Author Archives for martaram

Svaigā mandeļu piena-spinātu zupa divos piegājienos

_MG_3111

Man ļoti patīk svaigās zupas – uztaisīt tādu var ātrāk nekā pateikt einszweipolizei, paēst ir ātri un viegli, bet pārēsties – grūti, tāpēc svaigās zupas bieži gatavoju nevaļīgu dienu pusdienlaikos, kad nav laika asināt zobus pret burkāniem un salātlapu kalniem.

Vajadzīgs (2 vidēji mazām bļodiņām):

  • 1 tase (cup) mandeļu piena
  • Liela sauja lielo spinātu (var, protams, arī maziņos, ja nav žēl)
  • 2 tomāti
  • 1 ēd.k. laima sulas
  • 1/2 tējk. jūras sāls

Gatavo:

Visu samet blenderī un sablendē viendabīgā krēmzupas konsistencē. Var ēst tāpat vai pievienot kādu no piedevām.

Variants Nr.1 itāļu gaumē

  • Spinātu-mandeļu piena zupa
  • 1 vidēja izmēra negarais gurķis
  • 4 ķirštomātiņi
  • Svaigs baziliks
  • Šķipsniņa sāls

Ar žuljēna griezēju apstrādā gurķi no visām pusēm, līdz tiek līdz sēklotnei. Ieguvums ir garas, tievas gurķa strēmelītes (to pašu, protams, var paveikt arī ar nazi).
Gurķa vidu met iekšā blenderī pie pamatzupas, nošķēlētās strēmelītes sagriež īsākas un liek zupas bļodiņās. Turpat liek arī vairākos segmentos sagrieztus ķirštomātiņus.
Blenderī esošajai pamatzupai un gurķim pievieno šķipsniņu sāls un visu kārtīgi sablendē.
Pievieno bazilika lapas un vēl pāris reizes parūcina blenderi tā, lai tomēr jūtami mazi bazilika gabaliņi. Ja patīk, baziliku var ieplucināt tieši zupā, protams.
Lej zupu pāri gurķiem un tomātiem. Ēd.

_MG_3094

Variants Nr.2 Āzijas gaumē

  • Spinātu-mandeļu piena zupa
  • Kinzas buntīte
  • 1/2-1 ēd.k. sojas mērces
  • Sauja mazo spinātu
  • 1 neliels burkāns
  • 1 tējk. citronu sulas
  • 1 tējk. olīveļļas
  • 1/2 tējk. ķiploku pulvera
  • 1/2 tējk. maltu kajennas piparu

Sagriež burkānu strēmelītēs ar žuljēna griezēju vai nazi.
Liek bļodā pie noskalotiem, nosusinātiem spinātiem, pārlej ar olīveļļu, citrona sulu, pārkaisa ar sāli, kajennas pipariem un ķiploku pulveri un kārtīgi samaisa visu, liekot lietā rokas. Šāda masāža mazliet atmaidzinās burkānus un padarīs spinātus mīkstākus, tāpēc tie labāk piestāvēs zupai.
Blenderī esošajai pamaztupai pievieno sojas mērci un kinzu, to nedaudz sablendē, lai kinza vēl jūtama.
Ja zupa šķiet pārāk bieza, var pievienot vēl nedaudz mandeļu piena vai kādu gabaliņu gurķa.
Bļodiņās glīti samet spinātus un burkānus, lej pāri zupu. Ēd.

_MG_3088

Zemsvītras piezīme:

*Āzijas gaumes zupa sanāk samērā pikanta, tāpēc maigākas dabas cilvēkiem labāk stūrēt savas karotes citā virzienā.

* Šī recepte jāatceras vasarā, kad visu, izņemot laimu, varēs paķert no dobes. Tad, lai zupa būtu patiešām auksta, dārzeņus var pirms blendēšanas paturēt ledusskapī, savukārt mandeļu pienu liet ledus formiņās un sasaldēt.

* Skatoties ārā pa logu, atcerējos nesen FB skatītu gudrību – štrunts, ka nedēļas nogalē būs sniegs, drīz taču būs jūnijs (!) Tad mēs visi iesim spinātu un mandeļu piena vannās un peldēsimies bazilika baseinos.

_MG_3133

Brokoļi un saldie kartupeļi ar tahini mērci

_MG_3043

Par laikapstākļiem spriedelēt nav nekāds labais tonis, tāpēc es pat necentīšos meklēt epitetus vējam un sniegam, kas, taisnību sakot, martā ir samērā normāla parādība. Bet nenoliegšu, ka man arī labāk patīk kopā ar kaķiem zvilnēt saulītē, lasīt grāmatu, miedzot acis no pārāk spilgtās gaismas un rīkojot rīta aerobikas piecminūti, dejojot ar sauleszaķīšiem. Skaidrības labad precizēšu, ka grāmatas lasa kaķi un ar zaķīšiem dejoju es. Tā nu ziema vēl tielējas, bet košumu gribas, tāpēc ņemu spilgtus šķīvjus un dārzeņus un ķeros pie darba.

Vajadzīgs (2 palielām porcijām):

  • 1 neliels saldais kartupelis
  • 1 brokolis
  • 2 sarkanie apelsīni
  • 1 avokado
  • 2 saujas spinātu
  • 2 saujas mīļāko salātlapu
  • neliela kinzas buntīte

MĒRCEI:

  • 3 ēd.k. tahini (sezama sēklu pastas)
  • 3 ēd.k. ūdens
  • 1 ēd.k. sojas mērces
  • 1 tējk. ķiploku pulvera (vai saspiests svaigais ķiploks, 1 daiviņa)
  • 1/2 tējk. maltu kajennas piparu
  • 1 ēd.k. vidēji asu sinepju bez graudiņiem
  • 1,5 ēd.k. citrona sulas
  • Šķipsniņa melnās akmens sāls

Gatavo:

Sadala brokoli nelielās ziedkopās, kātu nomizo un sagriež kubiciņos. Liek tvaicēties, pieskatot, lai brokoļi nepārtvaicējas un nezaudē skaisti košo krāsu un formas integritāti. Nomizo un sagriež kubiņos saldo kartupeli. Liek tvaicēties un tvaicē, līdz kartupelis kļūst mīksts un viegli krēmīgs.

