Salāti

• Apdedzināti sparģeļi ar mandeļu skaidiņām, čili, ingveru un kraukšķīgiem ķiplokiem

  Šogad pavasaris pienācis citādāks. Līdz ar ziņu par Mordoras iebrukumu Ukrainā laika atskaite un izjūta ir mainījusies; februāris un ziema, šķiet, bija vēl tikai vakar un vienlaikus – jau pirms trim gadiem. Tomēr gadalaiki joprojām nomaina viens otru un pavasaris ir klāt. Izliksimies, ka ir iespējama līgana pāreja no, manuprāt, absolūti obligātās atbalsta paušanas Ukrainai uz receptes aprakstu. Sparģeļi, tātad. Sparģeļus var pagatavot visos iespējamajos veidos – blanšēt, tvaicēt, … Lasīt tālāk →
• Fenheļa-kvinojas salāti ar citronu un timiānu

  Man mājās bija fenhelis, tagad man mājās ir fenheļa salāti. Svaigi, sulīgi, kraukšķīgi un pat sātīgi. Ko vēl no salātiem varētu gribēt? Varbūt, lai paši sataisās, samaisās un vēl traukus pēc tam nomazgā, varbūt. Bet kamēr tā diena vēl nav pienākusi, es te pierakstīšu recepti, varbūt kādu dienu veikalā ieliksi pirkumu groziņā fenheli, mājās grozīsi un domāsi, ko ar to iesākt, un atcerēsies, ka kaut kur bija recepte … Lasīt tālāk →
• Sarkano kāpostu salāti ar edamame pupiņām un tahini-ingvera mērci

  Rudens. Ieraudzīju veikalā koši violetu kāposta konusu, pagrozīju un ieliku groziņā. Mājās liku kāpostam klāt burkānu un edamame pupiņas (kas izklausās smalki, bet patiesībā ir vienkārši nenogatavojušās sojas pupiņas), lai ir violets, oranžs un zaļš. Tā man sanāca salāti, kas košuma ziņā ir pilnīgs oktobra vidus, kad man ir dzimšanas diena, kad vienmēr (jo nezin kā tā laimējas) spīd traka saule, un lapas un debesis tik košas, ka izskatās kā … Lasīt tālāk →
• Tabulē ar pērļu kuskusu, tofu un sezonas zaļumiem

  Tabulē ir Tuvo Austrumu ēdiens, ko klasiski gatavo no daudz, daudz pētersīļiem, bulgura, tomātiem, piparmētrām, sīpoliem, olīveļļas un citronu sulas. Variāciju, protams, ir daudz, jo katrā reģiona valstī ir savs īstais tabulē. Man tabulē ļoti patīk tāpēc, ka tas ir vienlaikus gan svaigs, gan sātīgs ēdiens, pilns garšu un krāsu, turklāt pietiek ar mazu saujiņu graudu un kaudzīti dārza/tirgus labumu, lai tiktu pie milzu bļodas tabulē. Mūsmājās tas ir iecienīts ballīšu un … Lasīt tālāk →
• Kartupeļu-redīsu salāti ar diļļu majonēzi

  Principā jau recepti varētu vispār nerakstīt, jo nosaukumā jau viss ir pateikts – jaunie kartupelīši, redīsi, dilles un majonēze. Bet jāraksta vien ir, jo majonēze ir vegāniska, pie tam gatavota no tā, ko parasti lejam ārā – šķidruma no turku zirņu bundžiņas. Nu jau labu laiku šis šķidrums, ko dēvē par aquafaba, ir pasludināts par vegāniskās kulinārijas svēto grālu – no tā gatavo bezē cepumus, (tātad arī Cielaviņas), putukrējumus un, protams, majonēzi. Esmu … Lasīt tālāk →
• Piecas receptes Ziemassvētku galdam

  Klingklang un svētki jau klāt. Ja vēl tikai domā, ko celt galdā sev un savējiem par prieku, šīs receptes varētu noderēt Ziemassvētku ēdienkartes plānošanā. Šos ēdienus gatavoju biedrības “Dzīvnieku brīvība” veidotajam recepšu bukletam “Augi un draugi”. Turpat ir arī citu autoru receptes, kas izskatās un izklausās patiešām garšīgas, tāpēc noteikti iesaku izmēģināt. Bukletu var rast un gūt šeit. ĶIRBJU-ŠTOVĒTO KĀPOSTU MĒRCE 300 g ķirbja 100 g štovētu kāpostu … Lasīt tālāk →
• Ziemīgi siltie salāti ar turku zirņiem un pastinaku

