Monthly Archives: January 2019

Dzelteno zirņu krēmzupa, buljons un plācenīši

 

 

Man reizēm patīk domāt par dažādiem izteicieniem, īpaši tiem, kas paredzēti kā mierinājums neveiksmīgām personām. Nu, tiem, kam trauki plīst, kam neveicas kārtīs un kam trāpa putnu dāvesti. Tagad es zinu, kā šie teicieni rodas. Nesen gribēju blogā dalīties ar ideālo turku zirņu recepti. Zirņus izmērcēju, izvārīju, bet kaut kas īsti nesanāca, jo… kļūdaini biju paņēmusi dzeltenos, ne turku zirņus. It kā jau tas nebūtu īpaši apkaunojoši, bet man patīk domāt, ka protu ēdienu, turklāt esmu vegāns jau gandrīz desmit gadus, tātad varētu gadīties, ka vēnās jau kādu laiku pārliecinoši plūst humoss. Bet tad, kā par spīti šai kļūmei, es vienas receptes vietā netīšām izdomāju trīs (!) Joprojām nezinu, kā pārvērst šo pieredzi teicienā, bet domāju, ka skaidri redzams, ka man uzsmaidīja cūkas laime, jo viss taču labs, kas labi beidzas. Galu galā, varbūt šis nemaz nav stāsts par neveiksmi, bet gan par to, kā es tiku pie trīs burkāniem ar vienu rāvienu. Lasīt tālāk →

Ātrās ābolmaizītes

 

 

Šī ir recepte, kas man noder brīžos, kad jāuzņem viesos negaidīti ciemiņi vai kārojas ko saldu pie kafijas, bet veikals tālu un kurpes slinkas. Tā kā tiek izmantota saldēta kārtainā mīkla, šī recepte patiešām ir pa spēkam katram, kas sasniedzis vecumu, kad droši var tuvoties cepeškrāsnij un sagriezt ābolu. Un, kas iepriecinoši, lielākajā daļā lielveikalu nopērkama vegāniska kārtainā mīkla, ko glabāt saldētavā līdz brīdim, kad brauc ciemiņi vai vienkārši sagribas bulciņu. Lasīt tālāk →

Krāsnī ceptas sakņu selerijas un balto pupiņu krēmzupa ar dedzinātiem citroniem

 

 

Esi sveicināts jaunajā gadā! Pēc garajām svētku brīvdienām, kad ēsts daudz un svinīgi, mazliet gribas atgriezties ikdienas ritmā, tāpēc mizoju sakņaugus un vāru karstu un biezu krēmzupu. Šī, jāatzīst, ir diezgan smalka zupa, jo garšas komplicēšanas un uzlabošanas nolūkos dārzeņi pirms vārīšanas tiek cepti krāsnī un ar nolūku mazliet apdedzināti, lai garšā vairāk salduma un nedaudz rūgtuma. Šo metodi (un iedvesmu zupas receptei) noskatīju, Ziemassvētkos gatavojot ziedkāpostu bisku (kas ir ļoti krēmīga, sātīga zupa) pēc pavārgrāmatas “Crossroads” receptes. Grāmata ir ļoti skaista un vērtīga, īpaši iesaku tiem, kam patīk dzīvot virtuvē, jo viena ēdiena pagatavošanai nereti nepieciešams izmantot trīs receptes un rezultāts, protams, ir tā vērts.

Šo recepti savukārt iesaku tiem, kam garšo sakņu selerija, jo zupā tās garša ir izteikti jūtama. Selerijai ļoti piestāv citas katlā saliktās garšas – timiāns, sīpols, puravs, ķiploks un citrons. Arī lielās baltās pupas ar sakņu seleriju ir teicama kombinācija, jo valdošās garšas ir saldenas un maigas. Lai nebūtu garlaicīgi, lieku klāt dedzinātu citronu un citrona miziņu, kas piešķir zupai gan jau minēto rūgtumiņu, gan svaigumu.

Tas tad laikam arī viss, jo cik var runāt par vienu zupu. Labu apetīti un labu 2019. gadu, draugi! Lasīt tālāk →