Author Archives for martaram

Cūku pupu un bazilika humoss

_MG_5908 _MG_5910

Augusta pēdējā nedēļas nogalē ar lielu prieku piedalījos “Vegāniskajās dzīrēs”, ko rīkoja biedrība “Dzīvnieku brīvība” (bildes var aplūkot šeit).  Piedalījos gan kā brīvprātīgais gatavotājs, gan kā stāstnieks, iepazīstinot interesentus ar humosa daudzveidību. Šķiet, ka interesenti tiešām bija ieinteresēti, jo jautājumi bija un neviens pat nebija paspējis iemigt (tā gan nav ne viņu vaina, ne mans nopelns, jo prezentācija nebija pārlieku ilga).

Pasākumā apsolīju padalīties ar degustējamā cūku pupu humosa recepti, un te nu tā ir. Par laimi zemnieku tirgus vasara parasti ir ilgāka par meteoroloģisko, tāpēc vēl var cerēt gan uz baziliku, gan cūku pupām.

_MG_4918

Vajag:

  • 500 g izlobītu, no miziņām atbrīvotu cūku pupu (apmēram 2 kg cūku pupu pākšu)
  • Neliels bazilika pušķītis (tikai lapiņas)
  • 2 un 1/2 ēd.k. citrona sulas
  • 1/2 tējk. sāls
  • 1/4 tases + 1 ēd.k. olīveļļas
  • 1/4 tases ūdens
  • 1/2 ķiploka daiviņas

Gatavo:

Cūku pupas izloba no pākstīm un liek vārīties verdošā ūdenī, līdz tās ir mīkstas un gatavas.
Gatavās cūku pupas nokāš un liek aukstā ūdenī, lai atvēsinās. Pēc tam atbrīvo cūku pupas no miziņām.
Virtuves kombainā vai blenderī liek cūku pupas, caur spiedi izspiestu ķiploku, sakapātas bazilika lapiņas, citronu sulu, ūdeni un sāli. Blendē un, kamēr ierīce darbojas, tievā strūkliņā pamazām pievieno olīveļļu. Ēd.

Zemsvītras piezīme:

*Esmu šo humosu gatavojusi gan blenderī, gan virtuves kombainā un jāsaka, ka virtuves kombaina ne tik krēmīgā versija bija labāka par blendera ļoti krēmīgo.
* Pasākumā apsolīju padalīties arī ar noderīgām adresēm humosa un citu ēdamlietu gatavošanai:
– Veikals Stambula (te var iegādāties ļoti labu tahini jeb sezama sēklu pastu, bet ir arī daudz kā cita interesanta)
– Veikals Spice House (ļoti laba kūpinātā paprika un ļoti laipna, zinoša saimniece)
– Garšīgās rauga pārslas Marigold Engevita nopērkamas: u/v Stockmann, veikalā Zaļā govs, veikalā Dabīgi produkti (Krišjāņa Barona 41/43), veikalā un interneta veikalā Ekoveikals un interneta veikalā Pirkumiņš.lv.  Ļoti iespējams, ka arī citās vietās, sarakstu var droši papildināt.
* Humoss izdevās tik smukiņš, ka kaķi uzstājīgi vēlējās ar to nofotografēties.

_MG_5904 _MG_5931 _MG_5936

 

Mazsālīto halapenjo gurķīšu eksperiments

_MG_5578

Lai gan mēdzu stāstīt par saviem 4. klases piedzīvojumiem, raksturojot sevi kā nopietnu sievieti (un es tiešām biju ļoti, ļoti nopietna),  tagad ar nožēlu jāsecina, ka nekāda nopietnība manī nav atlikusi – kā gan citādi izskaidrot to, ka joprojām nemāku ne gurķi iemarinēt, ne zapti ievārīt? Bet nekas, nekas, visu pamazām. Arī staigāt taču mācījos, vazājoties pa māju ar žurnālgaldiņu, tāpēc pie katliem arī uzreiz neķeršos – var taču tik dažādos veidos un nozīmēs apdedzināties. Mazsālītos gurķīšus gan es varu savaldīt, tas arī ne reizi darīts, taču šoreiz gribējās paeksperimentēt ar asumu un garšām.