Rūpīgi samaisa visas mērcītes sastāvdaļas viendabīgā konsistencē.

Liek lielā bļodā saplūkātas salātlapas, spinātus, tvaicētos dārzeņus, kubiņos sagrieztu avokado, rupji sakapātu kinzu un sarkanā apelsīna daiviņas. Pārlej ar dresingu un visu kārtīgi samaisa. Ēd.

_MG_3052

Zemsvītras piezīme

* Taupot visus resursus es tvaicēju tā – sietiņa apakšējā daļā lieku saldo kartupeli, tad brokoļa kātiņus un tad ziedkopas. Brokolis gatavs pirmais, to ņem no katliņa ārā un atstāj saldo kartupeli sutināties tālāk.

* Ja sarkano apelsīnu vietā izmantos klasiskos, garša būtiski nemainīsies. To pašu gan nevar attiecināt uz saldo un klasisko kartupeli.

* Pikantās mērcītes spēku dzēš saldais kartupelis un apelsīns. Ja vēlas mērcīti gatavot maigāku, es ieteiktu bez apelsīniem iztikt, varētu būt par saldu.

* Bildes melo – es neēdu tik skaisti un koši, man bija čupa salātlapu un spinātu, daudz mērces un viss tika ļoti brutāli samaisīts kopā. Bet jāēd arī ar acīm, īpaši pelēkās dienās, tāpēc atļaujos pamānīties estētiskā baudījuma un topošā pavasara vārdā.

_MG_3016

_MG_3045

_MG_3030

Pūruļa purvīgais pavasara ēdiens: miežu putraimi ar meža sēnēm

 

_MG_2862

Rīta putni, vakara putni un pavasaris.

Manam pūču tēvam patika vakaros vēlu iedzert un rakstīt dzeju uz virtuves skapīšu durvīm, bet cīruļu mammai patika mūs brīvdienās modināt, lai kopīgi mazgātu aizkarus vai darītu citas možas lietas. Un tagad, 20+ (vai 30-) gadus vēlāk, es esmu absolūts pūrulis, kas pēc ilgāka apspiestības perioda atkal var plānot savu nekā nedarīšanas grafiku tā, lai solidarizētos kā ar agrajiem, tā vēlajiem putniem. Vēl viena lieta, ko atkal var darīt – var klaiņot DAUDZ. Lai viss būtu vēl pilčeriskāk, man ir ļoti paveicies ar skaistu, vēl īsti neiepazītu dzīvošanas vietu un īpaši purvīgu (Purvīša burvīgu tātad) pavasari. Pēc klaiņojumiem saulainā, bet vējainā pavasarī, kad atnāc mājās ar dabisku bronzeri un blašu, vēja nopūstiem elkoņiem un vieglu iesnu, gribas maķenīt nenormāli daudz iestiprināties. Ja rudenī esi bijis kārtīgs dzīvnieciņš un uzcītīgi vācis krājumus ziemai, saldētavā joprojām var atrast Košragā lasītās sēnes un kādam putraimiņam jau pieliekamajā arī jābūt. Un top kaut kas silts un purvīgs.

Vajadzīgs (mūsu mājās tās būtu 4 porcijas):

  • 3 tases (cup) novārītu miežu putraimu
  • 1 tase apceptu, saldētu meža sēņu (ja ir tā veiksme izmantot svaigas sēnes, tās vajadzēs vairāk)
  • 1 neliels sīpols
  • 2 ķiploka daiviņas
  • Dāsna šķipsna kaltēta timiāna vai svaigs timiāna zariņš
  • Rozmarīna zariņš
  • 6 kaltēti tomāti eļļā (ja izmanto kaltētus bez eļļas, tie iepriekš jāmērcē)
  • Sāls
  • Olīveļļa
  • Svaigi malti melnie pipari

_MG_2845

_MG_2916

Gatavo:

Novāra miežu putraimus: aukstā ūdenī liek rūpīgi noskalotus putraimus (putraimi:ūdens = 1:2), ļauj uzvārīties, pievieno sāli, samazina karstumu un, pa brīdim maisot, vāra, līdz putraimi gatavi. Uzliek vāku un ļauj atpūsties.

Olīveļļā viegli apcep sīki sasmalcinātu ķiploku un sīpolu, līdz sāk patīkami smaržot un sīpols kļūst nedaudz caurspīdīgs. Pievieno sēnes, timiānu, rozmarīnu un sāli, samaisa, uzliek vāku uz pāris minūtēm. Cep, līdz sēnes gatavas. Pievieno novārītos putraimus, kaltētos tomātus, visu kārtīgi samaisa un ļauj vēl kādas 5-10 minūtes apcepties/pasautēties. Pārkaisa ar viegli apceptiem ciedru riekstiem un svaigi maltiem melnajiem pipariem. Ēd (ar zaļām salātu lapām, jo ir pavasaris un vispār).

Zemsvītras piezīme:

*Laikā, kad daudzi vēlas izvairīties no kviešiem un skumst pēc kuskusa un bulgura, šāds miežēdiens ir ļoti labs mierinājums, jo vismaz salātos abus kviešainos aizstās lieliski.

*Bildēs redzams ēdiens divos piegājienos. Otrais, kur mieži ir salātu sastāvdaļa (tātad zaļo laupu ir vairāk), man pat tīk labāk.

*Ja nav daudz karalisko meža sēņu, var pievienot arī portobello sēnes. Ja nav to, iztiek ar šampinjoniem un nākamajā gadā salasa vairāk sēņu.

*Pāri palikušo miežu putru es laikam apēdīšu kā bērnībā, kad tā bija viens no maniem lielākajiem gardumiem – bez piedevām, iespējams aukstu, lasot šī brīža mīļāko grāmatu. Reizēm man galīgi nav iebildumu kārtīgi saputroties.

