Riktīgs jūlijs matos. Un atvaļinājums. Un karstums. Un vīruss ar flaberi rīklē. Ja varētu izsvītrot lieko, tas pēdējais būtu tas pirmais, bet nu neko, sadzīvosim. Uz apslimšanas laiku kaut kā ļoti prasās tādus sātīgākus un taukākus ēdienus. Nevarētu gan teikt, ka tas ir pareizi – labāk būtu jādod rumpim kas viegls un vitamīnīgs, bet sadumpojos un izdomāju, ka pieklepots atvaļinājums ir pietiekams attaisnojums kulinārām neģēlībām un roku ieslīdēšanai pannu un eļļas gaņģos.

Ā! Un mums pirmo gadu dārzā aug pašiem savs keils jebšu lapu kāposts. Skaisti aug, kā par spīti dīvainajam pavasarim un zaļajai ziemai, jo keili lieliski jūtas arī tad, kad pārējie kultūraugi no lauka novākti un pa tīrumiem ložņā salnas. Tad nu mēs pamazām to zaļo augu plucinām un maļam kokteiļos, mērcēs un zupās. Šoreiz kaut kas mazāk svaigs, bet galīgi ne mazāk zaļš, jo keils nu reiz ir zālēdāju prieks un lepnums, kura vērtīgās vitamīnu kravas tik vienkārši iznīdēt nevar.

 

Karstie keila salāti (nav obligāti jāēd karsti)

Vajadzīgs:

• 1 bundžiņa turku zirņu (400 g bundža)
• 2 lielas keila lapas
• 1/2 paprikas, krāsa pēc izvēles
• 4 saulē kaltēti tomāti
• 2 ķiploka daiviņas
• 1 šalotes (vai sarkanais) sīpols
• 1 tējk. kaperu (vēlams sālītie, nevis marinētie)
• 1-2 ēd.k. sojas mērces
• Kajennas pipari pēc garšas un izturības
• Olīveļļa apcepšanai

Gatavo:

Turku zirņus noskalo, keilu un papriku nomazgā un sagriež mazos gabaliņos, ķiploku izspiež caur spiedi vai smalki sakapā, šalotes sīpolu sakapā, kaltētos tomātus sagriež mazos gabaliņos.

Pannā uzkarsē olīveļļu un apcep šalotes sīpolus un ķiplokus (līdz sīpoli kļūst caurspīdīgi). Jāuzmanās ar temperatūru, lai ķiploki nepiedegtu un nekļūtu rūgti.
Pievieno sakapāto keilu un maisot apcep, līdz lapas kļūst mīkstākas un košākas. Pievieno papriku, kaperus, kaltētos tomātus un pacep vēl kādas 5 minūtes.

Citā pannā uzkarsē olīveļļu, ber iekšā turku zirņus un cep, līdz sāk mazliet brūnēt, tad pielej sojas mērci, pieber kajennas piparus un, aši maisot, pacep vēl pāris sekundes.

Samaisa turku zirņus ar keila dārzeņu maisījumu. Ēd.

 

Zemsvītras piezīmes:

* Man patīk, ka keils vēl ir salīdzinoši kraukšķīgs, tāpēc pārlieku cenšos nepārcept, bet, ja ir vēlēšanās, var sildīt ilgāk, līdz keils pavisam mīksts un padevīgs.
* Ja izmanto kaltētos tomātus eļļā, cepšanai var izmantot to tomātu eļļu.
* Keila vietā var izmantot spinātus vai mangoldus, tie gan jācep īsāku brīdi nekā keili.
* Mums sanāca pilnīgi adekvāta porcija divām personām.
* Keils (!)