  Man šķiet, ka šie salāti vislabāk atspoguļo to, ko vislabprātāk gatavoju un ēdu – svaigi un/vai nepārgatavoti dārzeņi, kaut kas zaļš, garšīgi pākšaugi vai graudaugi, mazliet (vai ļoti daudz) asuma un daudz, daudz garšas. Tas ir ēdiens, kas pabaro, bet nepārbaro, neprasa daudz laika un pūļu, bet uz galda pieprasa visu uzmanību, jo ir tikpat skaists, cik garšīgs. Tagad beigšu lielīt savu šķīvi un pievērsīšos ēšanai omnom. Vajadzīgs (2 porcijām): … Lasīt tālāk →
• Skābi kāposti ar saulē kaltētiem tomātiem un rozmarīnu

  Es zinu, ka citiem šodien bij pirmais sniegs, bet mums nebij. Mums te bij samērā saulaina pusdiena, kas pēc tam iekrita miglas midziņā un nenosakāmā laikā vienkārši aizgāja gulēt. Tik mazā saulītē ne kāpostu izaudzēt, ne tomātu izkaltēt, bet neba nu tas novembrī jādara. Es nezinu, kā citi, bet es novembrī sāku nopietni ēst skābētos kāpostus. Visādos veidos, un te būs viens no tiem. Vajadzīgs: 400 g garšīgu skābētu kāpostu 1 avokado, sagriezts … Lasīt tālāk →
• Skābu kāpostu-kaņepju salāti

  Man no tiesas patīk vienkārši ēdieni. Jo īpaši šī patika izpaudās svaigēšanas laikā, kad arī atklāju, cik daudzveidīgs var būt viens parasts kāposts. Un te es nerunāju par semantiskajiem aspektiem, te es cildinu kāposta spēju garšot tik ļoti dažādi un nekad neapnikt. Un būt veselīgam. Ja kādreiz plānojat kļūt par jūrasbraucējiem vai pirātiem, ņemiet jūrā līdzi pamatīgu mucu pretcingas kāpostiņu. Vajadzīgs: 2 tases (cup) garšīgu skābēto kāpostu 1 ēd.k. kaņepju eļļas … Lasīt tālāk →
• Gurķu un franču zaļo pupiņu salāti ar neparastu diļļu mērci

  Karstā laikā jālieto daudz ūdens. Gurķis manā uztverē arī ir ūdens, tikai zaļā, cietā agregātstāvoklī ar mizu riņķī, tāpēc šodien visos ēdienos būs gurķi. Lai gurķis nejustos vientuļš un nesāktu gurķoties, lieku klāt zaļās pākšu pupiņas. Tās iegādāju aizvakar, kad ar smaidīgo Ilzi no raidījuma “Tirgus Pērle” runājāmies par pākšaugiem Rīgas centrāltirgū (to, kā mums gāja, var redzēt un dzirdēt ŠEIT). Stenda saimniece stāstīja, ka pupiņu sēklas iedāvājusi kāda kliente, kas tās atvedusi no Francijas. … Lasīt tālāk →
• Brokoļi un saldie kartupeļi ar tahini mērci

  Par laikapstākļiem spriedelēt nav nekāds labais tonis, tāpēc es pat necentīšos meklēt epitetus vējam un sniegam, kas, taisnību sakot, martā ir samērā normāla parādība. Bet nenoliegšu, ka man arī labāk patīk kopā ar kaķiem zvilnēt saulītē, lasīt grāmatu, miedzot acis no pārāk spilgtās gaismas un rīkojot rīta aerobikas piecminūti, dejojot ar sauleszaķīšiem. Skaidrības labad precizēšu, ka grāmatas lasa kaķi un ar zaķīšiem dejoju es. Tā nu ziema vēl tielējas, bet košumu gribas, … Lasīt tālāk →
• Karstie keila salāti

  Riktīgs jūlijs matos. Un atvaļinājums. Un karstums. Un vīruss ar flaberi rīklē. Ja varētu izsvītrot lieko, tas pēdējais būtu tas pirmais, bet nu neko, sadzīvosim. Uz apslimšanas laiku kaut kā ļoti prasās tādus sātīgākus un taukākus ēdienus. Nevarētu gan teikt, ka tas ir pareizi – labāk būtu jādod rumpim kas viegls un vitamīnīgs, bet sadumpojos un izdomāju, ka pieklepots atvaļinājums ir pietiekams attaisnojums kulinārām neģēlībām un roku ieslīdēšanai pannu un … Lasīt tālāk →