_MG_2922

_MG_2925

Īstās kartupelenes jeb kartupeļu pankūkas ar marinētu gurķu vai skābu kāpostu-halapenjo mērcīti

_MG_2590

Viss ģeniālais ir vienkāršs. Viss vienkāršais ir ģeniāls. Ģēnijs Vulgārais. Tā es domāju, rīvējot, cepot un ēdot kartupeļu pankūkas jeb, kā mēs ar Lāci sakām – kartupelenes. Man no sirds jādusmojas, kad kafejnīcās, restorānos un ēdnīcās kartupeļu pankūkās satūckā iekšā olas un miltus, reizēm pat krējumu (?!). Un man no sirds jālīksmo, kad kafejnīcās, restorānos un ēdnīcās kartupeļu pankūkas gatavo, cienot kartupeli un ļaujot tam mirdzēt visā savā kartupelībā.

Varētu jau domāt, ka kartupeļu pankūku recepte ir pārāk vienkārša, lai par to runātu, bet, tā kā ļaudis joprojām domā, ka kartupelis nav pašpietiekams, es tīri vai kartupeļu emancipācijas nolūkos gribu pastāstīt, ka ir gan.

_MG_2591 _MG_2594

_MG_2603

KARTUPEĻU PANKŪKAS:

  • Kartupeļi ar apdomu – cik mizosi, tik rīvēsi, cik rīvēsi, tik cepsi
  • Sāls
  • Eļļa cepšanai (visticamāk rapšu)

Nomizo un sarīvē kartupeļus uz rupjās rīves (ja ne Smārta apņēmība, es droši vien rīvētu ar virtuves kombaina palīdzību, bet apņēmība IR). Kārtīgi samaisa kartupeļus ar sāli (šeit nevajadzētu kautrēties likt lietā rokas). Rūpīgi nospiež lieko sulu, ņem talkā sietiņu, ja nepieciešams.

Pannā uzkarsē cepamo eļļu, liek kartupeļu masu uz pannas (kādu ēdamkaroti, mazliet vairāk) un saplacina ar lāpstiņu vai karoti. Ja atstāj malās daudz spurgaliņu, tās smuki apkraukšķinās, bet jāpieskata, lai nepiedeg. Cep vidējā temperatūrā, pa laikam palielinot karstumu, lai nesanāk plāceņi, bet kārtīgi kraukšķīši. Pirmā pankūka jānogaršo, daloties ar mīļāko personu. Ja pats ir sev mīļākā persona, sanāk vesela pankūka. Jānospriež, kāda ir sāls situācija. Turpmākās pankūkas noliek uz papīra dvielīša, lai liekais tauks notek. Cenšas neapēst visas pankūkas cepšanas laikā, kas ir grūti un nepareizi, jo kartupelenes vislabāk garšo karstas. Nesanāk. Pārēdas. Gatavs.

 

MĒRCES

  • 1 tase (šeit un citur = cup) Indijas riekstu
  • 1/2 tase skābo kāpostu sulas

Riekstus uz 4-8 h ieliek aukstā ūdenī mērcēties. Noskalo un sablendē krēmīgā masā ar skābo kāpostu sulu.

 

MĒRCE AR MARINĒTIEM GURĶĪŠIEM

  • 1/2 tase Indijas riekstu mērces
  • 2 vidēja izmēra marinētie vai (vēl labāk) mazsālītie gurķīši
  • 2 tējk. sinepju
  • 1/4 tējk. melnās akmens sāls
  • 1/4 tējk. ķiploku pulvera

 

MĒRCE AR SKĀBIEM KĀPOSTIEM UN HALAPENJO (tiem, kam ass iet pie sirds)

  • 1/2 tase Indijas riekstu mērces
  •  Sauja kapātu skābo kāpostu
  • 4-5 konservētu halapenjo piparu ripiņas, sīki sagrieztas
  • Šķipsniņa sāls

Samaisa riekstu mērci ar izvēlētajām sastāvdaļām. Liek blakus kraukšķīgām kartupeļu pankūkām. Ēd.

 

Zemsvītras piezīmes

* Ja riekstu mērcīte paliek pāri, iemaisa mazliet rauga pārslu, ķiploku pulvera, sāls un, cieši aizvākotu, atstāj uz nakti uz virtuves galda. Pēc tam liek iekšā ledusskapī un sanāk fermentēta, sierīga mērcīte.

* Man ļoti, ļoti, ļoti garšo kartupeļu pankūkas.

_MG_2599

Voks ar mung-edamame pupiņu nūdelēm, dārzeņiem un tofu

_MG_2481

Tik sen nav rakstīts, ka pilnīgi gribas izstaipīties no pelēkā kardināla līdz pirkstu galiem. Atceros, ka korī pirms lielajiem koncertiem dziedājām balss vingrinājumu Trollejbussātribrauca, un es ļoti priecātos, ja būtu kāds līdzvērtīgs triks, ar ko atkal ierakstīties rakstīšanā. Oh well.

Tātad – voks. Bijām ar Smārtu Stockmann, un tur priekšā Āzijas dienas. 50% no mums bija naivi cerējuši nopirkt rauga pārslas, varbūt foršās sinepes un iet prom, bet tie paši 50% zināja, ka tā nenotiek arī nekādās dienās, kur nu vēl kaut kādās un kur nu vēl Āzijas. Protams, pasākums ieilga un tika izpētītas visas redzētās, neredzētās un pat nenojaustās lietas, kas savestas no zemeslodes rīta puses. Tostarp atradās limonāde ar bazilika sēklām, rīsu-palmu lapu pārslas, visādas mērcītes un neprātīgi pretīgas saulespuķu sēklas, kas izrādījās salkanas un anīsīgas un es pat negribu turpināt (ka neaizvainoju manus somiski jūtošos draugus).

