Tag Archives: halapenjo

Klasiskais falafels un pikantā zemesriekstu mērce

s

Ja es būtu mežacūka, zīles meklētu tuvāk pašam ozolam, tuvāk saknēm. Domāju, ka arī labākos cilvēku ēdienus var atrast tuvāk pie saknēm un tradīcijām. Bieži vien tie kļuvuši par pasaules lēto ātrēdienu, kā tas noticis arī ar brīnišķīgo falafeli, kas ir tik ļoti brīnišķīgs, ka viss tā dzimtais reģions sacenšas par falafela šūpuļa (lasi: fritera) godu. Jāteic gan, ka ne visas miltu pļockas, ko par falafelu sauc, ir šī vārda cienīgas. Ja nesanāk atrast īstu un/vai garšīgu falafelu, tad vislabāk, protams, gatavot to pašam un neskopoties ar laiku, zaļumiem un eļļu.

_MG_3020 copy

FALAFELS

Vajadzīgs (ļoti, ļoti daudz falafeliem):

  • 500 g kaltētu turku zirņu
  • 3 vidēji sīpoli
  • 5-7 ķiploka daiviņas
  • 3 tējk. kumīna sēklu, grauzdētu, samaltu
  • 1 tējk. koriandra sēklu, grauzdētu, samaltu
  • 1/2 tējk. melno piparu
  • 1 tējk. sāls (vai vairāk, pēc garšas)
  • Kinzas buntīte, smalki sakapāta (apmēram 1 tase)
  • Pētersīļu buntīte, smalki sakapāta (apmēram 1 tase)
  • Rapšu eļļa fritēšanai (apmēram 500 ml)

Gatavo:

Turku zirņus mērcē 12 līdz 24 stundas. Ja mērcē ilgāk par 12 stundām, reizi dienā jānomaina ūdens un zirņi jānoskalo.
Liek virtuves kombainā visas falafela sastāvdaļas un maļ, līdz izveidojas viendabīga, taču graudainas konsistences masa.
Ja virtuves kombains nav ļoti liels, šo soli varētu nākties izpildīt divreiz.
Gatavo falafelu masu liek bļodā un noliek maliņā uz 15-30 minūtēm, ideāli, ja var ielikt ledusskapī.
Nelielā katliņā vidējā temperatūrā uzkarsē eļļu.
Kamēr eļļa karsējas, veido no masas nelielas bumbiņas (apmēram valrieksta izmērā).
Kad eļļa ir pietiekami karsta, uzmanīgi liek tajā bumbiņas, katru nākamo bumbiņu liekot iekšā vien tad, kad iepriekšējā jau jestri burbuļo. Cenšas nesalikt par daudz bumbiņu vienlaikus, jo tas samazina eļļas temperatūru.
Kad bumbiņas kļuvušas par zeltainiem falafeliem, tās ar putu vai citu caurumotu karoti ceļ ārā no katla un liek uz papīra dvieļa atbrīvoties no liekās eļļas.

_MG_3109 copy

ZEMESRIEKSTU MĒRCE

Vajadzīgs (diviem negausīgiem mērces patērētājiem):

  • 4 ēd.k. zemesriekstu sviesta (es izmantoju kraukšķīgo)
  • 3 ēd.k. gaišās miso pastas (es izmantoju Miso Shiro)
  • 1 ēd.k. tahini (sezama sēklu pastas)
  • 6 ēd.k. ūdens
  • 2 ēd.k. citronu sulas
  • 1/2 tējk. sīpolu pulvera
  • 1/4 tējk. ķiploku pulvera
  • 1 tējk. asās kūpinātās paprikas vai čipotles pulvera
  • 2 ēd.k. konservēta halapenjo, smalki sakapāta (apmēram 6 ripiņas)
  • 4 pētersīļu zariņi, smalki sakapāti
  • 2 tējk. sezama sēklu, grauzdētu

Gatavo:

Visas sastāvdaļas liek bļodiņā un maisa, līdz izveidojas viendabīga, krēmīga mērce. Gatavs.

Falafelus kārto pitas maizītē ar svaigiem salātiem (gurķi, tomātu, Ķīnas kāpostu, salātiem, sarkano sīpolu šķēlītēm u.c. garšīgām lietām), humusu (pēc vēlēšanās) un dāsni pārlej ar mērci. Ja vēlas, mērci var iesmērēt arī maizītē pirms pārējo sastāvdaļu pievienošanas.
Ja veikalā nav pitas maizīšu (kā gadījās arī man), tās var izcept pats vai izmantot lavašu.

