Man reizēm patīk domāt par dažādiem izteicieniem, īpaši tiem, kas paredzēti kā mierinājums neveiksmīgām personām. Nu, tiem, kam trauki plīst, kam neveicas kārtīs un kam trāpa putnu dāvesti. Tagad es zinu, kā šie teicieni rodas. Nesen gribēju blogā dalīties ar ideālo turku zirņu recepti. Zirņus izmērcēju, izvārīju, bet kaut kas īsti nesanāca, jo… kļūdaini biju paņēmusi dzeltenos, ne turku zirņus. It kā jau tas nebūtu īpaši apkaunojoši, bet man patīk domāt, ka protu ēdienu, turklāt esmu vegāns jau gandrīz desmit gadus, tātad varētu gadīties, ka vēnās jau kādu laiku pārliecinoši plūst humoss. Bet tad, kā par spīti šai kļūmei, es vienas receptes vietā netīšām izdomāju trīs (!) Joprojām nezinu, kā pārvērst šo pieredzi teicienā, bet domāju, ka skaidri redzams, ka man uzsmaidīja cūkas laime, jo viss taču labs, kas labi beidzas. Galu galā, varbūt šis nemaz nav stāsts par neveiksmi, bet gan par to, kā es tiku pie trīs burkāniem ar vienu rāvienu.

Vajadzīgs:

• 500 g dzelteno zirņu
• 1 liels sīpols vai 2 nelieli sīpoli, sagriezti uz pusēm
• 3 -5 ķiploka daivņas
• 1 burkāns
• 2 lauru lapas
• Rozmarīna vai timiāna zariņi, dažas salvijas lapas (pēc izvēles)
• sāls

Gatavo:

• Zirņus pārlasa, noskalo un pārlej ar aukstu ūdeni, pievienojot šķipsniņu sāls. Atstāj mērcēties vismaz 6-8 stundas. Izlasa zirņus, kas joprojām cieti – tie tāpat neizvārīsies.
• Nolej mērcēšanas ūdeni, zirņus noskalo, liek lielā katlā un pārlej ar aukstu ūdeni, kam pievieno dārzeņus, lauru lapas un šķipsnu sāls. Uzvāra līdz pirmajam burbulim, samazina temperatūru, uzliek vāku (atstājot nelielu spraudziņu tvaikam) un vāra, līdz gatavi*. Izņem lauru lapas un citus garšaugus, ja tādus izmanto.

Tālāk zirņus un buljonu var izmantot citu ēdienu gatavošanai. Es rīkojos šādi:

• BULJONS. Daļu buljona nolēju un ieliku ledusskapī* (vēlāk izmantoju karija mērces gatavošanā, lieliski noder dažādu zupu un mērču bāzei).
• KRĒMZUPA. Daļu zirņu un dārzeņu ieliku blendera krūzē, pievienoju atlikušo buljonu, kokosriekstu pienu, tējkaroti miso pastas*, šķipsniņu sāls un sablenderēju. Sanāca krēmīga, ļoti maiga, garšām bagāta krēmzupa.
• PLĀCENĪŠI. Atlikošos zirņus un dārzeņus samalu virtuves kombainā, pievienoju sauju turku zirņu miltu*, maltu koriandru un kumīnu, karija pulveri, kurkumu un kūpināto papriku, samaisīju un liku karstā eļļā cepties no abām pusēm zeltainus plācenīšus.

Un tā no 500 gramiem parasto dzelteno zirņu un vēl dažām sastāvdaļām es pagatavoju buljonu, krēmzupu un plācenīšus. Ja tā nav iedvesma kļūt par pākšaugu fanu, es nezinu, kas vēl ir.

Piezīmes:

*Zirņu vārīšanās ilgums var būt 1-2 h, reizēm pat ilgāk, tas atkarīgs no pašiem zirņiem. Ja zirņu vārīšanas laikā veidojas putiņas, tās nosmeļ. Nezinu, vai tā ir pavisam taisnība, bet uzskata, ka vārot pākšaugus ar vāku, tie izdodas mīkstāki un krēmīgāki. Es parasti vāru ar vāku, tāpēc neesmu šo pārbaudījusi, bet izklausās ticami.
*Tā kā buljons vārīts no zirņiem, tam veidojas nogulsnes, bet garšai tās netraucē – sakrati un izmanto.
*Miso pasta ir fermentēta sojas pupiņu pasta ar bagātīgu sāļu, saldenu un umami garšu. Umami ir tā dēvētā garšīgā garša – piektā garša, kas patiešām padara ēdienu garšīgāku un šķietami sātīgāku. Ja vēl neesi izmēģinājis miso pastu, iesaku sākt ar gaišo miso, tā ir saldāka un maigāka. Miso pastu visbiežāk pērku veikalā Dabas stacija un interneta veikalā Cesars.lv.
*Turku zirņu milti ir daudzveidīgi izmantojams produkts, ko savās receptēs izmantoju ļoti bieži. Šī ir mana mīļākā recepte. Turku zirņu miltus vienmēr iegādājos Rimi veikalos, tie atrodami pie parastajiem miltiem, un ar vienu paku pietiek diezgan ilgam laikam.