Atradām arī nūdeles, kas gatavotas no dažādām pupiņām (ar sirdi sildošu Vegan zīmīti uz iepakojuma sāna). Tā kā stikla nūdeles, ko gatavo no mung pupiņām, mums vienmēr gājušas pie rajona, izlēmām, ka gan jau šīs arī ir labas. Un jā, bija arī. Un te nu ir voks ar mung pupiņu-edamame (tātad – sojas pupiņu) nūdelēm.

Vajadzīgs (2 palielām porcijām):

  • 1/2 paciņa edamame-mung nūdeļu
  • 1/2 neliela Savojas kāposta
  • 1 neliels brokolis
  • 1/2 paprikas vai saujiņa konservētas paprikas strēmelīšu
  • 1 liels burkāns
  • 1 vai 1/2 klucītis (apmēram 70-150 g) tofu
  • Sezama, vīnogu kauliņu vai rapšu eļļa cepšanai
  • MĒRCEI:
  • 2-3 cm ingvera saknes
  • 2 ķiploka daiviņas
  • Laima sula no 1/2 laima
  • 4 ēd.k. sojas mērces
  • Svaigs čili (1-2-3 gab., sagriezts ripiņās, sēkliņas izņemtas) vai 4-5 tējk. kaltēta čili
  • 3 ēd.k. zemesriekstu sviesta (pēc izvēles – ar gabaliņiem vai bez)
  • Kinzas pušķītis, ķiploku dīgsti

_MG_2459

Gatavo:

Novāra nūdeles: liek verdošā ūdenī un vāra 7 minūtes, pēc tam nokāš un kārtīgi noskalo aukstā ūdenī. Liek notecēties sietiņā.

Sagatavo mērci, lai ievelkas: sarīvē ingveru un no rīvējuma izspiež sulu, pievieno pārējās sastāvdaļas un smuki samaisa. Ja šķiet, ka mērce ir pārāk bieza, pievieno nedaudz ūdens, bet noteikti nevajag pārcensties un padarīt to pārlieku šķidru.

Visu mizo un griež – Savojas kāpostu nelielās strēmelītēs, brokoli dala ziedkopās, kātu nomizo un sagriež plānās pusripiņās, burkānu sagriež ar žuljēna mizojamo-griežamo ierīci un tad sagriež mazākās strēmelītēs vai sagriež plānos stienīšos, tofu griež kubiciņos, papriku stienīšos vai sagriež īsākas paprikas strēmelītes, ja ņem konservēto.

Uzkarsē vokpannu, ielej nedaudz eļļas un uzkarsē arī to. Man ir pavisam neliela vokpanna, tāpēc apcepu katru sastāvdaļu atsevišķi. Ja šķiet, ka ēdiens sāk rauties klāt pie pannas, nevajag liet eļļu, pietiks ar mazu mazumiņu ūdens. Ar ūdens šļakatas palīdzību ātrāk pagatavosies arī Savojas kāposts un brokolis. Lieki teikt, ka dārzeņus nevajag ne pārcept, ne pārsautēt – tiem vidū joprojām jābūt viegli kraukšķīgiem un ar svaiguma sajūtiņu. Tofu gan smuki nobrūnina no visām pusēm, var pieliet pavisam nedaudz sojas mērces. Cepot noteikti nav jālaistās ar eļļu kā ar smaržām pirms pirmā randiņa – šim ēdienam eļļainums nepiestāvēs, bet būs smags vēders un sirdsapziņa.

Apvieno nūdeles, apceptos dārzeņus un tofu lielā pannā vai katlā, pārlej mērci, kārtīgi samaisa un uzkarsē, pārlieku neaizraujoties ar muļļāšanos, maisīšanos un karsēšanos, citādi voks pārvērtīsies par skumju sautējumu.

Liek trauciņos, pārkaisa ar noskalotiem ķiploku dīgstiem un smuki sakapātu koriandru. Ēd.

_MG_2483

Zemsvītras piezīmes: 

* Nūdeles ir labas, sātīgas, garšīgas. Nē, nu bez mērcēm samērā bezgaršīgas, bet ļoti labi papildinās garšām piesātinātus vokēdienus, zupas un salātus. Nūdelēm ir tāda ļoti īpatnēja struktūra, tāda sātīga, viegli iesīksta, mazliet atgādina pat sēni vai kaut ko citu tikpat pamatīgu. Mīnuss – diezgan labi plīst un, tā kā paciņā nūdeles jau sagrieztas samērā negarās strēmelītēs, kas jau ir padrupušas vēl īsākas, var sanākt, ka daļa nūdeļu ir nūdeļu krikumi, bet tas pārlieku netraucē.

* Šo nūdeļu vietā derēs arī jebkuras citas nūdeles – rīsu, stikla, kviešu, soba (griķu) vai udon. Viss pēc vēlmēm un ieskatiem.

* Man ir tāds periods uznācis, kad gribas ēst pēc iespējas daudz dārzeņu un daudz svaiguma, tāpēc voks sastāv galvenokārt no dārzeņiem un mazāk no nūdelēm. Ja gribas nūdelīgāku voku, mierīgi var nelikt Savojas kāpostu un tā vietā izvārīt visu nūdeļu paciņu. Tad vienīgi varbūt vajadzēs nedaudz vairāk sojas mērces, bet citādi viss garšos labi.

_MG_2519

 

 

Karstie keila salāti

_MG_1818

Riktīgs jūlijs matos. Un atvaļinājums. Un karstums. Un vīruss ar flaberi rīklē. Ja varētu izsvītrot lieko, tas pēdējais būtu tas pirmais, bet nu neko, sadzīvosim. Uz apslimšanas laiku kaut kā ļoti prasās tādus sātīgākus un taukākus ēdienus. Nevarētu gan teikt, ka tas ir pareizi – labāk būtu jādod rumpim kas viegls un vitamīnīgs, bet sadumpojos un izdomāju, ka pieklepots atvaļinājums ir pietiekams attaisnojums kulinārām neģēlībām un roku ieslīdēšanai pannu un eļļas gaņģos.