VAJADZĪGS:

  • 25 gurķi (bet var arī visus 30, man vienkārši beidzās krājumi)
  • 5 palielas ķiploku daiviņas
  • 10 ziedošas dilles
  • 3 svaigi halapenjo pipari
  • 10 citrona vai laima lapas (pēc vēlēšanās)
  • ūdens
  • sāls (1 tējk. uz 1 tasi ūdens)

_MG_5384_MG_5188_MG_5374

GATAVO:

Izvēlas lielu burku ar vakuumvāku (bet noņem gumiju nost, šoreiz vakuumu nevajadzēs) un kārtīgi, kārtīgi izmazgā.
Arī gurķīšus kārtīgi nomazgā un nogriež tiem galus.
Halapenjo nomazgā, sagriež ripiņās. Ja vēlas, izņem sēkliņas.
Gurķīšus kārto burkā, pa laikam blakus iekārtojot kādu dilli, halapenjo šķēlīti un ķiploka daiviņu.
Kad burciņa pilna, pārlej gurķiem pāri sālsūdeni (sāls kristāliņiem jābūt izšķīdušiem), atstājot līdz burkas malai brīvu vietu – kādus 3 cm.
Virs gurķiem uzliek kādu slogu, kas nodrošinās to, lai sālsūdens kārtīgi pārklātu visu burciņas saturu. Burku aiztaisa un noliek uz virtuves galda uz kādām 2-3 dienām, reizi dienā paceļot vāciņu. Kad gurķīši iesālījušies līdz intensitātei, kas pašam šķiet garšīga, tos ar visu burku pārvieto uz ledusskapi. Ēd.

_MG_5625

Zemsvītras piezīmes:

*Burkas vietā var izvēlēties arī bļodu, pa virsu gurķīšiem uzliekot kādu šķīvīti un slogu.
*Runā, ka īpašai veiksmei nepieciešams izvēlēties īpaši svaigus gurķīšus.
*Laikam burkā bija ticis kāds nepacietīgs, ne pārlieku sanitārs pirksts – pēc 3 dienām burkas virspusē parādījās bālgana pelējuma kārtiņa (tas lai kalpo citiem par mācību!). Gurķus izņēmu no burkas, noskaloju un pārvietoju uz ledusskapi. Garšīgi uzglabājās vēl kādas dienas piecas, kamēr kļuva apēsti.
*To, vai eksperiments izdevās, joprojām nesaprotu – gurķīši bija garšīgi, kraukšķīgi un samērā pikanti, taču mazsālītiem mazliet par sāļu un intensīvu. Bet nu mums patika, un, kā teicis Trollītis Mumins vai kāds no viņa draugiem: “Viss, kas ir patīkams, ir labs (lasi: garšīgs) vēderam.”.

Zaļais zaļumu pesto

_MG_5440

Vasara ir tik zaļa, vasara ir tik skaista, vasara ir tik ļoti vasara, ka vasarāk vairs nevar būt. Ja man šodien jautātu, kā man iet, es neatbildētu vis ar  latviski pieticīgo “pamazām”,  “palēnām” vai “cīnos”, nē, es atbildētu vienā vārdā: “vasara”. Kā tev iet? VASARA.

Pasaulē, kur ir vasara un kur atkal ir blenderi (!), es gatavoju zaļu zaļumu pesto. Vislabāk garšos ar īstiem augusta tomātiem, kam es te varētu uzrakstīt veselu serenādi mēnesgaismā, bet mūsdienās uztveramo zīmju skaits ir ierobežots, tāpēc paliksim pie tā, ka VASARA.

_MG_5435

VAJADZĪGS:

  • Buntīte bazilika
  • Buntīte kinzas
  • Buntīte diļļu
  • Pamatīga sauja spinātu
  • 1 tase (cup) Indijas riekstu
  • 1 ēd.k. rauga pārslu
  • 1/2 tējk. ķiploku pulvera vai 1 daiviņa svaiga, izspiesta vai sasmalcināta ķiploka
  • 2 tējk. sāls
  • 3 ēd.k. citrona sulas
  • 3 ēd.k. olīveļļas

GATAVO:

Visus zaļumus nomazgā, atdala lapiņas no lielajiem kātiņiem, lapiņas rupji sakapā.
Liek virtuves kombainā vai blenderī visu, izņemot olīveļļu, un darbojas, līdz iegūst daudzmaz viendabīgu masu.
Pamazām pievieno olīveļļu. Pagaršo. Ja vajag, uzlabo ar sāli vai kādu pipariņu. Ēd.

 

Zemsvītras piezīmes

* Pesto krēmīgums/viendabīgums atkarīgs no ēdāja gaumes. Jo krēmīgāks, jo maigāka garša.

* Nē, kinzu nevar nelikt. Kā teica mans draugs-paraugs kam pašam kinza tā ne pārāk – bet kā tad es varu būt īsts fūdijs, ja man negaršo kinza?

Krāsnī grauzdēta bagete ar gailenēm, artišokiem un salviju

_MG_5283 _MG_5298

Es zinu, zinu, šajā karstumā par smagiem ēdieniem pat domāt negribas. Un tomēr – gan jau kaut kad drīz būs (sēņu) lietus, būs gailenes un būs apetīte.

