Augļu sendvičs jeb fruit sando (フルーツサンド) Japānā ir pavisam parasta saldā uzkoda, ko jau vairāk nekā gadsimtu var atrast mazos un lielos veikalos, kafejnīcās un augļu tirgotavās. Japāņi to gatavo no mīkstas, pufīgas, neuzkrītoši saldas piena baltmaizes (shokupan). Maizes šķēles bagātīgi apziež ar putukrējumu un pilda ar sulīgiem augļiem un ogām – zemenēm, kivi, banāniem, apelsīniem utt. Kad uzzināju par šo ēdienu, tas škita tik dīvains, bet arī tik vilinošs, ka jau tajā pašā dienā sāku domāt, kāds būs mans fruit sando.

Man šķiet, ka mūsu vietējās versijas sendvičam ļoti piestāv tieši vasaras ogas – zemenes un mellenes, bet noteikti jāizmēģina arī lielās plūmes un saldie ķirši, varbūt arī kāda upene, jāņoga, avene, ērkšķoga vai sausserdis. Pildījuma krēmam man ir vairāki varianti. Vispirms izmēģināju augu putukrējumu, kurš ir ok, bet man labāk patīk varianti ar kokosriekstu putukrējumu, kam pievienots zīda tofu, augu jogurts vai pat vegāniskā rikota. Kādu dienu, kas varbūt būs vēl šovasar, es mēģināšu izcept arī īsto maizīti, bet tikmēr iztieku ar lielāko, mīkstāko tostermaizi, ko varu atrast veikalā.

Kā garšo ogu maizīte? Pēc gandrīz nelegāli labas bērnības vasaras. Vēss putukrējums ar svaigām, veselām ogām, apkārt mīksta maīzīte. Tas viss kopā mazliet atgādina kūku, bet tā nav kūka, tas ir pavisam vienkāršs sendvičs. Un šajā negaidīgi garšīgajā vienkāršībā ir kaut kas tik amizants, ka man vienmēr mazliet nāk smiekli, cik jauki tas viss ir.

Un vēl – katru reizi, kad ēdu šo ģeniāli vienkāršo saldo ēdienu, es atkal un atkal visiem un nevienam retoriski jautāju – kāpēc mums bērnībā tāda nebija? Baltmaize bija, putukrējums bija, ogas noteikti bija, bet šādu maizīšu nebija. Bija krējummaizes ar cukuru, sviestmaizes ar cukuru, cepta maizīte ar cukuru un kanēli, zaptsmaize bija, bet šādu te maizīšu nebija. Parasti turpinu savu spraigo iekšējo diskusiju, nolemjot, ka reizēm ir patīkami atlikt dzīves lielisko lietu atklāšanu uz vēlāku laiku. Nu, piemēram, ar velo es iemācījos braukt laikam gados divdesmit piecos, toties vienas dienas laikā. Varu saderēt, ka parasti pieaugušajiem, ar riteni braucot, gluži nešķiet, ka viņi lido, bet man šī sajūta bija vēl ilgi. Īpaši izteikta tā, bez šaubām, bija pirmajā dienā, kad ielidoju grāvī, bet tā mēreni turpinājās vēl kādu labu brīdi.

Varbūt arī šīs maizes mums ir dotas tikai tagad, lai bišķiņ palidotu. Nu, bišķiņ, līdz bērnības piknikiem, kurus tad gan neviens tā nesauca, mēs vienkārši reizēm kaut ko uzēdām ārā un skrējām atpakaļ biznesā, piemēram, rakt Lielo Bedri, kurā vēlāk lēkt pašiem un varbūt netīšām paklupināt pastnieces mopēdu. Es noteikti redzu, kā aukstas ogu maizes iederas karstā vasaras virtuvē, kur mamma vāra kārtējo milzu ievārījuma katlu un uz galda rindojas mazi šķīvīši un bļodiņas ar ievārījuma putām un ievārījuma testa karotītēm, lai sapratu, cik ilgi vēl jāvāra. Un vēl es redzu, kā ogu maizes iederas tagad, kad iznesu tās ciemiņiem dārzā. Visbiežāk tā ir brīvdienas pēcpusdiena vai vakarpuse, varbūt sestdienas brokastis. Mēs ēdam un brīnānies, kā mums tādu maižu nebija bērnībā, kamēr kāds mazais ciemiņš ar uzstājīgu “Ņam, ņam!” stiepjas pēc vēl vienas maizītes.

 

Augļu sendvičs jeb ogu maizīte (fruit sando)
3 maizītes

• 1 bundžiņa (400 ml) treknā kokosriekstu piena (vismaz 80% kokosriekstu ekstrakta)
• 200 g zīda tofu, bieza neitrālas garšas augu jogurta vai Lifetree Cheese Vicottas
• 2-3 ēd.k. cukura
• 1/2 tējk. vaniļas pulvera
• 1 ēd.k. citrona sulas (pēc vēlēšanās)
• 6 lielas tostermaizes šķēles
• 1 neliels banāns, sagriezts plānās šķēlītēs
• Apmēram 300 g vienāda izmēra zemeņu, kātiņa vieta izgriezta
• Sauja ogu pēc izvēles (mellenes, ērkšķogas, jāņogas utt.)

Gatavo:

• Kokosriekstu piena bundžiņu ieliek ledusskapī uz nakti.
• Ogas nomazgā un nosusina.
• Ar karoti noņem cieto kokosriekstu piena slāni un liek lielā bļodā (atlikušo šķidrumu var izmantot, piemēram, smūtiju gatavošanā). Saputo ar cukuru un vaniļas pulveri, līdz veidojas gaisīgs krēms. Iecilā Vicottu.
• Uz galda uzklāj pārtikas plēves gabaliņu, uz tā liek maizes šķēli. Bagātīgi noziež vienu maizes šķēles pusi ar krēmu, uz tā kārto banānu ripiņas. Virs banāniem pa diagonāli kārto zemenes, tukšumus aizpildot ar citām ogām un krēmu.
• Pārklāj ar krēmu arī otru maizes šķēli un liek virsū pirmajai, ar krēmu uz leju.
• Ietin sendviču pārtikas plēvē un uz tās ar flomasteru atzīmē ogu diagonāles līniju, pa kuru maizīti vēlāk sagriezt, lai veidotos glīts ogu raksts. Atkārto ar otru sendviču.
• Liek maizītes ledusskapī (tām pāri var uzlikt kaut ko smagu, lai labāk savelkas) uz vismaz pāris stundām, vēlams, uz nakti.
• Iztin sendvičus no pārtikas plēves, nogriež tiem visas maliņas un pārgriež pa iepriekš atzīmēto diagonāles līniju. Pasniedz uzreiz.

 

Piezīmes:

*Krēmu var gatavot arī no jebkuru garšīga augu putukrējuma, var tam pievienot arī zīda tofu vai Vicottu. Var gatavot arī tikai no kokosriekstu piena putukrējuma (no vienas bundžiņas sanāks divas maizītes).
*Tradicionāli katru maizīti sagriež divos sendvičos, taču man ļoti iepaticies katru trijstūri vēlreiz sagriezt uz pusēm. Vairāk mazu maizīšu, vairāk prieciņa.