Ā! Un mums pirmo gadu dārzā aug pašiem savs keils jebšu lapu kāposts. Skaisti aug, kā par spīti dīvainajam pavasarim un zaļajai ziemai, jo keili lieliski jūtas arī tad, kad pārējie kultūraugi no lauka novākti un pa tīrumiem ložņā salnas. Tad nu mēs pamazām to zaļo augu plucinām un maļam kokteiļos, mērcēs un zupās. Šoreiz kaut kas mazāk svaigs, bet galīgi ne mazāk zaļš, jo keils nu reiz ir zālēdāju prieks un lepnums, kura vērtīgās vitamīnu kravas tik vienkārši iznīdēt nevar.

 

Karstie keila salāti (nav obligāti jāēd karsti)

Vajadzīgs:

  • 1 bundžiņa turku zirņu (400 g bundža)
  • 2 lielas keila lapas
  • 1/2 paprikas, krāsa pēc izvēles
  • 4 saulē kaltēti tomāti
  • 2 ķiploka daiviņas
  • 1 šalotes (vai sarkanais) sīpols
  • 1 tējk. kaperu (vēlams sālītie, nevis marinētie)
  • 1-2 ēd.k. sojas mērces
  • Kajennas pipari pēc garšas un izturības
  • Olīveļļa apcepšanai

_MG_1799Gatavo:

Turku zirņus noskalo, keilu un papriku nomazgā un sagriež mazos gabaliņos, ķiploku izspiež caur spiedi vai smalki sakapā, šalotes sīpolu sakapā, kaltētos tomātus sagriež mazos gabaliņos.

Pannā uzkarsē olīveļļu un apcep šalotes sīpolus un ķiplokus (līdz sīpoli kļūst caurspīdīgi). Jāuzmanās ar temperatūru, lai ķiploki nepiedegtu un nekļūtu rūgti.
Pievieno sakapāto keilu un maisot apcep, līdz lapas kļūst mīkstākas un košākas. Pievieno papriku, kaperus, kaltētos tomātus un pacep vēl kādas 5 minūtes.

Citā pannā uzkarsē olīveļļu, ber iekšā turku zirņus un cep, līdz sāk mazliet brūnēt, tad pielej sojas mērci, pieber kajennas piparus un, aši maisot, pacep vēl pāris sekundes.

Samaisa turku zirņus ar keila dārzeņu maisījumu. Ēd.

 

Zemsvītras piezīmes:

* Man patīk, ka keils vēl ir salīdzinoši kraukšķīgs, tāpēc pārlieku cenšos nepārcept, bet, ja ir vēlēšanās, var sildīt ilgāk, līdz keils pavisam mīksts un padevīgs.
* Ja izmanto kaltētos tomātus eļļā, cepšanai var izmantot to tomātu eļļu.
* Keila vietā var izmantot spinātus vai mangoldus, tie gan jācep īsāku brīdi nekā keili.
* Mums sanāca pilnīgi adekvāta porcija divām personām.
* Keils (!)

_MG_1833

Briseles kāposti ar Meksikas sajūtu

briseles kāposti

 

Nekad neesmu bijusi Meksikā, bet zinu, ka tur ēd kukurūzu un asus ēdienus. Toties esmu bijusi Lietuvā, kur parasti dodos pēc virtuves lietām, ko mūsmājās nedod vai dod slikti un/vai dārgi. Viena no lietām, ko pārvedu mājās pēdējā ciemošanās reizē, ir labākais kūpinātās asās paprikas pulveris, ko jebkad esmu ēdusi vai ostījusi.

Šie salāti pirmoreiz uztapa, kad steidzīgi vajadzēja ko uzēdamu pusdienās. Un iepatikās.

 

Vajag:

  • Apmēram 10 Briseles kāpostus
  • 1 avokado, sagrieztu kubiņos
  • 1 mazo gurķi, sagrieztu pusmēnestiņos
  • 3 ēd.k. konservētas kukurūzas
  • 1 tējk. olīveļļas
  • 1/2 tējk. maigu vai vidēji asu sinepju
  • Šķipsnu sāls (vēlams to Himalaju melno, kas pēc olām ož) vai 1 tējk. (vai pēc garšas) sojas mērces
  • Apmēram 1/2-1 tējk. (vai mazliet vairāk) asās kūpinātās paprikas pulvera*

Katru briselnieku sagriež uz pusēm un tad tādās kā šķēlītēs (ja ir daudz laika, brontozaura zobi un govs kuņģis, var mēģināt griezt vienkārši uz pusēm), liek bļodiņā kopā ar sagreizto avokado un gurķi, pieliek noskalotu kukurūzu, sinepes, sāli vai sojas mērci, olīveļļu, kūpināto papriku un visu kārtīgi, kārtīgi samaisa (jo ilgāk maisīs, jo krēmīgāka taps mērcīte). Ēd.

 

Zemsvītras piezīmes:

*Ja nav asās paprikas pulvera, var pievienot  parastās kūpinātās paprikas pulveri un kajennas piparus.

*Ar šādu porciju man pusdienām pietiek un pietiek tā, ka vēl labu laiku negribas iet paskatīties, ko dara ledusskapis.

 

 

Mans mīļākais dresings + svaigi svaigu kāpostu salāti

WP_005340

Kamēr turu īkšķus (reizēm tomēr labi nebūt kaķim), lai neprāta lietus nenokapā nesen sastādītos lapu kāpostus, iedomājos, ka nu tak ir pienācis tas brīvais brīdis, lai pastāstītu par savu mīļāko dresingu, ko kā reiz var labi ēst ar kāpostiem. Burvīgi saderēs ar grilētām vai vējotām portobellām, kraukšķīgi apceptu tofu, ar visu veidu dārzeņiem, bet vislabāk – ar milzīgu kaudzi dažādu zaļo lapu. Taisnību sakot, es to varu pavisam labi ēst ar visu, jo tas tak mans mīļākais no mīļākajiem dresingiem. Un tas top šādi.