Vajadzīgs (lai 2 personas var diezgan pieēsties):

  • Bagete (es izmantoju apmēram 2/3 no garās bagetes)
  • 500 g gaileņu
  • 6 (vai vairāk) eļļā marinēti artišoku gabaliņi
  • 20 salvijas lapas
  • 3 ķiploka daiviņas
  • Olīveļļa apcepšanai
  • Sāls, pipari pēc garšas
  • 1 ēd.k. sarkanvīna vai baltvīna etiķa

_MG_5272

Gatavo:

Gailenes smuki notīra, bet noteikti nemazgā. Notīrītās sēnes saplēš vai sagriež vidēja lieluma gabaliņos.
Salvijas lapas satin “cigārā”, liekot tās vienu virs otras (sākot ar lielāko un beidzot ar mazāko) un satinot rullītī, un sagriež vienāda platuma strēmelītēs.
Ķiploku nomizo un izspiež caur spiedi vai ļoti sīki sakapā.
Pannā uzkarsē olīveļļu un liek cepties gailenes. Ja panna nav īpaši liela, cep vairākās porcijās, lai sēnes ātri apceptos, nevis ilgi sautētos.
Sēnes cep apmēram 10 minūtes. Kad no sēnēm beidz izdalīties šķidrums un panna kļūst sausāka, pievieno ķiploku, salviju, artišoku gabaliņus, sāli, piparus un etiķi. Pacep vēl kādas 3-5 minūtes, līdz sēnes apbrūnējušas.
Karstā krāsnī (170°C) liek gareniski pārgrieztas, ar olīveļļu ieziestas bagetes un cep 5 minūtes.
Apceptajām bagetēm liek virsū sēnes un cep krāsnī vēl 5 minūtes. Ēd.

Zemsvītras piezīmes:

* Ja vēlas, pārkaisa maizītēm “parmezānu” – pulverī samaltu Indijas riekstu un rauga pārslu maisījumu.
* Ar rudmiesēm noteikti, noteikti būs vēl garšīgāk.
* Citkārt es pie sēnēm liktu rozmarīnu un timiānu, bet šogad man dārzā pirmo reizi aug salvija, tāpēc izvēlējos to. Nenožēloju.

_MG_5217_MG_5223

_MG_5305_MG_5287

Gurķu un franču zaļo pupiņu salāti ar neparastu diļļu mērci

_MG_5050

Karstā laikā jālieto daudz ūdens. Gurķis manā uztverē arī ir ūdens, tikai zaļā, cietā agregātstāvoklī ar mizu riņķī, tāpēc šodien visos ēdienos būs gurķi. Lai gurķis nejustos vientuļš un nesāktu gurķoties, lieku klāt zaļās pākšu pupiņas. Tās iegādāju aizvakar, kad ar smaidīgo Ilzi no raidījuma “Tirgus Pērle” runājāmies par pākšaugiem Rīgas centrāltirgū (to, kā mums gāja, var redzēt un dzirdēt ŠEIT). Stenda saimniece stāstīja, ka pupiņu sēklas iedāvājusi kāda kliente, kas tās atvedusi no Francijas. Tātad – franču zaļās pupiņas.

Vajadzīgs (2 personām):

  • 2 pamatīgas saujas zaļo pākšu pupiņu
  • 6 īsie lauka gurķīši
  • Diļļu buntīte (sakapātā formā sanāk 1/2 tase (cup) diļļu)
  • 1/4 tase olīveļļas
  • 1/4 tase kokosriekstu eļļas
  • 1/2-1 tējk. sāls (pēc garšas)
  • 1 tējk. sīpolu pulvera
  • 1/4 tējk. ķiploku pulvera
  • 1 ēd.k. citrona sulas
  • 1 ēd.k. tahini (sezama sēklu pastas)

Gatavo:

Pākšu pupiņas nomazgā, nogriež tām galus un liek tvaicēties apmēram 10 minūtes (atkarīgs no tā, cik svaigas un “jaunas” ir pupiņas). Ja nevēlas tvaicēt, pupiņas var novārīt.
Kad pupiņas gatavas, tās noskalo aukstā ūdenī, lai saglabātos koši zaļā krāsa. Liek sietiņā, lai notek liekais ūdens.
Visas mērces sastāvdaļas liek blenderī un sablendē daudzmaz vienmērīgā konsistencē. Košāki un redzamāki diļļu fragmenti nav nekas nosodāms.
Gurķus nomizo, liek bļodā kopā ar pākšu pupiņām, lej pāri mērci un samaisa. Ēd.

