Visas receptes

• Īpašais čili ar šokolādi, sarkanvīnu un habanero

  Sākšu ar to, ka mūsu mājās čili ir ļoti cienīts un mīlēts. Man šķiet, ka nav pat iespējams veikt fonētisko transkripciju tai skaņai, ar ko Smārts apzīmē čili (līdzīgi, kā Homēra Simpsona virtuļu sajūsmas gārdzienam). Un tā tas ir jau ar klasisko čili, bet šis ir īpašs. Tik īpašs, ka četru litru katla pirmā puse izēdās tikai tā – vakara gaitā pielavoties pie katla un pagaršojot. Otro pusi laikam piebeidza poltergeists, … Lasīt tālāk →
• Mana jaunā mīļākā (pavār)grāmata “Kansha”

  Pirms kāda laiciņa pastā saņēmu cukurmaisā ietūckātu, ļoti gaidītu grāmatu paciņu. Tik ļoti gaidītu, ka gandrīz sāku filmēt izpakošanas video, bet sapratu, ka necilais milzu maiss mazinātu šī brīža glamūru. Tā es tiku pie grāmatas “Kansha” un uz kādu brīdi atbrīvojos no vēlmes rakstīt pati. Iepazīsimies: “Kansha” autore ir Elizabete Ando (Elizabeth Andoh). Vārds un jēdziens “Kansha” burtiskā un brutālā tulkojumā nozīmē pateicību, novērtēšanu. Grāmatas autore teic, ka Kansha saknes meklējamas … Lasīt tālāk →
• Slinkie kāpostu tīteņi ar asumiņu jeb kāpostu čili

  Es pieņemu, ka man īsti nav tiesību šo ēdienu dēvēt par čili, jo par čili te liecina tikai tomāti un asociācijas. Bet, kamēr īstās valodas entuziasti priecīgi sit viens otram pa plecu izcili izvēlētā gada vārda un nevārda sakarā, es mierīgi nodarbojos ar kulinārās nomeklatūras vandālismu. Interpunktējiet man. Vajadzīgs (kādām 4 porcijām): 1/2 vidēja kāposta, sagriezta nelielās strēmelītēs 1 gl. sojas granulu 1 burkāns, sagriezts mazos gabaliņos 1 lielā … Lasīt tālāk →
• Banānu pankūkas

  Bērnu dienās mana māsa mēdza uzdodot eksistenciālas dabas jautājumus. Piemēram, kāpēc ir “pastēte”, bet nav “pastmammas”. Turpinot ģimenes tradīciju, es pēdējās dienas prātoju, kāpēc ir vīrusi, bet nav sievusu. Bet ko nu par to – šodien ir atkal laba diena, un es beidzot varu padalīties ar brīvdienu pankūku recepti. Taisnību sakot – tieši laikā, jo trešdien nopirktais banāns līdz sestdienai paspēs būt salds un gatavs. Vajadzīgs (apmēram 10 pankūciņām): 1 tase … Lasīt tālāk →
• “Kūpinātie” burkāni jeb (piedodiet) burkānbekons

  Jau kādu laiciņu brīvdienu brokastis ir mana vismīļākā ēdienreize. Agrāk mums brokastīs pievienojās tikai kaķi, kas acīmredzami uzskatīja, ka tukšā galda virsma starp šķīvjiem ir nepiedienīgi kaila, bet tagad brokastotāju klubiņam piepulcējušies arī putni, kas iestiprinās barotavā aiz loga. Biežākie viesi, protams, ir dažādas zīlītes un citi mazputniņi, bet pieskrien arī kāds prominentāks viesis un reizēm arī pats gada putns – Dižraibā Dzeņa kungs. Ja kompānija ir tik laba, brokastis neviļus pastiepjas vēl garākas. … Lasīt tālāk →
• Sildoša tomātu biezzupa un avokado grauzdiņi

  Kad dzīvsudrabs pēc svētkiem ilgstoši aizgulējies termometra lejasdaļā un ziema virtuvei nozagusi silto ūdeni, man gribas dot pa bundžām. Lai kur arī nebūtu radies šis teicamais teiciens, es to izmantoju, lai apzīmētu vandīšanos pa krājumiem, kur allaž atrodams pa bundžiņai konservētu tomātu, pupiņu un turku zirņu. Šādās ziemās krātuvīte tiek apciemota īpaši bieži, jo ļauj aši pagatavot sātīgus, sildošus ēdienus, lieki nesaldējot pirkstus un netērējot enerģiju, kas vairāk nepieciešama tējas dzeršanai un kaķu … Lasīt tālāk →
• Piecas receptes Ziemassvētku galdam

