Tag Archives: krēmzupa

Burkānu krēmzupa ar zemesriekstu sviestu un kariju

_MG_8119

Bija tāda lieta – pirms pāris gadiem man nācās uz laiciņu atteikties no cietbarības un pievērsties blenderī gatavotām maltītēm. Un tas viss, pateicoties maniem zobiem, kam, kā saka mana mīļā zobārste, “ir saknes kā kokiem”. Sagadījās tā, ka nāca svētki un viesi. Lai nenodarbotos ar skaudību pie svētku galda, nolēmu arī viesiem uzlikt blendera lāstu – uz vienu vakaru arī viņi varēja palaist zobus un dakšas pieguļā, nē, bet atpūtā gan, un pievērsties zupām un karotēm. Te tad arī ir viena no krēmzupām, ko cēlu galdā dienā, kad apmēram 224 zobi paņēma brīvdienu.

_MG_8221

Vajadzīgs:

Zupai:

  • 4 palieli burkāni, sagriezti ripiņās
  • 1 kartupelis, sagriezts šķēlītēs
  • 2 ēd.k. zemesriekstu sviesta
  • 1 tējk. kumīna sēklu
  • 3/4 tējk. karija
  • 2-3 tējk. sāls (atkarīgs no tā, cik sāļš ir zemesriekstu sviests, tāpēc pievieno tikai pašās biegās)
  • 1 l ūdens
  • Kokosriekstu eļļa vai cita eļļa garšvielu apcepšanai (garšvielas gan var apcept arī sausā pannā)

Kokosriekstu piena-kinzas mērcītei:

  • Neliels kinzas pušķītis
  • 1/3 tases (cup) kokosriekstu piena
  • 1 ēd.k. laima sulas
  • 1 ēd.k. ingvera sulas
  • 1 zaļš čili bez sēklām

_MG_8122

Gatavo:

Uzkarsētā katliņā sasilda eļļu un nelielā temperatūrā apcep garšvielas – vispirms kumīna sēklas, pēc tam karija pulveri. Kumīna sēklas karsē, līdz tās sāk sprakšķēt, savukāt pulveri karsē vien dažas sekundes, jo tas var ātri piedegt.
Pievieno burkānus un kartupeļus, visu aši samaisa un pielej ūdeni.
Vāra nelielā temperatūrā, līdz dārzeņi kļūst mīksti (apmēram 20 minūtes).
Pievieno zemesriekstu sviestu un blendē, līdz zupa kļūst par krēmzupu. Pašās beigās pievieno arī nepieciešamo sāls daudzumu un vēlriez sablendē.
Zupu varētu ēst arī tāpat, metot iekšā pamatīgu sauju rupji sakapātu kinzas lapiņu bet, ja kārojas ko asāku, pagatavo arī mērcīti.

Lai pagatavotu mērcīti, liek jaudīgā blenderī visas mērces sastāvsaļas un blendē, līdz iegūta viendabīgas konsistences mērce.

 

Zemsvītras piezīme:

*Taupīgiem ļaudīm varu ieteikt kinzas kātiņus, ko neizmanto ēdienā, likt vārīties kopā ar kartupeļiem un burkāniem. Pirms blendēšanas tos izņem ārā un liek kompostā.
*Lai zupa būtu superkrēmīga un zīdaina, to var blendēt lieljaudas blenderī. Es šoreiz izlīdzējos ar parastu rokas blenderi un ar nebija ne vainas.

_MG_8229_MG_8188_MG_8246 _MG_8190

Krēmīgā topinambūru krēmzupa


Protams, ka nekaunīgi vēlu, bet šodien norakām daļu topinambūru.
Kājas caur megastilīgajām tirgus oderkalošām nosala ellīgi, tāpēc nolēmām sevi uzsildīt ar karstu, krēmīgu zupu.
Recepte rodama jau iepriekš minētajā Majas Sēderbergas grāmatā “Veselīga dabas virtuve” (joprojām paldies, Kaili).

