Tāds lauku cilvēks kā es uz galvaspilsētu brauc samērā reti. Kad pēdējo reizi tur pabiju, pamatīgi ilgi skenēju Stokmana austrumēdienu plauktu. Un atradu visādas interesantas lietas. Viena no tām – soba griķu nūdeles. Tas jau tāpat vien skan gana smalki un eksotiski, bet ja vēl ņem vērā pēdējā laika griķu elevāciju uz īsto delikatešu kategoriju, tad tas vispār ir īstens karaļu ēdiens!
Tad nu vakar nolēmu  ķerties nūdelēm pie ragiem. Pirms tam, kā allažiņ un vienmēr pamatīgi izklejoju visus internetus un sasmēlos infu, lai nesanāk čiks un maza vilna (jā, es ļoti mācos no folkloras). Uzzināju, ka soba nūdeles ir ļoti veselīgas (šķiedrvielas, olbaltums, B vitamīni un visādas minerālvielas) un jo vairāk tajās griķu miltu, jo labāk, protams. Manējās tikai 30%, bet nekas, nekas.
Soba nūdeles jāvāra lielā ūdens daudzumā (bez sāls!), liekot tās ūdenī jāuzmanās, lai nesalīp, tāpēc nevajadzētu mest visu buntīti iekšā uzreiz, bet gan tā kā birdināt pa pārim iekšā. Nevar arī ļoti čammāties, jo vārīšanas laiks ir 5-6 min.

Ak jā, buntītes! Sobas ir sadalītas pa buntīšporcijām, katra porcija apsieta ar mazu lentīti. Skaisti un praktiski.

Tikko nūdeles rūpīgi sastūķētas katlā, tās jāsāk uzmanīgi maisīt un jānogriež karstums uz vidējo, jo burbuļos šīs nūdeles nedrīkst vārīt.
Kad taimeris nopīkstējis 5 min, jāpārbauda, vai sobas jau nav gatavas. Ja al dente, pavāriet gan vēl kādu min, bet jāuzmana arī, lai neizjūk.
Kad nūdeles gatavas, tās strauji nokāš caurdurī un gāž virsū aukstu ūdeni. Tur esot triks, ka ātri jānomazgā nost viss glutēns, kas izdalījies vārīšanās laikā (līdz ar to – salipšanas draudi). Un vēl – aukstais ūdens tūliņ pat apstādina nūdeļu gatavošanās procesu (izklausās neveikli, bet doma skaidra). Tad nu nūdeles kārtīgi noskalo un pabužina ar rokām uzmanīgi. Liek caurdurī, lai notek liekais ūdens un ķeras pie stir-fry gatavošanas.

Protams, ka ir miljons iespēju pagatavot gardu jo gardu stir-fry, te būs mana versija no skapītī atrodamajiem produktiem.
Tātad, 2 personām vajadzēs:

2 buntītes novārītu soba nūdeļu
3 ēd.k. eļļas (vēlams sezama)
3-4 ķiploka daiviņas
3-5 cm ingvera
1 puravs
1/2 vidēja puķkāposta
1/2 brokoļa
2 ķīnas kāposta lapas (derēs arī jebkāds cits lapu dārzenis)
mērcei:
4 ēd.k. sojas vai teyiaki mērces
1 ēd.k. čilli/ķiploku mērces
1 ēd.k. kukurūzas cietes

Sāk ar mērci: sajauc visas sastāvdaļas un atstāj uzbriest. Ja liekas, ka būs par biezu, pievieno nedaudz ūdens.
Kad tas paveikts, sagriež visus dārzeņus un saliek trauciņos blakus plītij. Tā ieteicams darīt tāpēc, ka tiklīdz sāksies lielā cepšana, atliks laiks tikai maisīšanai un produktu iebēršanas panikai.

Tad nu beidzot sakarsē pannu, ielej eļļu un pievieno ķiploku un ingveru, pacepina līdz sāk smaržot un met iekšā puravu, pēc mirkļa puķkāpostu, tad brokoli un visbeidzot, kad viss jau gandrīz, gandrīz gatavs – ķīnas kāpostu. Ideja ir tāda, ka neko nedrīkst par daudz sacepināt, samuļļāt. Visam jābūt svaigam, mazliet ar kraukšķīguma sajūtu. Vienvārdsakot – netaisiet sautējumu. :)

Kad vegiji ir ideālajā gatavības pakāpē, pievienojam mērci, kārtīgi iemaisām, uzkarsējam un ņemam nost no uguns. Liekam šķīvjos un priecīgi irbulējam iekšā vēderā.