Visas receptes

• Majonēze (sojas piena bāzes)

  Kad biju jauns vegāns, veikalos vēl nebija ne specializēto vegānisko preču plauktu, ne pašu preču. Vienīgā majonēze, ko varēju atrast, bija kāda liela ražotāja piedāvātā gavēņa majonēze, kas aizdomīgi atgādināja līmes galertu. Lai to vispār varētu pievienot ēdienam, nācās nodarboties ar eksperimentiem un pamatīgu pārveidošanu. Gāja laiks un lielveikalos parādījās cienījama vegāniskā majonēze, ko maisījām rasolā dziedādami. Bet īstā majonēzes revolūcija pienāca salīdzinoši nesen, kad internetu pāršalca vegāniskās … Lasīt tālāk →
• Pasta ar brokoļiem, ķiplokiem un olīvām

  Pasta brokolina, tā to mūsu mājās sauc. Es nezinu, kāpēc, un tas jau arī nav svarīgi, bet tas, ka kāds ēdiens ticis pie sava žargonvārda, labi liecina par tā biežumu mūsu vakariņu ēdienu rotācijā. Es tad tūliņ pastāstīšu, kā pagatavot kraukšķīgu brokoli un krēmīgu pastu bez krējumiem un sviestiem un, ļoti iespējams, tā ierotēs arī tavā virtuvē. Nu, vai vismaz iedos iedvesmas grūdienu virtuves virzienā, lai taptu tava … Lasīt tālāk →
• Riekstu, sēklu un auzu pārslu enerģijas bumbiņas

  Lai gan šīs sauc par enerģijas bumbām, man parasti nepietiek enerģijas, lai apēstu vairāk par vienu, jo tās ir supersaldas un supersātīgas. Bet citus tas nekavē, un labi, ka tā, jo šīs bumbas es nekad negatavoju pati sev, tās vienmēr rullējas tikai saldummīļiem par prieku. Ļoti līdzīgas bumbiņas esmu gatavojusi kopā ar bērniem skolās, kad mani tur uzaicina pastāstīt un parādīt vegānisku/videi draudzīgu gatavošanu. Laikam jau lieki teikt, … Lasīt tālāk →
• Brokoļu-tofu voks maizītēm un citām uzkodām

  Man ļoti garšo brokoļi, tāpēc nepārtraukti mēģinu tos iekombinēt dažādos ēdienos, un šodien tās ir voka maizītes. Kāpēc nosaukumā voks? Jo cepu dārzeņus un tofu tieši tā, kā tos ceptu vok ēdieniem – labi uzkarsētā pannā, augstā temperatūrā un neilgu brīdi. Tā dārzeņi (jo īpaši brokoļi) ir koši, sulīgi un gatavi, taču joprojām mazliet kraukšķīgi. Arī garšaugi un piedevas tās pašas, kas klasiskajā vokā – ingvers, čili, ķiploks, … Lasīt tālāk →
• Ar turku zirņu omleti pildīti paprikas riņķīši

  Zini to sajūtu, kad gribas kaut ko jaunu, tālu, nezināmu, bet īstenībā tieši to pašu, ko parasti? Tieši tā arī radās šis ēdiens, jo tā būtībā ir mūsu iecienītā brīvdienu brokastu omlete jeb omglete no turku zirņu miltiem, tikai paprikas groziņā/garoziņā. Divi burkāni ar vienu rāvienu, ne?
• Pildītas plānās pankūkas

  Man allaž šķitis, ka pildītās pankūkas jāēd svētkos, ciemos un / vai brīvdienās, tāpēc šodien aicinu tevi ciemos uz pankūku ēšanas svētkiem savā verandā. Verandās pieklājas risināt sirsnīgas un atklātas sarunas, tāpēc jāatzīstas, ka es joprojām nespēju pierakstīt savu ideālo plāno pankūku recepti. Kopš bērnībā iemācījos gatavot pankūku mīklu, visu daru pēc sajūtas (pieņemu, ka tāpat kā visi vai vismaz daudzi). Tā nu šodien, mēģinot šo sajūtu pierakstīt, … Lasīt tālāk →
• Dateļu karamele