4 topinambūru racējiem vajadzēs:

500 g topinambūru
250 g kartupeļu
1 sīpols
1 ēd.k. eļļas
1 l dārzeņu buljona/1 l ūdens un 1 buljona kubiņš
400 g/1 bundžiņa balto pupiņu (man bija kkādas pupiņas salsas mērcē)
sāls, pipari
pētersīļu kušķīti

Topinambūrus rūpīgi nomazgā (jau atkal iesaku dārzeņu beržamos cimdiņus). Kartupeļus un topinambūrus sagriež šķēlītēs. Nomazgā un sakapā sīpolu.
Karstā eļļā apcep sīpolu, pievieno kartupeļus un topinambūrus. Mazliet apcep, pielej buljonu/ūdeni un buljona kubiņu, ļauj uzvārīties, samazina liesmu un sautē 15-20 min (līdz dārzeņi mīksti).
Pievieno pupiņas, vēlreiz uzkarsē un sablenderē dārzeņus biezzupā. Pievieno sāli un piparus, rotā ar kapātiem pētersīļiem.
Es vēl apcepu topinambūru kraukšķus ar saulespuķu sēkliņām.
Tad gan meklējām lielās karotes un sākām kārtīgi svinēt topinambūru ražas svētkus.

 

Sarkano lēcu krēmzupa

Rudens vēji gaudo spēji un es iedomājos par trim lietām, kuru man rudenī/ziemā pietrūks visvairāk. Tas noteikti būtu siltums, rušināšanās brīvā dabā un riteņošana.

Par laimi, to pēdējo joprojām vēl par šad un tad iespēt. Šodien saule tā mētājās logos, ka nācās vien lēkt ričijam sedlos un doties pabraukā, kas ir mans jaunais pastaigas aizstājējs.

Tā kā šī bija pirmā mana riteņu vasara, esmu sapriecājusies un pārpriecājusies par riteņošanu. Šodien arī biju ļoti priecīga, bet nu arī ļoti vēju sapūsta un sasaldēta. Tā kā jau kādu nedēļu cīnos ar šņaukām, nolēmu uzrīkot kādu profilaktisku pasākumu, lai nenāk ciemos vēl kāds baciļu inducēts specefekts. Un šoreiz profilaksei – karsta, asa lēcu zupa.

Šī zupa parasti ļoti labi garšo visiem ciemiem, tāpēc nākamreiz, kad prasīs, kā gatavot, šis ieraksts to varēs izstāstīt manā vietā.

Tātad 2 (ne rīmu gan) porcijām vajadzēs:

1 sīpolu
100 g sarkano lēcu
1 ēd.k. tomātu pastas
600 ml ūdens
1 buljona kubiņu
1/2 tējk. kādas asas garšvielas vai garšvielu maisījuma – es lietoju sabji masala
1 ēd.k. eļļas
sāls, pipari
1 ēd. k. kapātu pētersīļu

Sīpolu nomizo, sakapā. Lēcas noskalo. Pannā uzkarsē eļļu, tajā ieber un apcep garšvielas, uzmana lai nesāk degt un aši pievieno sīpolu. Apcep sīpolu kādas 5 min, tā, lai caurspīdīgi, pievieno lēcas un kārtīgi samaisa, lai lēcas arī dabū mazliet pakarsēties uz pannas.

Pielej ūdeni, pievieno tomātu pastu, buljona kubiņu un sāli. Liek virsū vāku, uzliek taimeri uz min 15 un iet meklēt blenderi.

Kad 15 min pagājušas, lēcas mīkstas un blenderis atrasts, zupu sablendē, ja vajag uzlabo ar sāli vai pipariem, lej bļodiņās, rotā ar pētersīļiem un ēd gardu muti. Un visi baciļi sasildās un aiziet mājās.