Man reizēm patīk domāt par dažādiem izteicieniem, īpaši tiem, kas paredzēti kā mierinājums neveiksmīgām personām. Nu, tiem, kam trauki plīst, kam neveicas kārtīs un kam trāpa putnu dāvesti. Tagad es zinu, kā šie teicieni rodas. Nesen gribēju blogā dalīties ar ideālo turku zirņu recepti. Zirņus izmērcēju, izvārīju, bet kaut kas īsti nesanāca, jo… kļūdaini biju paņēmusi dzeltenos, ne turku zirņus. It kā jau tas nebūtu īpaši apkaunojoši, bet man patīk domāt, ka protu ēdienu, turklāt esmu vegāns jau gandrīz desmit gadus, tātad varētu gadīties, ka vēnās jau kādu laiku pārliecinoši plūst humoss. Bet tad, kā par spīti šai kļūmei, es vienas receptes vietā netīšām izdomāju trīs (!) Joprojām nezinu, kā pārvērst šo pieredzi teicienā, bet domāju, ka skaidri redzams, ka man uzsmaidīja cūkas laime, jo viss taču labs, kas labi beidzas. Galu galā, varbūt šis nemaz nav stāsts par neveiksmi, bet gan par to, kā es tiku pie trīs burkāniem ar vienu rāvienu. Lasīt tālāk →