Zemsvītras piezīmes:

* No 3 eļļu nesējiem gatavotā mērce ir samērā smagnēja, tāpēc to labāk pievienot salātiem pamazām, papildinot, ja ir tāda nepieciešamība. Ja mērcīte paliek pāri, to var vēlāk izmantot citiem salātiem vai lietot kā dipu dārzeņu uzkodām.
* Šodien puķes izskatās labāk nekā gurķi.

_MG_4825 copy

Karaliskās gurķošanās vasara: cūku pupas ar gurķeņu mērci

_MG_4730

Vasara nav nogurusi, vasara šovasar atpūšas pati no sevis. Šis ir vasaras vasaras atvaļinājums, ja vēlaties. Lai gan neesmu īpaši iecietīga un saprotoša, šoreiz saprotu gan, jo arī pati šovasar atpūšos no visa visuma. Jo man, nē, mums ir jaunas mājas, kas ir tik mājīgas, ka, lai tam noticētu, nedrīkst pārlieku daudz kustēties, kur nu vēl iet kaut kur tālu prom. Te ir jābūt, lai redzētu, kā saule noglauda katru mājas sienu un iemet pa vēsākam vai karstākam skatienam rūtotajos lodziņos, kā, atkarībā no gaismas un diennakts stundas, mainās tapešu toņi, uz kurām palodzēm vislabāk jūtas kaķi (atbilde: uz visām, kur var apgulties), cik laba sajūta ir sēdēt lietū zem nojumes, kuras jumts, kā teica kāds ciemiņš, izskatās noguris, cik labi lasās grāmatas lielās kļavas ēnā, cik labi ir vienkārši sēdēt un skatīties, kā vasara pārkārto ziedu kompozīcijas dārzā, kas patiešām neatpaliek no botāniskā, cik labi… un te es varētu turpināt bez gala un malas, jo interneta pieslēgums te ir stabils un datora baterija ir optimistiski pilna. Bet ir jau jāprotas, jo galu galā pat man ir skaidrs, ka, tieši tāpat kā vasara, es šovasar to tik vien daru kā gurķojos.

Runājot vairāk par lietu (un šajā kontekstā tas nozīmē jebko, ko var apēst, nevis laikapstākļus, par kuriem, goda vārds, ir vienkārši jābeidz īdēt), šovasar beidzot iepazinos ar gurķeni jeb gurķumētru, kas šeit pavisam nonšalanti aug starp lavandu un rozēm (!). Gurķene ir garšīga, un runā, ka tās lapiņas un ziedi smaržo te pēc svaigiem gurķiem, te zivīm. Gurķeni lieto salātos un mērcēs un met citronūdenī, lai tas garšotu vēl atsvaidzinošāk. Tas viss ir izlasīts internetā, tas viss ir pārbaudīts, tas viss ir tīra taisnība.

_MG_4684_MG_4664_MG_4733

Ar cūku pupām savukārt es iepazinos tik sen, ka pirmās tikšanās reizes aprakstīšanai būtu nepieciešama psihoterapeita vai hipnotizētāja iejaukšanās. Visādā ziņā cūku pupas man ir īpaši mīļas, bērnības garšu un smaržu topā tās ierindojas kaut kur līdzās miežu putraimu biezputrai, ko ar māsu dēvējām par pļopsi vārīšanās skaņas un paskata dēļ. Tikai pirms nedaudziem gadiem uzzināju, ka cūku pupas zina arī citur pasaulē, loba ārā no mizām un miziņām, sutina, fritē, cepina, blendē un pārvērš dažādos smalkos ēdienos. Tas viss ir burvīgi un garšīgi, to daru arī es pati, taču veids, kā cūku pupas ēd mūspusē man šķiet īpaši sirsnīgs – mizās vārītās cūku pupas, ko visi ēdāji loba turpat, pie pusdienu galda, ir kaut kas nedefinējami un mistiski mājīgs un īsts.

Mūsdienās ir stilīgi taisīt jaunā un vecā fjūženu, tāpēc es sapazīstinu gurķeni un cūku pupu par godu vasarai, kad viss ir jauns, bet sajūta tāda, ka tā bijis jau sen, sen.

_MG_4705

Vajadzīgs:

  • Cūku pupas (jo vairāk, jo labāk), ūdens, sāls

Mērcei (pietiks 1 personai):

  • 1 avokado
  • 2 ēd.k. gurķenes lapu
  • 1-1,5 tējk. citrona sulas
  • 1 ēd.k. olīveļļas
  • Šķipsniņa sāls (līdz 1/4 tējk.)

