Sveiciens Pasaules vegānisma dienā! Man šķiet, ka svētkos vajag dāvanas, tāpēc esmu tādu sarūpējusi – tā ir manu mīļāko brīvdienu brokastu maizīšu recepte. Šīs maizītes gatavoju jau vairākus gadus, bet līdz šim neesmu dalījusies ar recepti, jo… es nezinu, kāpēc. Mums garšo, ciemiņiem garšo un man šķiet, ka arī tev garšos.
Domājot par Lieldienu ēdieniem, es domāju par brokastīm, jo manā bērnībā tie vienmēr bijuši rīta svētki. Mūsu ģimenē (tāpat, kā, pieņemu, daudzās citās), šo svētku centrā bija olas un to krāsošana, slēpšana, meklēšana, ripināšana, sišana un ēšana. Man patika viss, izņemot to pēdējo, jo vārītas olas man gluži vienkārši negaršoja. Droši vien tāpēc vēlāk, kad pievērsos vegānismam, man nepavisam nebija grūti Lieldienās olas aizvietot ar avokado, kas man ļoti garšo, turklāt pēc izskata atgādina neliela pūķa olu. Nevienu svētku jēga nav ēdienā, taču svētku ēdiens viegli piesaista atmiņas un sajūtas. Tāpēc es avokado uzberu melno sāli, kura smarža un garša atgādina olas – tā es atceros tāla pavasara rītu, kad virtuves logos spīdēja saule, mēs bijām atradušas gandrīz visas mammas un tēta noslēptās olas un mana dzīves lielākā problēma bija tā, ka māsa ir nokodusi galvu manam šokolādes zaķim. Es atceros to rītu, kad abas gājām mazgāt sejas avotiņā un šūpoties vietējā parkā, pirms tur saskrējušas bērnu rindas. Un es atceros pirmās Lieldienas ar savu nu jau topošo vīru, kad sēdējām uz grīdas vēl tukšā viesistabā, ēdām brokastu maizītes un skatījāmies cīruļputeni aiz loga.
Lai laba gatavošana un skaisti svētki, ko atcerēties nākamgad! Lasīt tālāk
Es nebūšu īpaši oriģināla un teikšu, ka man patīk brīvdienu brokastis. Kuram gan nepatīk? Paņemt no plaukta mīļāko krūzi, pagatavot nedaudz par daudz ēdiena, sēdēt un pļāpāt vai daudznozīmīgi klusēt un netīšām nokavēt visu, ko var atļauties nokavēt, kamēr rīts ievelkas agrākā vai vēlākā pēcpusdienā.
Šīs maizītes ir kā radītas tieši tādām brokastīm, kas visbiežāk ir arī pusdienas – tās ir ļoti sātīgas, jo apvieno gan pākšaugu, gan graudaugu spēku, turklāt labi piestāv gan lakoniskai salātu bļodai, gan eklektiskam branča galdam. Labu lēno apetīti! Lasīt tālāk
Šoziem laika trūkuma dēļ lielo brokastu parādi aizvietojām ar elegantu zaļo kokteiļu sūkšanu. Sastāvdaļas kā nu kuru reizi, bet galvenie spēlētāji parasti ir spinātu kaudze + ābols + banāns + sauja dzērveņu/smiltsērkšķu un tad visādi pulverīši – hlorella, kviešu asnu pulveris, sēņu pulveris, kaņepju pulveris, mistiskas kaltētas odziņas, noni sula, reizēm auzu piens, kāds citruss, kāds ingvers un tā tālāk. Virziens skaidrs, zaļš un veselīgs.
Pēdējās dienas gan vareni slimoju un vareni veseļos, tāpēc nācās ar zaļajiem kokteiļiem aizstāt ne vien brokastis, bet arī visu pārējo, tāpēc, zin, pieriebās gan. Tā nu atļāvāmies atlaist un sarīkot īstas svētku brokastis ar trekniem, ceptiem, smeķīgiem un debešķīgiem tofu maižukiem, pie kādiem dzīrojam tik brīvdienās.
Vajadzīgs:
Stingrais tofu (to, kas klučos nopērkams veikalā Veselība (a la Sojas veikals Gogoļa ielā), Stockmann, Sky)
Maizīte (kādu nu sirds kāro)
Sojas majonēze (nopērkama Rimi, pie parastajām majonēzēm)
Sinepes (šoreiz iesaku nevis īstās, labās, bet maigās Heinz sinepes, nopērkamas Rimi)
Kečups (hellljā)
Tuč tuč sojas mērces
Garšvielas pēc izvēles (mana izvēle – sabji masala tofu cepšanai + oregano)
Tofu izpako (ja liekas pamitrs, lieko ūdeni nospiež papīra dvielī), sagriež apm. 5 mm biezās šķēlītēs un cep sakarsētā eļļā, kur pirms tam apcepinātas garšvielas, manā gadījumā Sabji Masala. Kad tofu smuki nobrūnējis, uzlej šļukatu sojas mērces, aši vēlreiz pamētā no vienas puses uz otru un gotovs!
Maizīšu gatavošana ir brutāla – varētu, protams, uzjaukt mērcīti bļodiņā, bet es vienkāršu uzspiežu nedaudz sinepju, kečupa un majonēzes uz katras no maizes šķēlēm un izlīdzinu. Ar mērcīti vari tiešām nekautrēties, galu galā – majonēce un kečups jau klāt, kas tur vēl ko zaudēt.
Eleganti sasmērētajām maizītēm liec virsū tofu šķēles, pārkaisi oregano un tosterī vai cepeškrāsnī iekšā. Mums pieejams grillētāj-tosteris, tas vispār eleganti, bet noteikti, ka derēs citi arī.
Ilgi gaidīju Smārtu uz brokastīm, tāpēc nācās maižukus ilgi cepināt, un tā nu tofu pavisam sinhronizējās ar maizīti, bildē pat īsti nekas nav atšķirams. Bet vai nu tā liela bēda, sataisīs pats un paskatīsies, kā kam jāizskatās.
Ja gribas padarīt šīs dzīres vēl baisākas, paņem sojas cīsiņus (Hanuman veikals pagrabiņā zem Rāmas vai Sojas veikals Gogoļa ielā), sagriez gareniski un apcep tāpat kā tofu. Arrrrrrgggg.
Labu veselību, siltumu kaulos un notaukotu degungalu vēlu Tev ziemas svētkos.
