Viss pārējais

• Ķirbju pankūkas ar rudens svētku garšvielām

  Es nezinu, kā ir ar cāļiem, bet ķirbjus patiešām skaita rudenī. Agrāk labas ražas gados ķirbji mums atņēma lielu daļu grīdas, bet tagad, kad esam tikuši pie mājas ar rožu dobēm, ķirbji pie mums biežāk atripo draugu dāvināti. Tā nu kaut kā sanāk, ka rudenī mājās vienmēr kāds ķirbis ir, un, kur ķirbis, tur jādomā receptes, jo neba nu ēdīsi ķirbju krēmzupu visu nedēļu. Var jau gan arī tā darīt, … Lasīt tālāk →
• Tabulē ar pērļu kuskusu, tofu un sezonas zaļumiem

  Tabulē ir Tuvo Austrumu ēdiens, ko klasiski gatavo no daudz, daudz pētersīļiem, bulgura, tomātiem, piparmētrām, sīpoliem, olīveļļas un citronu sulas. Variāciju, protams, ir daudz, jo katrā reģiona valstī ir savs īstais tabulē. Man tabulē ļoti patīk tāpēc, ka tas ir vienlaikus gan svaigs, gan sātīgs ēdiens, pilns garšu un krāsu, turklāt pietiek ar mazu saujiņu graudu un kaudzīti dārza/tirgus labumu, lai tiktu pie milzu bļodas tabulē. Mūsmājās tas ir iecienīts ballīšu un … Lasīt tālāk →
• Tomātu mērce, ko vērts pataupīt ziemai

  Man šogad ir lieli krājēja/vācēja plāni – sasaldēt un sakaltēt ziemai to, kā ziemā trūkst, kas ziemā dārgs, kas ziemā mazāk garšīgs. Tā nu pusi saldētavas plauktiņu atņēmu ogām, lai aizpildītu ar tomātiem un garšaugiem. Šodien padalīšos ar recepti, ko izmantoju tomātu ieziemošanai – pavisam vienkāršu, klasisku tomātu mērci, ko var ēst tūliņ vai sasaldēt ziemai. Ja man būtu pagrabs vai vēss pieliekamais, gan jau domātu par burciņām … Lasīt tālāk →
• Burgeri ar pupiņu-sēņu-rīsu plācenīšiem

  Ar burgeriem ir tāda lieta – tiem vienmēr tiek uzstādītas augstas prasības. Kāda ir maizīte, cik svaigi dārzeņi, vai mērces nav par daudz/maz, kāda ir sastāvdaļu attiecība un cik ļoti šīs sastāvdaļas krīt ārā, mēģinot burgeri apēst. Bet vislielākā uzmanība tiek pievērsta burgera galvenajai sastāvdaļai – kotletei/plācenim. Veģetārie burgeri bieži saņem kritiku par to, ka nav pietiekami sātīgi, sulīgi un garšām bagāti, un es piekrītu – reizēm tā patiešām … Lasīt tālāk →
• Majonēze ar miso

  Es jau iepriekš esmu rakstījusi par akvafabas (aquafaba) majonēzi. Tiem, kam negribas tērēt pirkstus ar lieku klikšķināšnu, atgādināšu, ka akvafaba ir šķidrums, kas paliek turku zirņu bundžiņā, kad zirņi izēsti. Un no šī šķidruma var pagatavot gan gaisīgus bezē cepumus, gan episku majonēzi. Es nekautrēšos mētāties ar skaļiem vārdiem un teikšu, ka šī majonēze ir labākā, kas man līdz šim izdevusies. Nav jau arī brīnums – tā ir papildināta ar miso … Lasīt tālāk →
• Šķelto zirņu plācenīši

  Es nerādīšu ar dakšiņu, bet mums mājās ir kāds, kam ļoti garšo burgeri. Un otrs, kam ļoti patīk tos gatavot. Taisnību sakot, tam otram patīk gatavot vienalga ko – burgerus, zupas, putras, sacepumus, vokus, salātu vai suši. Nu labi, kūkas cept nepatīk, bet tam šoreiz nav nozīmes. Šoreiz nozīme ir tam, ka es apsēju priekšautu un sacepu kaudzi plācenīšu, kas garšo traki labi arī tāpat, bet burgermaizītē ar īsto mērci garšos … Lasīt tālāk →
• Pilngraudu spageti ar gurķu mērci