Gatavo:

Cūku pupas ar visām mizām liek katlā, lej pāri ūdeni, lai visas pākstis būtu pārklātas. Kad ūdens uzvārījies, piemet sāli, samazina karstumu un vāra, līdz cūku pupas mīkstas. Tas varētu aizņemt apmēram pusstundu, bet nevajag kautrēties pa brītiņam paurķēt kādu pāksti un nogaršot, vai Rīga jau gatava.

Gurķenes lapiņas nomazgā, sīki sakapā un samaisa ar saspaidītu avokado un pārējām mērces sastāvdaļām. Ja vēlas, mērci var sablendēt.

Saaicina mīļākos cilvēkus (vai ienaidniekus, kam vēlas dot otru iespēju), sasēdina ap galdu, vidū liek bļodu ar kūpošām cūku pupām, blakus liek trauciņus ar gurķeņu mērci, loba pupas, mērcē mērcē (!) un ĒD.

_MG_4721

_MG_4727

Uzlabotais sojšliks

_MG_1349

Vakar vegāniskajā piknikā apsolīju papildināt veco sojšlika recepti, tāpēc tagad protos. Lai gan šī ir gada garākā diena, tāpat esmu paspējusi iekavēties, tāpēc lieki nekavēšos un ķeršos uzreiz pie lietas.

Vecā recepte ir atrodama šeit.

Bet drošības un vecuma pēc atkārtošos:

Vajadzīgs:

Sojas gabaliņi (apmēram 500 g)
Rapšu vai vīnogu kauliņu eļļa cepšanai

Marinādei / marinādes salātiem:

  • 100 ml sojas mērces
  • 100 ml tomātu pastas vai sulas
  • 100 ml eļļas (rapšu, vīnogu kauliņu vai olīvu)
  • 100 ml vīna vai ābolu etiķa, derēs arī citronu sula
  • 2-3 ēd.k. sinepju vai 1-2 tējk. sinepju pulvera
  • 2-3 paprikas (būs smuki, ja paņems pa vienai no katras krāsas), sagrieztas strēmelītēs
  • 2-4 sīpoli (der visu veidu un krāsu, sarkanie gan būs vissmukākie, protams), sagriezti lielās šķēlēs vai gabalos
  • sāls, pipari pēc garšas

Ieteicams, bet pēc vēlēšanās:

  • 1/2  neliela kāposta, sagriezta plānās strēmelītēs
  • 3-4 burkāni, sarīvēti uz rupjās rīves

Gatavo marinādi:
Kārtīgi samaisa visas marinādes sastāvdaļas, pārlej pāri sagrieztajiem dārzeņiem, samaisa.

Gatavo soju:
Sojas gabaliņus aplej ar aukstu ūdeni, pieber sāli. Ja vēlas, iemet kādu buljona kubiņu.
Uzliek vāku, liek katliņu uz uguns.
Kad ūdens uzvārījies, samazina karstumu un atstāj soju vārīties apm. 10-20 minūtes (atkarīgs no sojas gabaliņu lieluma)
Kad soja gatava (to pārbauda, sojas gabaliņu iegriežot ar nazi), nogriež karstumu, atstāj soju katliņā ievilkties vēl 20 minūtes.

Soju ņem ārā no katliņa, pēc labākās sirdsapziņas rūpīgi nospiež lieko ūdeni caur sietiņu (un šajā gadījumā viss ūdens ir lieks), ja nepieciešams, nosusina ar papīra dvieli.
Gatavo soju liek lielā daudzumā sakarsētas eļļas un cep, līdz tā iegūst brūnīgu nokrāsu un kļūst no ārpuses viegli kraukšķīga. Ja ir pieejams fritējamais katls, pavisam burvīgi, jo būs mazāk laika jāpavada pie plīts un soja nebūs jāapgroza.
Izceptos sojas gabaliņus liek uz papīra dvieļa, pāri liek vēl vienu papīra dvieli un nospiež lieko eļļu (melojot sev, ka eļļa jau vispār nav lieka nekad).
Atdzesē un liek marinādes salātos iekšā.

Ja nākamajā dienā paredzēta grilēšana, tad atliek tik izvilkt soju, likt uz restēm (arī papriku un sīpolu labi pielikt klāt grilējumam) un nedaudz pasildīt un dūmos apkūpināt. Vislabāk, protams, izvēlēties alkšņa malku, tad būs vistipiskākā kūpinājuma garša un smarža. Ja grilēšana nav paredzēta, soju var sasildīt uz pannas vai cepeškrāsnī.

Tas arī viss, ēdiet un līgojiet. Tā kā vegāniem tā augu valsts tuva, pieņemu, ka papardes būs jo vēlīgas.

