Author Archives for martaram

Kabaču pankūkas

 

 

Čau augustā. Vai zini, kam šī karstā vasara ļoti patīk? Daudziem un īpaši kabačiem. Draugi, kas brauc ciemos no laukiem un dārziem, ved līdzi vismaz pa kabacim un saka, ka tie šogad augot kā traki, vēl trakāki nekā parasti. Tā nu man mājās saradies daudz kabaču, un es neticu, ka esmu vienīgā.
Skatījos uz saviem kabačiem, līdz sagribējās bērnības kabaču pankūkas. Toreiz pankūkās likām kabačus, olas un miltus, reizēm arī sieru, bet šeit izmantoju kabačus, turku zirņu miltus (ko, starp citu, joprojām uzskatu par vienu no brīnišķīgākajiem produktiem pasaulē), daudz garšvielu un pievienoju arī pilngraudu pārslas – papildu tekstūrai un tāpēc, ka apzinīgi cenšos ēdienkartē iekļaut vairāk pilngraudu produktu, bet putras negaršo.
Recepti vari droši pielāgot savām vēlmēm – pankūkas, piemēram, labi turēsies kopā arī bez pārslām, tikai pievieno vairāk turku zirņu miltu. Vari izmantot dažādas garšvielas, pievienot sīki sakapātus svaigus zaļumus, sīpolus un ķiplokus, rīvētus burkānus, sīki sagrieztu papriku, sēnes, kūpinātu tofu un citas garšīgas lietas.
Pankūkas vislabāk garšo siltas, bet nav ne vainas arī atdzisušām. Labi apēdas gan tāpat, gan ar salātiem un dažādām mērcītēm. Tā kā man ļoti garšo asi ēdieni, pankūkas ēdu ar pikantu salsu, ko pagatavoju no gataviem tomātiem, lociņiem, kinzas, halapenjo vai citiem čili, sāls un citronu sulas.

Labu augustu un apetīti!

Lasīt tālāk →

Lieldienu brokastis

 

 

Domājot par Lieldienu ēdieniem, es domāju par brokastīm, jo manā bērnībā tie vienmēr bijuši rīta svētki. Mūsu ģimenē (tāpat, kā, pieņemu, daudzās citās), šo svētku centrā bija olas un to krāsošana, slēpšana, meklēšana, ripināšana, sišana un ēšana. Man patika viss, izņemot to pēdējo, jo vārītas olas man gluži vienkārši negaršoja. Droši vien tāpēc vēlāk, kad pievērsos vegānismam, man nepavisam nebija grūti Lieldienās olas aizvietot ar avokado, kas man ļoti garšo, turklāt pēc izskata atgādina neliela pūķa olu. Nevienu svētku jēga nav ēdienā, taču svētku ēdiens viegli piesaista atmiņas un sajūtas. Tāpēc es avokado uzberu melno sāli, kura smarža un garša atgādina olas  – tā es atceros tāla pavasara rītu, kad virtuves logos spīdēja saule, mēs bijām atradušas gandrīz visas mammas un tēta noslēptās olas un mana dzīves lielākā problēma bija tā, ka māsa ir nokodusi galvu manam šokolādes zaķim. Es atceros to rītu, kad abas gājām mazgāt sejas avotiņā un šūpoties vietējā parkā, pirms tur saskrējušas bērnu rindas. Un es atceros pirmās Lieldienas ar savu nu jau topošo vīru, kad sēdējām uz grīdas vēl tukšā viesistabā, ēdām brokastu maizītes un skatījāmies cīruļputeni aiz loga.

Lai laba gatavošana un skaisti svētki, ko atcerēties nākamgad! Lasīt tālāk →

Halvas-cepumu torte

 

 

Vakar pie manis ciemojās Kitija – mīļš draugs ar dažādiem talantiem un leģendāru ģimenes recepti halvas-cepumu tortei. Viņa šo kūku bērnībā gatavoja mammas vadībā un arī šoreiz, veikalā pērkot produktus, mums vairrākārt bija nepieciešama viņas mammas konsultācija, kas man šķita kaut kā tik, nu, ko tur bīties no banalitātēm – sirsnīgi.
Es nezinu, vai cepumu tortes garšotu tik īpaši, ja nebūtu bērnības atmiņu par to gatavošanu un triumfu par to, ka kaut ko tik garšīgu esi pagatavojis pats savām rokām. Arī mēs šoreiz bijām diezgan lepnas, jo veiksmīgi izdevās veganizēt vēl vienu bērnības recepti.