  Vasara ir gurķi un tomāti līdz padusēm, rukola līdz ceļiem, kabači līdz jumtam, bazilika pilnas plaušas un diļļu zvaigznīšu pilni mati. Ražas laika pārpilnība ir laime, bet dažreiz piemetas neliels izmisums, jo visa kā tik daudz, ka reizēm nevar paspēt to visu ne pats izmantot, ne citam atdāvināt. Tad var gadīties tā, ka gurķi ir pārauguši vai mazliet apvītuši, un salātos tādus likt negribas, bet kompostā – pavisam negribas, jo ēdiens taču, jo, … Lasīt tālāk →
• Burkānu lakstu pesto + krāsnī cepti dārzeņi

  Jūlija beigās sapratām, ka ir jūlija beigas, un nolēmām, ka nākamais mēnesis būs Aktīvais Augusts. Tas nozīmē, ka arī blogam jāatmostas no vasaras miedziņa un jātop atkal lietderīgam. Ja reiz par lietderīgo, varu palielīties, ka piedalījos Vides izglītības fonda rīkotajā Ekoskolu vasaras forumā, kur stāstīju par videi draudzīgu un radošu gatavošanu, pieminot arī vienu no manām mīļākajām tēmām – maksimālu pārtikas produktu izmantošanu. Pasākums bija vērtīgs un iedvesmojošs, dalībnieki zinātkāri … Lasīt tālāk →
• Svaigā rabarberu kūka

  Šodien esmu kā romkoma varonis, kas pēdējā brīdī ieskrien baznīcā, kur pie altāra stāv viņa mīļotā, gatava teikt jāvārdu. Tā es te šodien vicinos ar saviem rabarberiem – vēl nav nokavēts, vēl taču var! Bet varbūt nav tik dramatiski ar to pēdējo brīdi – ir jau dzirdēts, ka rabarberus var ēst arī pēc Jāņiem, tikai ne tādus, kas auguši no agra pavasara – vecie jānošķin un jāgaida jaunā raža. Tagad gan man … Lasīt tālāk →
• Svaigu raudeņu (oregano) pesto

  Tādā karstumā gribas ēst tikai ledus maizītes, bet, kamēr tādas nav izgudrotas, jāiet vien uz veikalu, dārzu un virtuvi. Kamēr nevienā no šīm vietām nav kaudzēm bazilika, gatavoju pesto no tā, kas pa rokai, šodien – no raudenēm. Klāt liku cukīni nūdeles (garās strēmelēs sagrieztu cukīni), bet šis pesto noteikti derētu arī kā piedeva spageti, maizītei vai salātiem. Vajadzīgs: 1 tase raudenes lapu 1/2 tase valriekstu (ja vēlas, var apgrauzdēt krāsnī … Lasīt tālāk →
• Aukstā zupa ar kvasu

  Šodien es esmu cieši pārliecināta, ka vasara ir domāta tam, lai saulē svīstu un ēnā ēstu auksto zupu, tādu vēsu un skābeni saldu. Man vispār negaršo ne kvass, ne bietes, bet šī zupa mani ir sev piebūrusi uz visu vasaru, tāpēc turpmāk meklējiet mani ēnā, kaut kur netālu no liela šķīvja zupas visskaistākajā peoniju krāsā. Vajadzīgs (4 porcijām): 4 nelieli kartupeļi, vārīti ar mizu, miza nolobīta, 3 kartupeļi sagriezti mazos kubiciņos … Lasīt tālāk →
• Kartupeļu-redīsu salāti ar diļļu majonēzi

  Principā jau recepti varētu vispār nerakstīt, jo nosaukumā jau viss ir pateikts – jaunie kartupelīši, redīsi, dilles un majonēze. Bet jāraksta vien ir, jo majonēze ir vegāniska, pie tam gatavota no tā, ko parasti lejam ārā – šķidruma no turku zirņu bundžiņas. Nu jau labu laiku šis šķidrums, ko dēvē par aquafaba, ir pasludināts par vegāniskās kulinārijas svēto grālu – no tā gatavo bezē cepumus, (tātad arī Cielaviņas), putukrējumus un, protams, majonēzi. Esmu … Lasīt tālāk →