Čipotles pupiņu burgeri un maijpuķītes brokastīm ar māsu

_MG_3945

Visas brokastis kļūst garšīgākas, ja tās var ēst nesteidzīgi un labā kompānijā. Īpaši labi, ja ir tāds gadalaiks, kad tirdziņā var dabūt maijpuķītes un ciemos atbrauc sen neredzēta māsa ar Berlīnes smaržu. Tādās brokastīs principā varētu ēst arī (augu) piena plēvīšu kārtojumu ar lakricu un arī būtu labi, bet šoreiz mums paveicās vairāk un tikām pie salātiem un siltām maizītēm.

 

Apmēram 25 burgerplācenīšiem vajadzīgs:

  • 2 bundžas konservētu pupiņu
  • 1 tase (cup) konservētas kukurūzas
  • 1 kubiņos sagriezta sarkanā paprika
  • 6-8 saulē kaltēti tomāti (eļļā), sagriezti mazos gabaliņos
  • 2-3 ēd.k. kaltēto tomātu eļļas + eļļa plācenīšu pārziešanai
  • 1/2 tase maltu linsēklu
  • 3 ēd.k kaltētu sīpolu vai 1/2 svaiga sīpola
  • 1 ķiploka daiviņa (izspiesta)
  • 2 tējk. malta kumīna
  • 1 tējk. raudenes (oregano)
  • 1/2-1 tējk. čipotles piparu (ja negribas asus burgerus, šo soli izlaiž)
  • 1 tējk. kūpinātās paprikas pulvera
  • 1/2 tējk. sāls
  • 1 ēd.k. sinepju
  • 1-2 ēd.k. turku zirņu miltu vai kukurūzas cietes (pēc vajadzības)

_MG_3948

Gatavo:

Virtuves kombainā samaļ 1 bundžu pupiņu, papriku, kaltētos tomātus, garšvielas, sinepes un eļļu. Pievieno linsēklas un maļ, līdz izveidojas viendabīga masa. Ja nav virtuves kombaina, var izmantot rokas blenderi, ja nav arī tā, griežamos produktus sagriež pēc iespējas smalki un kārtīgi samaisa, mēģinot saspaidīt pupiņas.

Pievieno atlikušās pupiņas un kukurūzu, masu kārtīgi samaisa. Ja šķiet, ka tā neturēsies kopā, pievieno vēl nedaudz maltu linsēklu vai kādu ēdamkaroti turku ziņu miltu vai kukurūzas cietes. Kārtīgi samaisa un ieliek ledusskapī uz 10-20 min vai ilgāk.

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 200 grādiem, veido mazus burgeru plācenīšus, liek uz plāts, kurā ieklāts cepampapīrs un apziež ar eļļu (to pašu kaltēto tomātu vai olīveļļu) un liek cepties uz 20 minūtēm. Pēc 20 minūtēm apgriež burgerus otrādi, atkal apziež ar eļļu cep vēl 20 minūtes.

Zemsvītras piezīme:

* Plācenīšiem var izmantot dažādu veidu pupiņas. Ja pupiņas būs pašu mērcētas un vārītas, protams, sanāks garšīgāk.
* Pirms likšanas krāsnī plācenīšus var panēt sezama sēklās.
*Plācenīšus var izmantot kā pildījumu burgeriem, vrapiem, likt uz maizītēm, pie salātiem vai ēst tāpat. Mēs likām uz maizītēm ar čipotles majonēzi un saulespuķu sēklu mērcīti, tomātiem un marinētiem gurķīšiem vai halapenjo (kā nu kura); pēc tam likām maizītes sildīties cepeškrāsnī.
* Labi, ka ir māsa.

_MG_3944

_MG_3942

_MG_3941

Pieneņu pesto un cukīni nūdeles

_MG_3749

Pavasaros, kad zied ievas un līst lietus, pienenes gurdi un gudri saloka cepures un iet gulēt. Smārts allaž saka, ka viņam ļoti patīk gulēt lietus laikā, jo īpaši, ja mājai ir skārda jumts (kāds, aktavulaimesmāti, būs arī mūsu jaunajās mājās). Bet, kamēr Smārta mājās nav un arī īsto māju vēl nav, lasu lietū pieneņu lapas un gatavoju pesto.

Liriskā pusstunda ir beigusies, tāpēc meklējam:

2 tases (cup) pieneņu lapu
1/2 tases Indijas riekstu
1/4 tases garšīgas Extra Virgin olīveļļas
1/2 tējk. citrona sulas
1/2 tējk. ķiploku pulvera vai 1 ķiploka daiviņu
1/2 tējk. sāls
1 ēd.k. rauga pārslu (pēc izvēles un pieejamības)

un gatavojam:

Liek grauzdēties Indijas riekstus un tikmēr kārtīgi noskalo pieneņu lapas (ja ir laiks un vēlēšanās, var arī mērcēt). Liek virtuves kombainā visas sastāvdaļas, izņemot olīveļļu, un sasmalcina drupačainā masā. Pievieno olīveļļu, lejot to virtuves kombainā tievā strūkliņā (kamēr ierīce darbojas). Ēd.

