Atkalredzēšanās (ar skābenēm, pavasari un vispār) zupa
Labvakar, labrīt.
Tāds padrūms klusums te bij iestājies… varētu jau domāt, ka beidzot kotletīna trūkums licis man atmest pedāļus, bet nekā, dzīvs, vesels un joprojām sitas pa virtuvi. Tikai laika ļoti maz. Par ko arī sirsnīgi atvainojos.
Tātad, pavasaris klāt, kulinārā urdoņa pakrūtē joprojām dzīva un laiku pa laikam jau kaut kas arī jāēd, par spīti tam, ka blogā tas tāpat nav redzams.
Vakar, piemēram, ēdām skābeņzupu. Dārzā jau pamatīgi saaugušas un pa laikam mestas salātos, bet zupā skābenes, ja godīgi, laikam liku pirmoreiz un nemaz i nezināju, kā tas darāms. Galvenokārt jau tāpēc,ka Smārtam ir bērnudārza, skolas vai citu smalko ēdnīcu fobijas, kas neļauj naktīs gulēt, zinot, ka kaut kur ārā cauri zemei klusi laužas skābenes, kuras vēlāk var pārtap biedējošā virumā. Bet nu jau laikam Smārts bij apradis ar domu, ka virtuvē man neiet tik slikti kā sportā, tāpēc kaut kā saņemās un deva jāvārdu.
Tad nu parušinājos pa internetu (konkrētas adreses nav, jo nu, doooh, skābeņzupa) un sapratu, ka skābeņzupas minimums ir:
2 l ūdens
3 kartupeļi
1 – 2 saujas miežu putraimu
buljona kubiņš
divas lauru lapas
200 g skābeņu
Uzvārīju ūdeni, iekšā metu noskalotus putraimus un kubiņos sagrieztus kartupeļus un buljona kubiņu.
Kad kartupeļi gatavi (bet, ak, lūdzu, lai nešķīst vēl ārā), iemet sasmalcinātās (grieztās vai plūkātās) skābenes. Pavāra pāris minūtes. Gatavs!
BET neba nu tā to varēja atstāt.
Mazā škipsiņā indiešu sabji masala apsildīju
1 bundžiņu noskalotu turku zirņu
un piemetu
šķipsniņu melnās ajūrvēdas sāls (kas smaržo pēc cieti vārītām olām)
To pievienoju zupai kopā ar dažiem tofu (igauņu, ar ķiplokiem) kubiciņiem.
Pilnai laimei – maaaaziņa karotīte De Rit Organics majonēzes katrā šķīvī.
Es ēdu kā Emīls, jo man patiešām ļoooti garšoja. Smārts pārsteigs secināja: Kā skābeņzupa. Tikai garšīga.
Bilžu pagaidām nav, jo wordpress uz mani dusmīgs un lēns. Bet jūs iedomājieties skābeņzupu, tikai garšīgu un viss būs skaidrs.
Labu *
(O, pica gatava! Smārts iesaka notīt mēli ar izolenti, jo atkal jau būs sū*. Ak, Smārt. Es eju kost picā!)
Nu tad beidzot!! :) Skābeņu zupa ar turku zirņiem?? Ļoti intriģējoši, būs jāpamēģina!
hh. jā, biju ļoti aizgulējusies, i know. :)
turku zirņi iet klāt nu ļoooti labi, noteikti iesaku.
Skābeņzupu kā reizi vakar aizvakar ēdām, un, bez brīnumiem un pārsteigumiem, kā vienmēr ļoti ļoti garšoja :). Es gan nekad nelieku buljona kubiņus (vai arī, dies’pas’, kā citi vēl ktkādus nebūt gaļas izstrādājumus). bet vienkārši kartupeļus, putraimus, skābenes.. ak jā, olas. Beidzot skaidrs, kāpēc vajadzēja garšai visu ko citādu. Izklausās biš neierasti, bet tiešām tagad ir iekāriens mēģināt :)
es esmu čaklākais blogeris ever :D
nu, jau iemēģināji turcīgo skābeņzupu?
ja kas, olas ļoti aizstāj tieši kombinācija turku zirņi+himalaju sāls, jo ir gan +/- konsitence, gan garša. nu, katrā ziņā tāda veselīga un garšīga alternatīva. :)