Vasara ir tik zaļa, vasara ir tik skaista, vasara ir tik ļoti vasara, ka vasarāk vairs nevar būt. Ja man šodien jautātu, kā man iet, es neatbildētu vis ar  latviski pieticīgo “pamazām”,  “palēnām” vai “cīnos”, nē, es atbildētu vienā vārdā: “vasara”. Kā tev iet? VASARA.

Pasaulē, kur ir vasara un kur atkal ir blenderi (!), es gatavoju zaļu zaļumu pesto. Vislabāk garšos ar īstiem augusta tomātiem, kam es te varētu uzrakstīt veselu serenādi mēnesgaismā, bet mūsdienās uztveramo zīmju skaits ir ierobežots, tāpēc paliksim pie tā, ka VASARA.

VAJADZĪGS:

• Buntīte bazilika
• Buntīte kinzas
• Buntīte diļļu
• Pamatīga sauja spinātu
• 1 tase (cup) Indijas riekstu
• 1 ēd.k. rauga pārslu
• 1/2 tējk. ķiploku pulvera vai 1 daiviņa svaiga, izspiesta vai sasmalcināta ķiploka
• 2 tējk. sāls
• 3 ēd.k. citrona sulas
• 3 ēd.k. olīveļļas

GATAVO:

Visus zaļumus nomazgā, atdala lapiņas no lielajiem kātiņiem, lapiņas rupji sakapā.
Liek virtuves kombainā vai blenderī visu, izņemot olīveļļu, un darbojas, līdz iegūst daudzmaz viendabīgu masu.
Pamazām pievieno olīveļļu. Pagaršo. Ja vajag, uzlabo ar sāli vai kādu pipariņu. Ēd.

 

Zemsvītras piezīmes

* Pesto krēmīgums/viendabīgums atkarīgs no ēdāja gaumes. Jo krēmīgāks, jo maigāka garša.

* Nē, kinzu nevar nelikt. Kā teica mans draugs-paraugs kam pašam kinza tā ne pārāk – bet kā tad es varu būt īsts fūdijs, ja man negaršo kinza?