Tad nu mīļs paldies Kitijai un viņas mammai, šī recepte tagad būs arī manā bloc(dz)iņā.
Lasīt tālāk →

Mājīgie pelmeņi

 

 

Ir tāds teiciens – acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Par pelmeņiem runājot, nobijušās bija gan manas acis, gan rokas, un, ja ne lasītājas aicinājums ielikt blogā pelmeņu recepti, es tā arī turpinātu baidīties un domāt, ka šis nu gan ir viens neprātīgi grūts ēdiens. Nu, nav, izrādās, ka tiešām nav. Es ļoti lepojos gan ar to, kā man izdevās mīkla, gan pildījums. To, starp citu, izdomāju un pagatavoju kā pirmo no vairākiem pildījumiem un pagaidām tas ir palicis nepārspēts.
Vārdsakot, ja arī tev no pelmeņa bail, atroti džempera piedurknes un ej uz virtuvi, tur tevi gaida negaidīta veiksme. Lasīt tālāk →

Kvinoja ar saldo kartupeli, turku zirņiem, tofu un tahini mērcīti

 

 

Pirms nu jau kāda laika kvinojas bļoda un citas līdzīgas bļodas bija ļoti modīgi ēdieni. No tā varam secināt ne tikai to, ka man patīk modei nevis skriet, bet vilkties pakaļ, bet arī to, ka ir kāds iemesls, kāpēc ļaudis bija pamatīgi aizrāvušies ar ēšanu no bļodām. Es teiktu, ka iemesls ir tas, ka šis ēdiens ir daudzveidīgs, vienkārši variējams un ļoti krāsains un fotogēnisks, kas mūsdienās nepavisam nav mazsvarīgi. Visbiežāk šajās bļodās apvienotas vienkāršas sastāvdaļas, kas viena otru papildina, bet tikpat labi varētu tikt ēstas arī atsevišķi. Parasti tie ir graudaugi, augu olbaltumvielas (piemēram, tofu, sēnes, pākšaugi), kā arī dažādi un dažādi pagatavoti un/vai svaigi dārzeņi. Šīs bļodas kādā brīdī sāka dēvēt par Budas bļodām, iespējams, tāpēc, ka parasti tās cenšas veidot kā pašu pilnību, sabalansējot mazas dažādu sastāvdaļu porcijas. Te būs viens bļodas piemērs, ko vari mainīt, lai piemērotu savam garastāvoklim un ledusskapim. Lasīt tālāk →

Kraukšķīgi turku zirņi un saldie kartupeļi uzkodām, salātiem un zupām

 

 

Šo recepti bildēt bija diezgan grūti, jo, kamēr domāju, kur būs laba gaisma fotografēšanai, panna pamazām kļuva tukšāka un nefotogēniskāka. Tas tāpēc, ka man šis ir vieglu atkarību izraisošs našķis – kraukšķīgs, salds, sāļš, mazliet pikants, nu, viss tur ir. Ja netīšām neizēdas visa panna tāpat, šos kraukšķīšus vari pārkaisīt salātiem, pievienot siltajiem ēdieniem un zupām. Vislabāk, protams, garšo silti, taču nav ne vainas arī padzisušiem.
Bez garšīguma šai receptei ir arī citi plusi – tā ir ļoti vienkārši pagatavojama un ļoti veiksmīgi pakļaujas improvizācijai, jo vari variēt ar garšvielām. Es visbiežāk izvēlos kumīnu, aso papriku, savu iemīļoto garšvielu maisījumu Asumiņš, čili Svanetijas sāli, kariju, rauga pārslas, melnos piparus, sīpolu pulveri, kūpināto papriku un koriandru. Ne visu kopā, protams.

Lasīt tālāk →

Krāsnī cepts marinēts tofu un baklažāns

 

 

