Pirms kāda laika man bija tas prieks un gods piedalīties Ekoskolu Ziemas forumā, kur vadīju darbnīciņu ar nosaukumu “Pārtikas atkritumi un radošā gatavošana”. Darbnīcas darbīgajā daļā ar bērniem un skolotājiem gatavojām mandeļu pienu un no tā izspiedām – mandeļu trifeles. Protams, protams, mandeļu izspiedas nav tik necils un biežs atkritums kā kartupeļu mizas (no kā, starp citu, var pagatavot viskartupelīgākos čipsus), bet tiem, kas gatavo mandeļu pienu, paliek trauciņš ar mandeļu biezumiem, no kā var pagatavot daudz labu un garšīgu lietu. Piemēram, šo.

Vajadzīgs:

• 2 loksnes vegāniskas kārtainās “Tešla” mīklas (no iepakojuma, kurā ir 6 loksnes)
• 1 tase (cup) mandeļu biezumu, kas pastāvējuši ledusskapī 1-2 dienas, līdz viegli ieskābuši
• 4 ļoti, ļoti gatavi banāni (miza jau diezgan melna)
• 2 ēd.k. vīnogu kauliņu eļļas
• 1/2 tējk. vaniļas pulvera
• 1 ēd.k. citronu sulas
• 1 ļoti gatavs banāns (miza ar tumšiem punktiņiem), sagriezts garenās šķēlēs
• Saujiņa kapātu mandeļu, vēlams apgrauzdētu

Gatavo:

Izņem no saldētavas mīklas plāksnītes un noliek uz līdzenas virsmas atkausēties (apmēram 15 min.).
Liek karsēties krāsni uz 180°C.
Liek bļodiņā visas pārējās sastāvdaļas, izņemot 1 ļoti gatavu banānu un mandeles, un samīca ar dakšiņu viendabīgā masā.
Ieeļo šauru un garenu tartes formu vai vienkārši šauru un garenu cepamo formu.
Kad mīkla atkususi, to ar mīklas rulli izrullē nedaudz garāku un platāku.
Klāj mīklu tartes formā, nostiprina pārklājuma vietas.
Pārklāj mīklu ar mandeļu-banānu masu, pāri kārto banānu šķēlītes un drupinātās mandeles.
Cep apmēram 20 minūtes, līdz mīkla sāk zeltoties.

Zemsvītras piezīme:

* Maizīte vislabāk garšo pēc tam, kad kādu laiciņu (ideāli, ja visu nakti) pastāvējusi ledusskapī.
* Šī recepte ideāli noder gadījumos, kad kaulos iemeties slinkums un mandeļu izspiedu izmantošana atlikta uz dieniņu-divām, līdz ieskābusi. Tā, protams, gadījās arī man. Ja tā negadās, mandeļu izspiedas var izkaltēt un pārvērst mandeļu miltos, sacept kūkās, cepumos, braunijos vai pārvērst krēmīgās trifelēs.

Uz atvadām man ir stāstiņš, biezpiena un banānu iedvesmots.
Bērnībā mūsu iecienītais brokastu ēdiens bija biezpiens ar banāniem. Reiz ar māsu vietējā Sakņu veikaliņā nopirkām trīs banānus (pārdevēja allaž ļoti piktojās, kad pirkām banānus ciparos, nevis kilogramos) un devāmies uz Piena veikalu pēc biezpiena. Pārdevēja, mūs un banānus ieraudzījusi, ziņoja, ka varam nepūlēties – mamma jau biezpienu nopirkusi. Tolaik mobilo telefonu nebija, tāpēc derējām uz pilnu biezpiena banku un gājām vien mājās. Pārdevējai, protams, bija taisnība.

Un otrs stāstiņš, pirmā iedvesmots.
Nesen vietējā veikalā gribēju pirkt šokolādi, bet pie kases attapos, ka kartes ta nav. Pārdevēja teica, ka varu droši to šokolādi ņemt un atnākt vēlāk samaksāt. Es, protams, gāju mājās pēc kartes un tad nācu atpakaļ pēc šokolādes, jo piemetās sajūta “ja nu kaut kas notiek, un es veikalā neatgriežos?”. Laipnība, ziniet, nav džemperis, ko var staipīt.

Visas augstāk minētās personas ir sievietes. Ceru, ka apmēram tādas, kādas pašas vēlas un izvēlas būt. Par to arī paceļu savu kūkas dakšiņu. Sirsnīgs sveiciens svētkos!