtiski apsvilinot un pat nedaudz piededzinot, jo, citējot Jotamu Otolengi (Yottam Ottolenghi): “Krāsa ir garša”. Tā ir taisnība krāsnī ceptiem dārzeņiem, karamelizētiem sīpoliem, apsvilinātiem kāpostveidīgajiem un pat bērnībā karotēs vārītajiem cukurgailīšiem. Krāsa ir garša.

Principā recepte varētu beigties ar sparģeļu izcepšanu, jo sparģeļi ir garšīgi paši par sevi, bet, ja gribas pagatavot ko īpašāku, tos var papildināt ar piedevām – šoreiz grauzdētām mandeļu skaidiņām, olīveļļā apceptām plānu ķiploku šķēlītēm, kā arī čili un ingveru (cepta čili-ķiploka-ingvera piedevai iedvesmojos no Otolgengi humosa receptes, viens no labākajiem humosiem, ko esmu ēdusi, starp citu). Un klāt brīnišķīga, svaiga citronu-zaļumu mērce, kura pelnījusi atsevišķu ierakstu, jo tā piestāvēs ļoti daudziem pavasara un vasaras salātiem. Lasīt tālāk →