Tofu pavisam noteikti ir viens no maniem mīļākajiem produktiem, kas ledusskapī atrodams gandrīz vienmēr. Visbiežāk pērku tuvākajā veikalā atrodamo vislētāko tofu Sojalita, ko (tāpat kā citus neitrālās garšas tofu) izmantoju dažādu ēdienu gatavošanā. Uzkodām un sendvičiem šad tad nopērku arī kādu smalkāku tofu – kūpinātu, marinētu, ar tomātiem, baziliku vai mango. Veidu ir patiešām daudz, ražotāju arī daudz, tāpēc katram ir iespēja atrast tofu, kas garšo vislabāk.
Visbiežāk tofu kubiciņus vai šķēlītes ātri apcepu uz pannas, beigās pielejot kādu marinādi vai sojas mērci, taču šad un tad cepu tofu arī krāsnī. Šoreiz dalos ar ļoti klasisku tofu marinādi, kurā apvienotas ķīniešu virtuves galvenās garšas – sojas mērce, ķiploks, čili un ingvers, neaizmirstot arī par skābumu un saldumu, kā jau tam marinādē jābūt. Kāds ir rezultāts? Marināde un cepšana maina gan tofu garšu, gan tekstūru un necilo Sojalitu nevar ne pazīt, to noteikti varētu sajaukt ar kādu no smalkajiem un dārgajiem ražojumiem.
Tā kā pannā bija brīva vieta, pieliku klāt arī baklažānu, un tā izrādījās zelta ideja. Ja tev garšo grilēti baklažāni, noteikti izmēģini šo recepti, apsolu, ka nebūs jāviļas.

 

Lasīt tālāk →

Svētku kotletītes no sojas un sēnēm

 

 

Gatavojoties svētkiem, man nav iebildumu mazliet ilgāk pastāvēt pie plīts, jo tad gatavošanās ir daļa no pašiem svētkiem. Gatavojot šīs kotletītes, notiek viss, ko saistu ar lielo svētku gatavošanu – darbojas cepeškrāsns, kaut kas mērcējas, kaut kas cepas, jāizmanto rīve, virtuves kombains un ikdienā mazāk lietotas garšvielas. Vārdu sakot, virtuvē valda nopietna rosība un briesmīgs bardaks. Tā kā novembrī gaisma beidzas ātri, ēdienu nācās bildēt pagalmā, un, nākot iekšā mājās, smarža diezgan noteikti teica, ka, jā, šeit top svētki. Lai arī tavās mājās svētki top, smaržo un ir gan gatavošanās tiem, gan kaut kas daudz vairāk. Lasīt tālāk →

Kartupeļu-sēņu pankūkas

 

 

Es zinu, ka savulaik esmu bijusi kartupeļu pankūku pūrists – tikai kartupeļi, sāls un basta. Bet visās attiecībās (vismaz Holivuda man tā saka) mēdz pienākt brīdis, kad terapeits iesaka ļauties eksperimentiem, lai tās nezaudētu asumu un noslēpumu. Mans asums ir nazis, mans noslēpums ir sēne. Šķita, ka nekas nevar noiet greizi – sēnes, kartupeļi, rozmarīns un timiāns ir sapņu kompānija. Un taisnība vien ir – saderība lieliska, pankūkas ideāli turas kopā, ir kraukšķīgas un smukas. Tu gaidi “bet”? Es arī, bet nav. Labas pankūkas.

Lasīt tālāk →

Zemeņu-mango smūtijs

 

 

Protams, protams, smūtijiem receptes nav īpaši nepieciešamas, bet es tomēr gribu pastāstīt par vienu no saviem mīļākajiem smūtijiem. Īpaši mīļu to padara retums – šī smūtija sastāvdaļas ir diezgan karaliskas, tāpēc bieži tādu negatavojam.
Vispriecīgāk es šo kokteili gatvotu ar svaigām zemenēm, svaigu mango un saldētiem banāniem, bet jebkura cita svaigs/saldēts attiecība arī der. Katrā ziņā kaut ko saldētu iesaku pielikt, jo aukstums šim kokteilim ļoti piestāv. Starp citu, pēdējās nedēļas lielveikalos man gadījies atrast gatavus un garšīgus mango. Es atvainojos, bet: mazie svētki! Lasīt tālāk →

Brokastu maizītes turku zirņu miltu garoziņā

 

 

Es nebūšu īpaši oriģināla un teikšu, ka man patīk brīvdienu brokastis. Kuram gan nepatīk? Paņemt no plaukta mīļāko krūzi, pagatavot nedaudz par daudz ēdiena, sēdēt un pļāpāt vai daudznozīmīgi klusēt un netīšām nokavēt visu, ko var atļauties nokavēt, kamēr rīts ievelkas agrākā vai vēlākā pēcpusdienā.
Šīs maizītes ir kā radītas tieši tādām brokastīm, kas visbiežāk ir arī pusdienas – tās ir ļoti sātīgas, jo apvieno gan pākšaugu, gan graudaugu spēku, turklāt labi piestāv gan lakoniskai salātu bļodai, gan eklektiskam branča galdam. Labu lēno apetīti! Lasīt tālāk →

1 2 3 … 15