  Ja pasaule būtu jādala saldajos un sāļajos cilvēkos, es noteikti būtu sāļajā galā, tomēr ir dažas saldas lietas, kas ir manējās. Tā ir ar šo dateļu karameli, piemēram. Varbūt pareizāk to būtu saukt par karamelīgo dateļu mērci, bet pieņemsim, ka man kā sāļam cilvēkam nav nekādas sajēgas un atstāsim, kā ir. Jo izklausās taču garšīgi un ir arī. Krēmīga, salda, gatava dažās minūtēs un pieliekama visam, kam vajag drusciņu … Lasīt tālāk →
• Kraukšķīga jūras uzkoda: panēts nori

  Turku zirņi ir kaut kas neticams – tie ir garšīgi, runā, ka arī veselīgi, turklāt izmantojami dažādos ēdienos, sākot ar sāļiem un beidzot ar ļoti saldiem. Salīdzinoši nesen kāds gudrs vīrs atklāja, ka turku zirņu konservēšanas šķidrumu (sauktu par aquafaba) var saputot līdzīgi olu baltumam un cept bezē. Un tad vēl ir turku zirņu milti, no kā var pagatavot, piemēram, brīnišķīgu brokastu OMGleti. Un var pagatavot šo te. Šajā … Lasīt tālāk →
• Augļu un ogu plāksnītes (fruit leather)

  Vakar bija tik labs vakars. Dzestrs un svaigs, ar sienāžiem un pīlādžiem. Slapjajā zālē uzreiz nosala kāju pirksti un atradās ābols – nosalis pavisam sarkans un kraukšķīgs. Tāds īsts, sulīgs vasaras ābols rudenī, tik ļoti salds un sērīgs vienlaikus. Āboli vispār ir ražas laika spožums un posts – tie ir tik ļoti garšīgi un gaidīti, bet katrs, kam laimējies ar ražīgām ābelēm, zina, cik daudz kritušo un bojāto ābolu nākas … Lasīt tālāk →
• Falafeļi no cūku pupām

  Ja es varētu piesavināties kādas autortiesības, es gribētu uzdoties par kaķu un falafeļu izgudrotāju (tikai lasot neizlaid saikli “un”). Par to, kurš un kur pirmais fritējis falafeli, strīdas joprojām, starp citu. Viena no mums mazāk zināmām versijām ir Ēģipte, kur falafeli sauc citā vārdā un gatavo nevis no turku zirņiem, bet kaltētām cūku pupām. To es izmēģināšu ziemā, bet tikmēr vasarā izdomāju un izcepu falafeli no svaigām cūku pupām. … Lasīt tālāk →
• Pikantais gaspačo

  Augusts ir tomāts. Daudz tomātu. Tomātu pilna virtuve, tomāti salātos, mērcēs, zupās, saldētavās un burkās. Un augustā vajag tomātu gaspačo, jo, kad pienāk vienīgā karstā vasaras diena ar svelpatu un sutni, neko citu jau īsti nevar ieēst. Šis ir mazliet pikants gaspačo – ar ķiplokiem, čili un saulē kaltētiem tomātiem. Un vēl šis ir taupīgs gaspačo – ar apkaltušu vakardienas maizīti, kā jau tas klasiski pienākas. Vispār baigi labais … Lasīt tālāk →
• Plūškoka kombuča

  Beidzot tiku pie savas tējas sēnes jeb skobijas (Scoby), turklāt vistradicionālākajā un jaukākajā veidā – citam sēnes entuziastam ar to padaloties (paldies, Elza). Jau pāris gadus esmu iekritusi fermentācijas fanu jūrā – viļņveidīgi manā virtuvē parādās burkas, pudeles un ķobīši ar dažādas skābuma pakāpes augļiem, dārzeņiem un riekstu sieriem.