Zemsvītras piezīme:

* Pesto ļoti labi garšo ar cukīni nūdelēm, ko pagatavoju no dzeltenā cukīni, kas sagriezts īpašajā dārzeņu nūdeļu gatavošanas ierīcē. Cukīni var sagriezt arī ar žuljēna nazi vai dārzeņu mizojamo nazi, tikai tad tās izskatīsies mazāk autentiskas un arī garša būs nedaudz cita.
* Ar šādu porciju pietiek viena izsalkuša pieneņu lapu lasītāja pusdienām vai divām maltītes starta pozīcijām.
* Klāt labi der saulē kaltēti tomāti, olīvas un citas lietas, ko rokai gribētos pievienot pastas ēdieniem.

_MG_3714

_MG_3740 _MG_3751

Zaļās jumpravas Piña Colada

_MG_3450

Viss ir vienkāršāk nekā izklausās – šī ir Zaļās jumpravas Piña Colada tāpēc, ka tā ir ļoti zaļa un bez ruma un, tā kā man šodien tāds frivols noskaņojums, es atļāvos jaunavu nomainīt pret jumpravu. Bet labi, ka tā, jo, prātojot pa šo vārdu savienību, portālā travelnews.lv netīšām uzgāju, kāpēc Zaļā jumprava spokojas: “Viņa slepus skatījusies, kā notiek rūķīšu kāzas, par ko tai nolemts mūžam spokoties Dundagas pilī.” Cik jauki.

_MG_3484

Bet tad nu pie pašas Piña Coladas, kas patiešām garšo gana tropiski, ananasīgi un kokosriekstīgi.

Vajadzīgs (2 lielām glāzēm):

  • 3 saujas spinātu
  • 3 tases (cup) kubiciņos sagriezta ananasa
  • 2 gatavi, saldēti banāni
  • 1 tase ūdens
  • 1/2 tējk. vaniļas
  • 2 ēd.k. kokosriekstu eļļas

Gatavo:

Ar jaudīgu blenderi viendabīgā masā sablendē spinātus, ananasa kubiciņus un ūdeni. Pievieno kokosriekstu eļļu un vēlreiz sablendē. Pievieno saldētos banānus un vaniļu un blendē, līdz kokteilis ir krēmīgs un garšīgs. Dzer.

_MG_3481

Zemsvītras piezīmes:

* Noteikti iesaku ievērot sastāvdaļu secību – ja mēģināsi pievienot kokosriekstu eļļu pēc saldētajiem banāniem, tā sacietēs un kokteilī peldēs tauku gabaliņi ar kokosriekstu garšu.

* Kokteiļa garšai būtiski izvēlēties termiski neapstrādātu, nepārveidotu kokosriekstu eļļu ar izteiksmīgu kokosrieskstu garšu un smaržu.

* Ja pa rokai ir tāda greznība kā kokosriekstu ūdens, to lieto parastā ūdens vietā. Tad kokosriekstu eļļu var arī nelikt vai likt tikai 1 ēd.k.

* Protams, var izmantot arī nesaldētus banānus, taču tad kokteilis acīmredzami nebūs auksts, turklāt saldētiem banāniem piemīt tendence padarīt kokteiļus krēmīgākus un garšīgākus, tāpēc iesaku.

* Nekad slepus neskatieties rūķīšu kāzas.

_MG_3451

Lieldienu brokastu maizītes

_MG_3401

Man jau nu šķiet, ka avokado Lieldienās pavisam mierīgi izgriež pogas olai. Apaļš kā pūpols, veselīgs kā pats rutkis, zaļš kā pavasara rīts un, ja vēl uzkaisa melno kala namak sāli, garšo diezgan olīgi. Un vistas var mierīgi atpūsties. :)

_MG_3396

 MĒRCĪTE AR LIELDIENU GARŠU

  •  1 ēd.k. vidēji asu sinepju (bez graudiņiem)
  • 1 ēd.k. tahini (sezama sēklu pastas)
  • 1/4 tējk. melnās akmens sāls (tieši tā piešķirs mērcītei “olu” garšu)
  • 1 tējk. rauga pārslu
  • 2 ēd.k. ūdens

Visas sastāvdaļas samaisa viendabīgā masā. Gatavs.

LIELDIENU AVOKADO MAIZĪTES: smērē uz maizītēm nedaudz Lieldienu mērcītes, liek virsū avokado šķēlītes, pārlej pāri vēl nedaudz mērcītes, pārkaisa kripatiņu melnās akmens sāls. Ēd.

