Šo tik elementāro, superklasisko un, kā izrādās, Džūlijas Čaildas izgudroto (atcerieties filmu “Julie&Julia” – tās Džūlijas, tātad) zupu pirmo reizi mēģināju pagatavot pagājušajā ziemā. Tā arī (un kauns jau atzīt) bija pirmā reize, kad mēģināju kaut ko darīt ar puravu. Taisnību sakot, recepti atradu, mēģinot izgūglēt, kuras purava daļas ir ēdamas un kā. Visu noskaidroju, viss izdevās un gala beigās tikām pie vēl viena ēdienkartes papildinājuma.

Šai zupai ir dažādas variācijas, bet šis nu reiz ir ēdiens, kura garšu man negribas sarežģīt, tāpēc sastāvadaļas esmu noīsinājusi līdz minimumam. veganizēju arī, protams. Parasti daru tā, ka ņemu:

1 puravu
kartupeļus – tā, lai to būtu apmēram tikpat daudz, cik purava
1-1.5 l ūdens – atkarīgs no tā, cik biezu/šķidru gribas zupu
1 buljona kubiņu (var iztikt arī bez)
1 ēd. k. sausā sojas piena (derēs arī šķidrais, protams. un rīsu/auzu krējums arī)
1-3 ēd. k. olīveļļas
sāls, melnie pipari pēc garšas

Puravu kārtīgi nomazgā (vislabāk jau palobīt virsējos slānīšus nost, jo tur bieži slēpjas smiltis), balto un gaišzaļo daļu un sagriež ripās.
Uzkarsē pannu, pannā eļļu, tajā liek puravu ripiņas un sautē 5-10  min, līdz puravi kļūst mīksti.
Pievieno nomizotus, kubiņos sagrieztus kartupeļus, ūdeni, buljona kubiņu un sāli.
Vāra 15-20 min – līdz kartupeļi sāk jukt ārā.
Pievieno sojas pienu un piparus.
Visu sablendē, ja ir vēlēšanās, izberž caur sietu (tad zupa būs krēmīgāka un viendabīgāka).
Ēd un slavē.

Zemstrīpas piezīme:
Reizēm pievienoju kādu rozmarīna un timiāna zariņu (ko vārīšanas biegās izķeksē laukā). Ja ir, beigās sametu dilles iekšā. Bildē uzkaisīju arī rauga pārslas. Arī labi.
Protams, ka šī ir tikai viena no variācijām par tēmu, ir versijas ar baltvīnu, sviestu, krējumu, sīpoliem, baltvīnu un ko tik vēl ne.  Zupu var arī neblendēt. Un var blendēt. Tur nu katram pašam sava galva, savs vēders un savs katliņš.

Labu *