  Klingklang un svētki jau klāt. Ja vēl tikai domā, ko celt galdā sev un savējiem par prieku, šīs receptes varētu noderēt Ziemassvētku ēdienkartes plānošanā. Šos ēdienus gatavoju biedrības “Dzīvnieku brīvība” veidotajam recepšu bukletam “Augi un draugi”. Turpat ir arī citu autoru receptes, kas izskatās un izklausās patiešām garšīgas, tāpēc noteikti iesaku izmēģināt. Bukletu var rast un gūt šeit. ĶIRBJU-ŠTOVĒTO KĀPOSTU MĒRCE 300 g ķirbja 100 g štovētu kāpostu … Lasīt tālāk →
• Ziemassvētku “gandrīz tiramisu” ar mandarīnu krēmu un piparkūkām

  Pārnesot uz virtuvi dārza terminoloģiju, es varētu teikt, ka man nav saldo pirkstiņu. Nav jau tā, ka visas kūkas saplok un cepumi piedeg, bet, kad ieeju virtuvē, mikseris nesāk murrāt un putotojamā slotiņa neaicina kūku formu uz deju. Tāpēc, kad ieeju virtuvē ar saldiem nodomiem, es taisnā trajektorijā dodos pie blendera un viss pārējais jau notiek ļoti ātri. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad laba daudz nevajag, jo laiks taču ir … Lasīt tālāk →
• Ziemīgi siltie salāti ar turku zirņiem un pastinaku

  Man šķiet, ka šie salāti vislabāk atspoguļo to, ko vislabprātāk gatavoju un ēdu – svaigi un/vai nepārgatavoti dārzeņi, kaut kas zaļš, garšīgi pākšaugi vai graudaugi, mazliet (vai ļoti daudz) asuma un daudz, daudz garšas. Tas ir ēdiens, kas pabaro, bet nepārbaro, neprasa daudz laika un pūļu, bet uz galda pieprasa visu uzmanību, jo ir tikpat skaists, cik garšīgs. Tagad beigšu lielīt savu šķīvi un pievērsīšos ēšanai omnom. Vajadzīgs (2 porcijām): … Lasīt tālāk →
• Hurmas-banānu saldējuma kokteilis ar mandeļu pienu

  Šodien ir pēdējā novembra un “30 dienu vegāniskā izaicinājuma” diena. Izrādās, ka mēnesi no vietas gandrīz katru dienu ielikt blogā pa receptei nemaz nav tik viegli. Bet izrādās arī, ka tas nemaz nav tik grūti. Rīt sāksies decembris un no decembra es drīkstu sēsties pie klavierēm un sākt mācīties Ziemassvētku dziesmas. Bet nebīsties, mans ēdelīgais draugs – no klavierēm līdz plītij ir tikai pieci soļi un es nekur nepazudīšu. Līdz decembrim! Vajadzīgs … Lasīt tālāk →
• Avokado- tumšās šokolādes kūka ar diedzētu griķu pamatni

  Šodiena mūsmājās bija pavisam burvīga – labā kompānijā mācījāmies gatavot dažādas zupas vegānu (un, kā izrādās, arī nevegānu) gaumē. Pēc cītīgas gatavošanas sēdām ap galdu, kur mūs gaidīja vismīlīgākās galda kartes, ēdām zupas un kūku, bet īstais deserts, protams, bija pati kopābūšana. Lai arī jums daudz garšīgu dienu un vēl vairāk to īsto desertu. Vajadzīgs (kūciņai 20 cm diametrā): Pamatnei: 1 tase diedzētu, izkaltētu griķu vai auzu pārslu 15 mīkstas dateles Šķipsniņa … Lasīt tālāk →
• Ķirbju-tomātu zupa ar sārtajām lēcām

  Man bērnībā ļoti garšoja zupas. Pat piena-sakņu zupa, kas varētu būt visu laiku nemīlētākais bērnu ēdiens. Bet tad, kad sāku gatavot pati, klasiskās zupas aizmirsu, jo pasaule bija pārņemta ar krēmzupām. Droši vien tāpēc, ka krēmzupas nevar sabojāt tā, lai nekas vairs nebūtu labojams – pielej, pieber kaut ko vēl klāt, pablendē, pieber vēl kaut ko. Krēmzupas, tā teikt, ir muļķdrošas. Bet nebīsties, arī šī zupa muļķim izdotos. Paskat, cik man labi sanāca. … Lasīt tālāk →