Protams, ka diedzēt var ļoti vienkārši, izmantojot kādu lēzenu trauku un sēkliņas regulāri skalojot. Bet, tā kā man gribas diedzēt daudz, gribējās samazināt ķēpu līdz minimumam (lietojot traukus, nav jākrāmējas ar sietiņu un sēklu pārbēršanu). Bez tam, diedzējamie trauki izskatās glītāk un ir daudz kompaktāki.

Nu jau sākas mana otrā diedzēšanas ziema un šogad esmu nolēmusi pieķerties šim pasākumam daudz pamatīgāk.

Taisnību sakot jāsaka gan, ka arī pagājušajā ziemā biju pietiekami apņēmīga, pat iegādāju diedzēšanas trauku ar trim stāviem. Lūk, šādu:
http://www.bioteka.lv/lv/2009/01/20/bavicchi-geo-%E2%80%93-vitaminu-darzs-uz-virtuves-palodzes/

Smuks, ērts, gaumīgs utt. BET vienā jaukā dienā mana mīļā Keta, iedama ķeksēšanas izlūkos pēc savas iecienītās lucernas/alfa-alfa dīgstiem, visu trauku noķeksēja uz zemes un nolauza kkādu vienu štruna ļuŗķi, kura dēļ diedzējamos stāvus pamatnes traukam var tikai pielīmēt. Tas, savukārt, nozīmē to, ka apakšu nekad nevarēs kārtīgi izšrubēt, tur sastāvēsies ūdens glumīgums un sapnis par veselīgu dzīvesveidu pārtaps kkādā domestos podlīdēju reklāmas rullītī. glargh. Tā es spriedu kkad uz pavasara pusi un diedzēšanai pieliku punktu.
Kad šoruden beidzās aktīvā dārza sezona un no vasaras zaļās dailes mums pāri palika tikai pāris kastes un podu zaļumu/garšaugu (nu labi, daudz kastu un podu :D ), atkal sāku domāt par diedzēšanas bonusiem. Un tādu ir daudz – tā ir meditatīva, patīkama nodarbe, ir mazliet tāda kā ķīmiķotāja sajūta arī. Vitamīnus, dzīvo uzturu, hlorofila pieplūdumu un garšas kārpiņu lutināšanu es pat tā īsti nemaz nesākšu iztirzāt.
Pirkt vēlreiz to pašu diedzējamo trauku negribētos – bija ļoti dārgs, maita (apm. 21 ls). Un jāatzīst, ka daļai diedzējamo sēklu diezgan nepiemērots. Redz, ir sēkliņas, kuras pēc uzdiedzēšanas pa vienam vien pavedienam var izņemt no kastītes un tieši tādas (iepriekš gan noskalotas) arī ēst (piem, lucerna, redīsi, brokoļi utt.). Tādām Bavicchi diedzētājs ir ideāli piemērots – liels, plašs un ar trauku noņemšanu vai pielikšanu var kontrolēt gaismas padevi.
Bet ir sēkliņas, kas dīgstot ap sevi veido tādu kā gļotainu šķdrumu, kas sasaista vienu dīgstu kopā ar pārējiem. Dīgsta galviņa ar jaunajām lapiņām ceļas uz augšu, bet dīgļapvalks un daļa saknītes paliek gļotās. Izklausās baismi, bet tā nu tas ir. Šādi rīkojas, piemēram, rukola, kressalāti un linsēklas. Noteikti ir vēl kādas, bet neesmu ar tādām saskārusies. Nu lūk, un šādus dīgstus vislabāk nogriezt ar šķērītēm. Reizēm no šāda tipa diedzējumiem “ražu” var novākt pat divreiz, jo pēc pirmo izdīgušo asnu nogriešanas sasparojas lēnākie un sāk rausties uz augšu.
Šiem diedzējumiem bavichi trauks nederēs, jo augsto malu dēļ grūti tikt klāt ar šķērēm un tad nu nākas skrubināt pa segmentam ārā un griezt jau ārpus trauka. Lieki teikt, ka tā ir ķēpu ķēpa.
Un tā kā man šogad nācās atklāt jaunas diedzēšanas opcijas (paldies, Keta), iepazinos ar vācu ražojumu Sperli bio-starter paveidu – mazām diedzējamām kastītēm (pirktas DEPO)

Nekādas emancipācijas – parasts plastmasas trauciņš (omes teiktu – šālīte) ar iekšā iestiprināmu smalku restīti. Bet kā reiz tieši tāds arī ļoti noder tiem diedzējumiem, kas griežami.
Mīļie vācu zēni klāt pielikuši vienu no izsmeļošākajām un rūpīgājām pamācībām ever!  Man gan vācu val. zināšanas neļāva pilno spozmi baudīt, jo lv zēni uz tulkošanu nav pārāk čakli savukārt.  khm. khm. Bet nu tur tiek brīdināts par visām iespējamām lažām, ir arī diedzēšanas padomi, sēkliņu uzturvērtības salīdzinoša tabula, diedzēšanas ilgumu un grūtības pakāpes salīdzinājumi un visādas citādas visnotaļ patīkamas rūpes par pircēju. Komplektā ar necilo kastiņu nāk piecas mazas paciņas sēkliņu, komplekts maksā ap 4 ls.
Ak jā, un nesen reabilitēju veco diedzējamo kasti – vienu no traukiem uzliku virs bļodiņas un saliku rukolu diedzēties. Tagad tik vienīgā bēda, ka nevar klāt īsti tikt.

Rukola smukajā Bavicchi traukā. 6. diena

Bet nu plāns nākotnes diedzējumiem ir tāds: mazajās kastītēs diedzēšu sēkliņas, kuru dīgsti jāgriež ar šķērēm kā arī pavisam sīkās sēkliņas, kas bavicchi trauka notekgropēm reizēm iet cauri un aizskrien izlietnē. Un lielajā, skaistajā traukā diedzēšu lielus, skaistus dīgstus, tieksim, pupiņas, lēcas, redīsus un brokoļus. Tā, lūk.
Ak jā, aizmirsu vēl piebilst, ka gan Biotēkā gan Depo iegādājamas diedzējamās biosēklas no tām pašām trauciņu ražotājfirmām – ļoti laba  kvalitāte, smukas paciņas ar diedzēšanas pamācībām. Vēl esmu pirkusi sēklas Cenuklubā, bet tur bija slovēņu valodā uz paciņām viss un to es tomēr nesaprotu īpaši labi. un neredzēju arī nekādu sertifikātu virsū. biošmioeko es pati ar flomi arī varu uzrakstīt uz paciņas. Bet tur bij kkādas citas sēklas arī, un biosperli diedzējamie trauki arī, ja pareizi atceros.

Un vispār – dzīvojiet zaļi, draugi mīļie! :)

sārtais redīss "Ķīnas roze" 3. diena

ilgi,ilgi,ilgi dīgstošā, gardā rukola. 3. diedzēšanas diena