Dresings:

  • 2 ēd.k. labas linsēklu eļļas*
  • 1/2 ēd.k. labu sinepju*
  • 1/4 tējk. Ķeltu jūras sāls vai 1 tējk. sojas mērces
  • 1-2 ēd. k. rauga pārslu (no LV dabūjamām iesaku Marigold)
  • 1 ēd.k. ūdens

Gatavo: visu sajauc kopā. Tadā.

Šo dresingu mēdzu pārveidot itāliskāku, liekot klāt klasiskās itāļu garšas – raudeni, kaltētos tomātus, ķiploku, timiānu un citas labas lietas. Bet reizēm uztaisu arī ko aziātiskāku, pievienojot sojas mērci, čili, ķiploku, ingveru. Var likt kaut dilles klāt, ja tā gribas. Viss labs.

 

Svaigie svaigo kāpostu salāti:

  • 2 kausiņi (cup) sakapāta svaiga galviņkāposta (man bij tāds jauns un sulīgs gadījies)
  • 2 īsie gurķi, sagriezti nelielos gabaliņos
  • 1 neliela saujiņa redīsu dīgstu, noskaloti un viss
  • Linsēklu-rauga pārslu dresings

Visu sajauc kopā, pietaupot nedaudz redīsu dīgstu smukumam, iemaisa dresingu, pārkaisa pāri dīgstus, ĒD.

 

Zemsvītras piezīmes:

* Laba linsēklu eļļa ir tāda, kas nav rūgta. Es pēdējā laikā ļoti viļos visās agrāk iemīļotajās eļļās un pērku tikai tādas, kas iepakotas tumšās pudelēs un vēlams arī kartona paciņās. Lieki atkritumi, protams, bet tikai tā var būt drošs, ka eļļa nebūs jāizmanto tikai koka dēlīšu ierīvēšanai.

* Labas sinepes ir tādas, kuru sastāvs neizklausās pēc suitu sievu dziesmu piedziedājuma (dziesmas gan man patīk, nepārprotiet). Brīnišķīgas sinepes ražo Byodo. Te var droši eksperimentēt ar dažādām sinepēm, reizēm ņemu arī sinepes ar graudiņiem un ar nav ne vainas.

*Droši vien tas ir lieki, bet pateikšu gan – linsēklas ir īsts superfūds, kas (un jo īpaši vegāniem) jāēd ar centību un pateicību. Arī rauga pārslas, kas bagātinātas ar visādiem vitamīniem, nav slikta lieta.

* Lai gan varētu šķist, ka šis dresings ir radīts, tā teikt, cienītājiem (vienalga – sinepju, rauga pārslu vai linsēklu eļļas un jā, es esmu tie visi trīs), neviens no ciemiņiem un ģimeņiem nekad nav atteicies no savas porcijas. Varbūt no mīlestības, varbūt no bailēm, bet varbūt vienkārši garšoja. Patiesība ir tur, dresingā.

 

 

Pildītas romiešu laiviņas meksikāņu gaumē

NOKIA Lumia 800_004595

Šis ir īsts ballīšu karalis un iekarotājs. Kā īsts romietis tas savaldzinās sirdis un kā īsts meksikānis gādās par ugunīgu kaisli, tāpēc parūpējies, lai uz galda būtu arī ūdens, ar ko noslāpēt mīlas (lasi: halapenjo) liesmas.

Viss ir pavisam vienkārši: mini romiešu salātu lapiņas, kas pildītas ar nedaudz uztjūnētu gvakamoli. Bet kaut kas tajā visā ir. Kaut kas garšīgs, es teiktu.

Šo vari pasniegt kā uzkodu (var ērti ēst arī ballītēs, ja vien viesiem nav absolūtu problēmu ar navigāciju maršrutā šķīvis-roka-mute) vai, ja nav slinkums uztaisīt lielāku laiviņu floti, – arī kā pamatēdienu. Garšo lieliem, garšo maziem un recepti var viegli pārveidot pēc saviem ieskatiem (piemēram, aizvietot romiešu lapas ar kartupeļiem un gvakamoli ar kotletēm) un tad jau principā garšo visiem.

Vajadzīgs:

  • 2 mini romiešu salātu galviņas (nopērkamas lielveikalos paciņās pa 6 vai 8 un tirgū uz svara)
  • 2 avokado
  • 1 klasiskais tomāts vai 5 mazie ķiršu vai plūmju tomāti
  • 1/2 paprikas
  • 1 neliels gurķis
  • 4-5 kaltēti tomāti (vēlams tie, kas nav peldējuši eļļā)
  • 1 ķiploka daiviņa (izspiesta caur ķiploku spiedi)
  • 2-3 ēd.k. sīki sakapāta halapenjo
  • 3 ēd.k. smalki sakapātas kinzas
  • 1 ēd.k. olīveļļas
  • 1/2-1 tējk. kumīna
  • 1 ēd.k. rauga pārslu (ja nav, nebēdājies)
  • Sāls pēc garšas (iesaku melno Himalaju sāli, tam tā specifiskā garšiņa, kas te ļoti labi iederas)

Pasniegšanai:

  • Lobītas kaņepju sēklas
  • Kūpinātās paprikas pulveris

NOKIA Lumia 800_004599

Gatavo:

Visus dārzeņus (izņemot romiešu salātus) sagriež mazos gabaliņos, pievieno pārējās sastāvdaļas un kārtīgi samaisa.

Romiešu salātus sadala pa lapiņām, nomazgā un nožāvē. Lielākās lapiņas noliek maliņā. Mazās lapiņas, kurās neko nevarēs iepildīt, sīki sakapā un pievieno pārējiem dārzeņiem. Vēlreiz samaisa, notestē, vai viss garšo kā nākas un, ja ir sasniegta garšu pilnība, pilda iekšā romiešu salātu lapiņās.

