Uzkodas

• Brokastu maizītes turku zirņu miltu garoziņā

  Es nebūšu īpaši oriģināla un teikšu, ka man patīk brīvdienu brokastis. Kuram gan nepatīk? Paņemt no plaukta mīļāko krūzi, pagatavot nedaudz par daudz ēdiena, sēdēt un pļāpāt vai daudznozīmīgi klusēt un netīšām nokavēt visu, ko var atļauties nokavēt, kamēr rīts ievelkas agrākā vai vēlākā pēcpusdienā. Šīs maizītes ir kā radītas tieši tādām brokastīm, kas visbiežāk ir arī pusdienas – tās ir ļoti sātīgas, jo apvieno gan pākšaugu, gan … Lasīt tālāk →
• Majonēze (sojas piena bāzes)

  Kad biju jauns vegāns, veikalos vēl nebija ne specializēto vegānisko preču plauktu, ne pašu preču. Vienīgā majonēze, ko varēju atrast, bija kāda liela ražotāja piedāvātā gavēņa majonēze, kas aizdomīgi atgādināja līmes galertu. Lai to vispār varētu pievienot ēdienam, nācās nodarboties ar eksperimentiem un pamatīgu pārveidošanu. Gāja laiks un lielveikalos parādījās cienījama vegāniskā majonēze, ko maisījām rasolā dziedādami. Bet īstā majonēzes revolūcija pienāca salīdzinoši nesen, kad internetu pāršalca vegāniskās … Lasīt tālāk →
• Brokoļu-tofu voks maizītēm un citām uzkodām

  Man ļoti garšo brokoļi, tāpēc nepārtraukti mēģinu tos iekombinēt dažādos ēdienos, un šodien tās ir voka maizītes. Kāpēc nosaukumā voks? Jo cepu dārzeņus un tofu tieši tā, kā tos ceptu vok ēdieniem – labi uzkarsētā pannā, augstā temperatūrā un neilgu brīdi. Tā dārzeņi (jo īpaši brokoļi) ir koši, sulīgi un gatavi, taču joprojām mazliet kraukšķīgi. Arī garšaugi un piedevas tās pašas, kas klasiskajā vokā – ingvers, čili, ķiploks, … Lasīt tālāk →
• Ar turku zirņu omleti pildīti paprikas riņķīši

  Zini to sajūtu, kad gribas kaut ko jaunu, tālu, nezināmu, bet īstenībā tieši to pašu, ko parasti? Tieši tā arī radās šis ēdiens, jo tā būtībā ir mūsu iecienītā brīvdienu brokastu omlete jeb omglete no turku zirņu miltiem, tikai paprikas groziņā/garoziņā. Divi burkāni ar vienu rāvienu, ne?
• Kraukšķīga jūras uzkoda: panēts nori

  Turku zirņi ir kaut kas neticams – tie ir garšīgi, runā, ka arī veselīgi, turklāt izmantojami dažādos ēdienos, sākot ar sāļiem un beidzot ar ļoti saldiem. Salīdzinoši nesen kāds gudrs vīrs atklāja, ka turku zirņu konservēšanas šķidrumu (sauktu par aquafaba) var saputot līdzīgi olu baltumam un cept bezē. Un tad vēl ir turku zirņu milti, no kā var pagatavot, piemēram, brīnišķīgu brokastu OMGleti. Un var pagatavot šo te. Šajā … Lasīt tālāk →
• Tahini: klasiskais un melnais

  Reizēm ir kaudzēm iedvesmas un spēka darīt lietas, reizēm nav. Kad kādu laiku nav, mēģinu atgriezties pie vienkāršām, pārbaudītām lietām, pie pamatiņiem. Tad nu šodien mēģinu likt kāju atpakaļ virtuves durvīs ar pilnīgu back to basics – tahini. Lai nebūtu galīgi garlaicīgi, lieku galdā arī tā dvīņu brāli – melno tahini. Tahini ir sezama sēklu pasta. Tieši tik vienkārši – grauzdētas un līdz eļļainai, ķepīgai konsistencei samaltas, saspiestas sezama sēklas. Mājas … Lasīt tālāk →
• Tomātu mērce, ko vērts pataupīt ziemai

