Tag Archives: soja

Svētku kotletītes no sojas un sēnēm

 

 

Gatavojoties svētkiem, man nav iebildumu mazliet ilgāk pastāvēt pie plīts, jo tad gatavošanās ir daļa no pašiem svētkiem. Gatavojot šīs kotletītes, notiek viss, ko saistu ar lielo svētku gatavošanu – darbojas cepeškrāsns, kaut kas mērcējas, kaut kas cepas, jāizmanto rīve, virtuves kombains un ikdienā mazāk lietotas garšvielas. Vārdu sakot, virtuvē valda nopietna rosība un briesmīgs bardaks. Tā kā novembrī gaisma beidzas ātri, ēdienu nācās bildēt pagalmā, un, nākot iekšā mājās, smarža diezgan noteikti teica, ka, jā, šeit top svētki. Lai arī tavās mājās svētki top, smaržo un ir gan gatavošanās tiem, gan kaut kas daudz vairāk. Lasīt tālāk →

Slinkie kāpostu tīteņi ar asumiņu jeb kāpostu čili

 

_MG_2372 copy

 

Es pieņemu, ka man īsti nav tiesību šo ēdienu dēvēt par čili, jo par čili te liecina tikai tomāti un asociācijas. Bet, kamēr īstās valodas entuziasti priecīgi sit viens otram pa plecu izcili izvēlētā gada vārda un nevārda sakarā, es mierīgi nodarbojos ar kulinārās nomeklatūras vandālismu. Interpunktējiet man.

 

Vajadzīgs (kādām 4 porcijām):

  • 1/2 vidēja kāposta, sagriezta nelielās strēmelītēs
  • 1 gl. sojas granulu
  • 1 burkāns, sagriezts mazos gabaliņos
  • 1 lielā konservēto tomātu bundža (850 g)
  • 1 gl. saldētu zaļo zirnīšu
  • 1 sīpols, smalki sakapāts
  • 3 ķiploka daiviņas, smalki sakapātas
  • 1/2 tējk. sāls
  • 1 ēd.k. sojas mērces
  • 2 tējk. kumīna
  • 1 tējk. kūpinātās paprikas
  • 1 tējk. asās kūpinātās paprikas, čipotles vai čili
  • Rapšu eļļa apcepšanai

 

Gatavo:

  • Aplej sojas granulas ar karstu ūdeni, pievieno dāsnu šķipsnu sāls vai buljona, uzliek vāku un atstāj 5 minūtes ievilkties. Izkāš caur sietu, nospiež ūdeni un noliek maliņā.
  • Uzkarsē pannā eļļu un apcep sīpolu un ķiploku, līdz sīpols kļūst caurspīdīgs.
  • Pievieno burkānu un maisot apcep, līdz burkāns kļuvis mīkstāks.
  • Apceptos dārzeņus liek katlā, pievieno konservētos tomātus un karsē uz vidējas uguns, pa brīdim apmaisot.
  • Tikmēr atkal uzkarsē pannā eļļu, tajā apcep kumīnu (pieskatot, lai nepiedeg) un pievieno kāpostus.
  • Uzliek vāku un, pa brīdim apmaisot, karsē kāpostus, līdz tie kļūst mīkstāki. Ja nepieciešams, var pievienot kādu ēdamkaroti ūdens.
  • Kāpostus pievieno tomātu mērcei katlā.
  • Atkal uzkarsē pannā eļļu un apcep sojas granulas.
  • Kad soja nedaudz apcepusies, tai pievieno sojas mērci un paprikas pulveri un vēl dažas minūtes pacep.
  • Arī soju un zaļos zirnīšus liek katlā. Ja nepieciešams, pievieno nedaudz ūdens.
  • Visu samaisa un karsē vidējā temperatūrā, līdz kāposti ir gana mīksti un garšīgi.

 

Piezīme:

*Ja vēlas, var pārkaisīt ar rauga pārslām, bet var arī nevēlēties.

 

_MG_2371 copy

Svētku soišliks


Kopš saviem veģetārisma pirmsākumiem esmu meklējusi dažnedažādus veidus, kā cienījami pagatavot soišliku jebšu sojas “šašliku”. Visādi ir gājis, bet nu šis ir par labāko atzītais variants. Pēdējo gadu turas mūsu un ciemiņu topā. Te man bildēs būs sojas “steiki”, bet marināde un pagatavošana principā tā pati.


marinādei:

100 ml sojas mērces
100 ml tomātu pastas vai sulas
100 ml eļļas (vislabāk jau garšīgas)
100 ml vīna/ābolu etiķa, derēs arī citronu sula
2-3 ēd.k. sinepju vai 1-2 tējk. sinepju pulvera
2- 3 paprikas (būs smuki, ja paņems pa vienai no katras krāsas)
2-4 sīpoli (der visu veidu un krāsu, sarkanie gan būs vissmukākie, protams)
sāls, pipari pēc garšas Lasīt tālāk →

Polenta

Ar mistisko polentu pirmo reizi saskāros jau pirms kādiem gadiem, kad tulkoju rumāņu filmu, kurā polenta kā īpaši tradicionāls ēdiens figurēja sarunās. Es kā ūbercentīgs zubrenieks centos uzrakt, kas tas īsti ir un kā pie mums to sauc. Toreiz uzzināju tikai to, ka tas ir kkas no kukurūzas putraimiem un ka mums tam cita vārda nav. Tātad – polenta ir polenta.

Pēc kāda laika satiku rumāņus LV un viņiem nojautāju, kas tas par zvēru. Viņi, protams, nezināja.  Vēl pēc kāda laika satiku rumāņus Turcijā un jautāju, kas tas tāds ir. Viņi nezināja. Toties turpat uzradās izpalīdzīgi itāļi, kas zināja gan, jo izrādās, ka tas tomēr ir viņu ziemeļpuses tradicionālais ēdiens. ahā!

Pirmo reizi kukurūzas putraimus zem nosaukuma polenta ēdām Kijevā, kad staigājot pa lielveikalu, uzdūros jau zināmajam nosaukumam (tikai ātri vārāmam)  un beidzot gribēju noskaidrot, kas tas ir.
Izvārīju pēc instrukcijām kā parastu putru. Nebij ne vainas, bet nu ūbergaršīgi arī ne.
Daļa putraimu nonāca līdz mājām, bet tur tos nesagatavotus pārsteidza pārtikas kodes un nokoda vienā setā.
Un tad, rau-re, pamanīju, ka mums tak’ arī tādus pārdod. Iegādājām.
Tā nu tā manta mums plauktā glabājās līdz šainedēļai, kad joprojām caurskatot krājumu plauktus, nolēmu sadūšoties un ķerties polentai klāt. Lasīt tālāk →