Laiviņas smuki kārto uz šķīvja, pārkaisa ar lobītām kaņepju sēkliņām un kūpinātās paprikas pulveri. Ar to pēdējo nevajag pārlieku aizrauties, jo lielās devās var rasties nepatīkami rūgta piegarša.

Ēd.

Zemsvītras piezīme:

Ja nepieliksi halapenjo un kūpināto papriku, sanāks pilnīgs svaigēdiens. Asumiņam tad piešauj kajennas piparus.

Ja vēlies pašmājīgāku, maigāku garšu, neliec klāt halapenjo un kinzu, bet piekapā svaigas dillītes. Varbūt izklausās dīvaini, bet kaltēti tomāti, avokado un dilles IR.

Banānu pastilas ar baltās šokolādes krēmu un dzērveņu mērci

WP_004634

Masļeņicu neatzīmēju un pēc pankūkām neilgojos, bet, pateicoties jau gatavajām banānu pastilām, arī mēs pagājušās nedēļas nogalē tikām pie improvizētas un ļoti savdabīgas svētdienas pankūku maltītes.

Tas nav ne jauns ritenis, ne Amerika – banānu “pankūkas” ir pavisam parasts svaigēdāju branča ēdiens Tālajos Rietumos. Bet ar mērcītēm un pildījumiem jau nu gan katrs izpaužas pēc savām vēlmēm un saprašanas. Ar to arī gribēju padalīties.

Starp citu, ja nu gadījumā (kāds šoks!) mājās nav dehidratora, abas mērces var pasniegt arī ar svaigiem banāniem. Vēl labāk – ar saldētiem un pēc tam viendabīgā masā sablendētiem banāniem. Sanāks krēmīgs banānu saldējums ar baltās šokolādes-dzērveņu mērci.

 

Vajag:

Banānu pastilas:

  • 3-4-5 vai vairāk banānu (pastilas gatavoju tāpat, ne šim mērķim, tāpēc palika pāri)

Baltās šokolādes krēms:

  • 1 glāze (cup) 1-4 stundas mērcētu Indijas riekstu
  • 3 ēd.k. kakao sviesta (vēlams viegli pasildīt, lai sviests izkūst)
  • 1/2 glāze (cup) ūdens
  • 1 ēd.k. citrona sulas
  • 2 ēd. k. agaves sīrupa
  • 1/2 tējk. vaniļas
  • Kripatiņa (Ķeltu jūras) sāls

Dzērveņu mērce:

  • 1 glāze (cup) dzērveņu
  • 2 dateles
  • Nedaudz ūdens

Gatavo:

Banānu pastilas: gatavus banānus kārtīgi sablendē, lej uz dehidratora paplātēm, vienmērīgi izlīdzina un kaltē aptuveni 12 stundas apmēram 40ºC temperatūrā (atkarīgs no gaisa mitruma, uzlietās masas biezuma utt.). Ja būtu zinājusi, ka gatavošu “pankūkas”, lietu uz paplātes daudzus mazus aplīšus, nevis vienu lielu. Šoreiz nācās vienu lielo ar nazi sagriezt daudzmaz vienādos rimbuļos.

Baltās šokolādes krēms: blenderī sajauc visas nepieciešamās sastāvdaļas, līdz veidojas viendabīga masa. Ja blenderim klājas ļoti grūti, pielej vēl nedaudz ūdens, tomēr cenšoties neuztaisīt krēmu pārāk ūdeņainu.

Dzērveņu mērce: sablendē dzērvenes ar gabaliņos sagrieztām datelēm, pievienojot tik daudz ūdens, lai blenderis varētu paveikt savu netīro darbiņu.

Saliek visas labās mantas kopā un ĒD.

 

Zemsvītras piezīme:

* Es pastilas nebiju gatavojusi šādam mērķim, tāpēc tās bija biiišķiņ par ilgu kaltētas. Ja gribas “pankūkas”, ko var civilizēti griezt ar nazi un dakšiņu, jāraugās, lai pastilas nekļūst pārlieku cietas un nezaudē elastību.

* Kakao sviests ir vēl jutīgāks pret temperatūras izmaiņām nekā kokosriekstu eļļa. Es pielēju pārāk vēsu ūdeni, tāpēc man tā arī neizdevās iegūt līdz galam viendabīgu un krēmīgu masu.

* Divām personām pietika vienam pamatīgam desertam. Dzērveņu krēms palika pāri.

* Nē, tas viss negaršo pēc pankūkām, protams. Tas vienkārši garšo.

WP_004628

 

Mans mīļākais virtuves gadžets + lēcu nesautējums a la Mexicana

titan_julienne_tool

Pēdējā laikā esmu cītīgi piestrādājusi pie tā, lai no sirds iemīlētu Sakņaugus Vietējos. Un, jo vairāk variēju ar sastāvdaļām, garšvielām, eļļām un citām piedevām, jo vairāk pārliecinos, ka ir ārkārtīgi būtiski, kā dārzeņi ir sagriezti.

Man ir tikai viena rīve, ar ko bieti sašķēlēt miniatūros stienīšos un tas, kā izrādās, ir vienīgais griezums, kādā man biete neriebj. Un man ir brīnišķīgs dārzeņu šķēlētājs, kas sagriež burkānus, kāļus, baltos redīsus, cukīni, saldos kartupeļus un citus dārzeņus vienādās, glītās strēmelītēs. Tādā veidā varu pagatavot raw nūdeles pāris minūtēs, turklāt nenoraujot pirkstus, kā tas varētu gadīties ar nāves mašīnu mandolīnu.

Un pats labākais ir tas, ka šī ierīce ir ļoti lēta un jau atkal nopērkama (skat. ŠEIT). Pie viena iesaku iegādāties arī šajā pašā akcijā piedāvāto dārzeņu mizotāju. Pats labākais mizotājs, kāds man jebkad ir bijis (un man jāatzīst, ka šajā jomā es nekad iepriekš neesmu bijusi tik monogāma).