_MG_3102 copy

Zemsvītras piezīme:

*Šī ir samērā klasiska falafela recepte, kam ir dažādas variācijas – ar dillēm, lociņiem, sodu un/vai cepamo pulveri un garšvielu papildinājumiem.
*Ja vēlies padarīt falafelus veselīgākus, tos, protams, var cept arī krāsnī, tas arī aiztaupīs pie plīts pavadīto laiku. Ir gan jārēķinās, ka tad falafels nebūs tik apaļš, zeltains un kraukšķīgs.

_MG_3074 copy_MG_3114_MG_3127 copy

Mazsālīto halapenjo gurķīšu eksperiments

_MG_5578

Lai gan mēdzu stāstīt par saviem 4. klases piedzīvojumiem, raksturojot sevi kā nopietnu sievieti (un es tiešām biju ļoti, ļoti nopietna),  tagad ar nožēlu jāsecina, ka nekāda nopietnība manī nav atlikusi – kā gan citādi izskaidrot to, ka joprojām nemāku ne gurķi iemarinēt, ne zapti ievārīt? Bet nekas, nekas, visu pamazām. Arī staigāt taču mācījos, vazājoties pa māju ar žurnālgaldiņu, tāpēc pie katliem arī uzreiz neķeršos – var taču tik dažādos veidos un nozīmēs apdedzināties. Mazsālītos gurķīšus gan es varu savaldīt, tas arī ne reizi darīts, taču šoreiz gribējās paeksperimentēt ar asumu un garšām.

VAJADZĪGS:

  • 25 gurķi (bet var arī visus 30, man vienkārši beidzās krājumi)
  • 5 palielas ķiploku daiviņas
  • 10 ziedošas dilles
  • 3 svaigi halapenjo pipari
  • 10 citrona vai laima lapas (pēc vēlēšanās)
  • ūdens
  • sāls (1 tējk. uz 1 tasi ūdens)

_MG_5384_MG_5188_MG_5374

GATAVO:

Izvēlas lielu burku ar vakuumvāku (bet noņem gumiju nost, šoreiz vakuumu nevajadzēs) un kārtīgi, kārtīgi izmazgā.
Arī gurķīšus kārtīgi nomazgā un nogriež tiem galus.
Halapenjo nomazgā, sagriež ripiņās. Ja vēlas, izņem sēkliņas.
Gurķīšus kārto burkā, pa laikam blakus iekārtojot kādu dilli, halapenjo šķēlīti un ķiploka daiviņu.
Kad burciņa pilna, pārlej gurķiem pāri sālsūdeni (sāls kristāliņiem jābūt izšķīdušiem), atstājot līdz burkas malai brīvu vietu – kādus 3 cm.
Virs gurķiem uzliek kādu slogu, kas nodrošinās to, lai sālsūdens kārtīgi pārklātu visu burciņas saturu. Burku aiztaisa un noliek uz virtuves galda uz kādām 2-3 dienām, reizi dienā paceļot vāciņu. Kad gurķīši iesālījušies līdz intensitātei, kas pašam šķiet garšīga, tos ar visu burku pārvieto uz ledusskapi. Ēd.

_MG_5625

Zemsvītras piezīmes:

*Burkas vietā var izvēlēties arī bļodu, pa virsu gurķīšiem uzliekot kādu šķīvīti un slogu.
*Runā, ka īpašai veiksmei nepieciešams izvēlēties īpaši svaigus gurķīšus.
*Laikam burkā bija ticis kāds nepacietīgs, ne pārlieku sanitārs pirksts – pēc 3 dienām burkas virspusē parādījās bālgana pelējuma kārtiņa (tas lai kalpo citiem par mācību!). Gurķus izņēmu no burkas, noskaloju un pārvietoju uz ledusskapi. Garšīgi uzglabājās vēl kādas dienas piecas, kamēr kļuva apēsti.
*To, vai eksperiments izdevās, joprojām nesaprotu – gurķīši bija garšīgi, kraukšķīgi un samērā pikanti, taču mazsālītiem mazliet par sāļu un intensīvu. Bet nu mums patika, un, kā teicis Trollītis Mumins vai kāds no viņa draugiem: “Viss, kas ir patīkams, ir labs (lasi: garšīgs) vēderam.”.