  Man šogad ir lieli krājēja/vācēja plāni – sasaldēt un sakaltēt ziemai to, kā ziemā trūkst, kas ziemā dārgs, kas ziemā mazāk garšīgs. Tā nu pusi saldētavas plauktiņu atņēmu ogām, lai aizpildītu ar tomātiem un garšaugiem. Šodien padalīšos ar recepti, ko izmantoju tomātu ieziemošanai – pavisam vienkāršu, klasisku tomātu mērci, ko var ēst tūliņ vai sasaldēt ziemai. Ja man būtu pagrabs vai vēss pieliekamais, gan jau domātu par burciņām … Lasīt tālāk →
• Burgeri ar pupiņu-sēņu-rīsu plācenīšiem

  Ar burgeriem ir tāda lieta – tiem vienmēr tiek uzstādītas augstas prasības. Kāda ir maizīte, cik svaigi dārzeņi, vai mērces nav par daudz/maz, kāda ir sastāvdaļu attiecība un cik ļoti šīs sastāvdaļas krīt ārā, mēģinot burgeri apēst. Bet vislielākā uzmanība tiek pievērsta burgera galvenajai sastāvdaļai – kotletei/plācenim. Veģetārie burgeri bieži saņem kritiku par to, ka nav pietiekami sātīgi, sulīgi un garšām bagāti, un es piekrītu – reizēm tā patiešām … Lasīt tālāk →
• Majonēze ar miso

  Es jau iepriekš esmu rakstījusi par akvafabas (aquafaba) majonēzi. Tiem, kam negribas tērēt pirkstus ar lieku klikšķināšnu, atgādināšu, ka akvafaba ir šķidrums, kas paliek turku zirņu bundžiņā, kad zirņi izēsti. Un no šī šķidruma var pagatavot gan gaisīgus bezē cepumus, gan episku majonēzi. Es nekautrēšos mētāties ar skaļiem vārdiem un teikšu, ka šī majonēze ir labākā, kas man līdz šim izdevusies. Nav jau arī brīnums – tā ir papildināta ar miso … Lasīt tālāk →
• Šķelto zirņu plācenīši

  Es nerādīšu ar dakšiņu, bet mums mājās ir kāds, kam ļoti garšo burgeri. Un otrs, kam ļoti patīk tos gatavot. Taisnību sakot, tam otram patīk gatavot vienalga ko – burgerus, zupas, putras, sacepumus, vokus, salātu vai suši. Nu labi, kūkas cept nepatīk, bet tam šoreiz nav nozīmes. Šoreiz nozīme ir tam, ka es apsēju priekšautu un sacepu kaudzi plācenīšu, kas garšo traki labi arī tāpat, bet burgermaizītē ar īsto mērci garšos … Lasīt tālāk →
• Burkānu lakstu pesto + krāsnī cepti dārzeņi

  Jūlija beigās sapratām, ka ir jūlija beigas, un nolēmām, ka nākamais mēnesis būs Aktīvais Augusts. Tas nozīmē, ka arī blogam jāatmostas no vasaras miedziņa un jātop atkal lietderīgam. Ja reiz par lietderīgo, varu palielīties, ka piedalījos Vides izglītības fonda rīkotajā Ekoskolu vasaras forumā, kur stāstīju par videi draudzīgu un radošu gatavošanu, pieminot arī vienu no manām mīļākajām tēmām – maksimālu pārtikas produktu izmantošanu. Pasākums bija vērtīgs un iedvesmojošs, dalībnieki zinātkāri … Lasīt tālāk →
• Svaigu raudeņu (oregano) pesto

  Tādā karstumā gribas ēst tikai ledus maizītes, bet, kamēr tādas nav izgudrotas, jāiet vien uz veikalu, dārzu un virtuvi. Kamēr nevienā no šīm vietām nav kaudzēm bazilika, gatavoju pesto no tā, kas pa rokai, šodien – no raudenēm. Klāt liku cukīni nūdeles (garās strēmelēs sagrieztu cukīni), bet šis pesto noteikti derētu arī kā piedeva spageti, maizītei vai salātiem. Vajadzīgs: 1 tase raudenes lapu 1/2 tase valriekstu (ja vēlas, var apgrauzdēt krāsnī … Lasīt tālāk →