Pie reizes padalīšos ar recepti, kurā burkānus iesaku šķēlēt tieši ar šo ierīci. Es daru tā – sašķēlēju garas burkānu strēmeles, kuras sakārtoju glītā čupiņā un tad sagriežu 3 cm garos stienīšos.

 

Lēcu nesautējums – sātīgs, ass un dūšu piesienošs taču ļoti svaigs ēdiens

Lai pagatavotu lēcu nesautējumu diviem, vajadzīgs:

  • 2-3 glāzes diedzētu pelēko lēcu (diedzēju lēcas divas-trīs dienas, līdz parādās apmēram 5 mm-1 cm gari asniņi)
  • 1 burkāns
  • 1 neliela sarkanā paprika
  • 4 tomāti
  • 4 saulē kaltēti tomāti
  • 1 avokado
  • 2 ķiploka daiviņas
  • 1 neliels sīpols (jā, man parasti ir ļoti pamatīgi iebildumi pret svaigiem sīpoliem)
  • Kajennas pipari
  • 1 ēd.k. citrona sulas
  • Garšaugu sāls (man ir brīnišķīgs Rapunzel garšaugu jūras sāls no Biotēkas)
  • Pēc vēlēšanās – 1 tējk. salduma (kokosriekstu cukurs, agaves sīrups vai cits saldinātājs)
  • Kinza (ja neriebjas)
  • Kūpinātās paprikas pulveris (nopērkams Tiger) (tad gan šis vairs nebūs svaigēdiens)

Paņem divus tomātus un sablendē kopā ar kaltētajiem tomātiem, sīpolu, ķiploku, citrona sulu un kajennas pipariem. Blendējumam vajadzētu izskatīties pēc pabiezas tomātu sulas.

Sastrēmelē un sagriež (te noder manis reklamētā ierīce) vai sīki sakapā burkānus, papriku un kinzu un pievieno tomātu mērcei. Uzliek traukam vāciņu un liek ledusskapī, lai garšas savelkas (vismaz stundu).

Kad sāk gribēties ēst, iemaisa mērcē noskalotas diedzētās lēcas, nogaršo, vai netrūkst sāls un/vai kajennas piparu un liek mīļākajās bļodiņās, pievieno kubiņos sagrieztu avokado, pārkaisa kūpinātās paprikas pulveri. Samaisa. Ēd.

 

Zemsvītras piezīme:

* Diedzēto lēcu daudzums variējams pēc paša gaumes un patikšanas – ja gribas biezu, sautējuma konsistences ēdienu, liek vairāk, ja gribas pabaudīt tomātu pikantērijas, lēcas pievieno mazāk.

* Šī recepte uztapa vasarā, tāpēc tā noteikti jāpatur atmiņā līdz nākamajai sulīgi gatavo tomātu ražai.

* Iepriekšējā porcija noēsta, lēcas un bildes sadīgs kaut kad vēlāk.

 

Dzeltenie zirņburgeri ar halapenjo

WP_004407 (1)

Kad brauc daudz viesu, es gatavoju daudz humosa vai kādas citas pākšaugu mērces/pastētes/dipa. Pēdējo reizi sanāca savārīt ne tikai turku, bet arī dzeltenos zirņus. Tie pirmie kļuva par milzīgu humosa bļodu, tie otrie gaidīja nākamo dienu, lai kļūtu par plācenīšiem jeb zirņburgeriem ar asumiņu (tāpēc tas halapenjo).

Vajadzīgs:

  • 400 g vārītu dzelteno (vai turku) zirņu
  • 2-4 ēd. k. turku zirņu miltu* (nopērkami Hanuman un nu jau arī Rimi, uz paciņas rakstīts Gram Flour)
  • 2 tējk. malta kumīna
  • 4-6 ķiploka daiviņas (izspiestas caur ķiploku spiedi vai sakapātas)
  • 2 ēd. k. olīveļļas
  • vismaz 3 ēd.k. sakapātu halapenjo piparu (izmantoju konservētos, nopērkami lielā daļā lielveikalu)
  • sāls pēc garšas

Gatavo:

Virtuves kombainā (vai bļodā ar rokas blendera palīdzību) viendabīgā masā pārvērš vārītos zirņus un visas piedevas, izņemot halapenjo un turku zirņu miltus. Kad tas darīts, masā rūpīgi iemaisa turku zirņu miltus un halapenjo gabaliņus. Trauku noliek vēsumā uz kādu stundiņu, lai mīkla “savilktos” un plācenīši labāk kopā turētos.

Kad stunda pagājusi, uzgriež cepeškrāsni karsēties uz 180-200 grādiem un no mīklas gatavo plācenīšus, ko glīti izvieto uz ieeļļotas cepešpannas/plāts vai kā nu to ierīci sauc. Ja gribas, lai zirņburgeri būtu brūnāki un kraukšķīgāki, katram plācenītim no virspuses uzziež kādu pilienu olīveļļas. Zirņburgerus cep kādas 20 minūtes, kad maliņas kļūst zeltainas, apmet uz otru pusi un pacep vēl 10 minūtes. ĒD.

 

Zemsvītras piezīmes:

* Turku zirņu milti ir brīnišķīgs izgudrojums, kas ir neaizstājams to vegānu virtuvēs, kas grib gatavot falafeļus, koftas un citas dārzeņu vai pākšaugu bumbiņas, plācenīšus, pankūciņas vai burgerus. Zirņu milti palīdzēs masai labāk turēties kopā, nepadarot mīklu pārāk miltainu un bezgaršīgu (šeit ar šausmām atceros bērnības ķirbju un kabaču pankūkas, kas neturējās kopā bez puspakas miltu un tieši tā arī garšoja).

* Protams, plācenīšus var droši cept arī pannā, bet tad var nākties performēt burvju trikus, lai tos apgrieztu vienā gabalā un nepadarītu par eļļas švammītēm. Cepeškrāsnī sanāk mazāka ķēpa un mazāks tauks, kas janvāra pēkšņo atklāsmju un apņemšanos laikā ir diezgan būtiski.

1 9 10 11 15