_MG_3398

ZAĻO ZIRNĪŠU-AVOKADO LIELDIENU MAIZĪTES

  • 1 tase (cup) konservētu zaļo zirnīšu
  • 3 ēd.k. Lieldienu mērcītes (skat. augstāk)
  • 1 avokado, sagriezts kubiciņos
  • Vēl nedaudz melnās akmens sāls pēc garšas
  • Pāris sīki sakapāti diļļu zariņi (pēc vēlēšanās)

Visu samaisa kopā, liek uz maizītes vai šķīvīša. Ēd.

_MG_3399

Šokolādes mandeļu piens ar griķu kraukšķiem brīvdienu brokastīm

_MG_3220

Nezinu, kā tas iegājies, bet mūsmājās brokastošana nav īpaši cieņā, tāpēc līdz pusdienlaikam priecīgi iztiekam ar zaļā kokteiļa spainīti. Bet brīvdienās ar mums notiek dīvainas metamorfozes, kas liek gatavot pamatīgas brokastis, kas visdrīzāk jāēd gultā un vēlams līdz kādiem trijiem pēcpusdienā. Anglosakšiem ir sakāmvārds par to, ka agrais rīta putniņš dabū tārpu, bet mēs esam nolēmuši, ka tārpus negribam, tāpēc turpināsim brīvdienās celties tik vēlu, ka tas ir gandrīz nekad, un brokastu saldajā cēlienā ēst kaut ko līdzīgu šim.

_MG_3177

MANDEĻU PIENS

  • 1 tase (cup) mandeļu
  • 3 tases ūdens

Mandeles mērcē ūdenī kādas 8 stundas. Nokāš, noskalo, liek blenderī kopā ar ūdeni un blendē kādas 2-3 minūtes, līdz mandeles pilnībā samaltas un izveidojies viendabīgs, balts riekstu piens. Iegūto pienu izkāš caur riekstu piena maisiņu (tādus var lēti iegādāties lielveikalā Internets, meklējot “nut milk bag”) vai vairākkārtīgi salocītu marli. Un piens ir gatavs (!) Ledusskapī tas svaigs un garšīgs saglabāsies vairākas dienas. Biezumus noteikti nemet ārā – no tiem var pagatavot cepumus, kūciņas krekerus un ko tik vēl ne. Ja biezumus izmanto tuvākajās dienās, tos var uzglabāt ledusskapī. Ja ne – jāliek saldētavā. Ja ir dehidrators, var izkaltēt un iegūt mandeļu miltus. Ļoti labs veids, kā parādīt sevi kā taupīgu, priekšzīmīgu saimniekotāju.

_MG_3165

GRIĶU KRAUKŠĶI

Izmērcē zaļos griķus (un tiešām zaļos, jo ar brūnajiem, grauzdētajiem griķiem te nekas nesanāks) kādu pusstundiņu aukstā ūdenī. Rūpīgi noskalo un liek diedzēties, pāris reižu dienā rūpīgi noskalojot. Pēc dienas vai divām griķiem parādīsies mazas asnu astītes un tos varēs garšīgi ēst.
Šim ēdienam der arī svaigi diedzētie griķi, bet tiem, kam gribas kraukšķīgas brokastis, iesaku griķus izkaltēt. Ja ir dehidrators, diedzētos griķus ber uz plāts un kaltē, līdz tie ir pilnībā izžuvuši un kraukšķīgi (mazāk par 12 stundām tas neaizņems). Ja dehidratora nav, līdzīgu efektu var panākt, griķus kaltējot cepeškrāsnī, izvēloties viszemāko temperatūru (pāris stundas tas noteikti aizņems).

_MG_3222

ŠOKOLĀDES MANDEĻU PIENS AR GRIĶU KRAUKŠĶIEM

Vajadzīgs:

  • 1 tase mandeļu piena
  • 2  dateles
  • 1 tējk. kakao pulvera
  • 1/8 tējk. vaniļas
  • Šķipsniņa sāls
  • Šķipsniņa kanēļa (man ir kafijas garšviela ar divu veidu kanēli, karadmonu un vaniļu, tāpēc liku to)
  • Saujiņa diedzētu-kaltētu griķu
  • 1 banāns
  • Svaigas vai saldētas ogas

Gatavo:

Sablendē mandeļu pienu ar datelēm, kakao, vaniļu un sāli. Ber bļodiņā griķus, ogas un banānu ripiņas, pārlej ar šokolādes mandeļu pienu. Ēd.

_MG_3224

_MG_3179

_MG_3202

Zemsvītras piezīme:

* Es ļoti gaidu brīvdienas.