Monthly Archives: November 2017

Halvas-cepumu torte

 

 

Vakar pie manis ciemojās Kitija – mīļš draugs ar dažādiem talantiem un leģendāru ģimenes recepti halvas-cepumu tortei. Viņa šo kūku bērnībā gatavoja mammas vadībā un arī šoreiz, veikalā pērkot produktus, mums vairrākārt bija nepieciešama viņas mammas konsultācija, kas man šķita kaut kā tik, nu, ko tur bīties no banalitātēm – sirsnīgi.
Es nezinu, vai cepumu tortes garšotu tik īpaši, ja nebūtu bērnības atmiņu par to gatavošanu un triumfu par to, ka kaut ko tik garšīgu esi pagatavojis pats savām rokām. Arī mēs šoreiz bijām diezgan lepnas, jo veiksmīgi izdevās veganizēt vēl vienu bērnības recepti.

Tad nu mīļs paldies Kitijai un viņas mammai, šī recepte tagad būs arī manā bloc(dz)iņā.
Lasīt tālāk →

Mājīgie pelmeņi

 

 

Ir tāds teiciens – acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Par pelmeņiem runājot, nobijušās bija gan manas acis, gan rokas, un, ja ne lasītājas aicinājums ielikt blogā pelmeņu recepti, es tā arī turpinātu baidīties un domāt, ka šis nu gan ir viens neprātīgi grūts ēdiens. Nu, nav, izrādās, ka tiešām nav. Es ļoti lepojos gan ar to, kā man izdevās mīkla, gan pildījums. To, starp citu, izdomāju un pagatavoju kā pirmo no vairākiem pildījumiem un pagaidām tas ir palicis nepārspēts.
Vārdsakot, ja arī tev no pelmeņa bail, atroti džempera piedurknes un ej uz virtuvi, tur tevi gaida negaidīta veiksme. Lasīt tālāk →

Kvinoja ar saldo kartupeli, turku zirņiem, tofu un tahini mērcīti

 

 

Pirms nu jau kāda laika kvinojas bļoda un citas līdzīgas bļodas bija ļoti modīgi ēdieni. No tā varam secināt ne tikai to, ka man patīk modei nevis skriet, bet vilkties pakaļ, bet arī to, ka ir kāds iemesls, kāpēc ļaudis bija pamatīgi aizrāvušies ar ēšanu no bļodām. Es teiktu, ka iemesls ir tas, ka šis ēdiens ir daudzveidīgs, vienkārši variējams un ļoti krāsains un fotogēnisks, kas mūsdienās nepavisam nav mazsvarīgi. Visbiežāk šajās bļodās apvienotas vienkāršas sastāvdaļas, kas viena otru papildina, bet tikpat labi varētu tikt ēstas arī atsevišķi. Parasti tie ir graudaugi, augu olbaltumvielas (piemēram, tofu, sēnes, pākšaugi), kā arī dažādi un dažādi pagatavoti un/vai svaigi dārzeņi. Šīs bļodas kādā brīdī sāka dēvēt par Budas bļodām, iespējams, tāpēc, ka parasti tās cenšas veidot kā pašu pilnību, sabalansējot mazas dažādu sastāvdaļu porcijas. Te būs viens bļodas piemērs, ko vari mainīt, lai piemērotu savam garastāvoklim un ledusskapim. Lasīt tālāk →

Kraukšķīgi turku zirņi un saldie kartupeļi uzkodām, salātiem un zupām

 

 

Šo recepti bildēt bija diezgan grūti, jo, kamēr domāju, kur būs laba gaisma fotografēšanai, panna pamazām kļuva tukšāka un nefotogēniskāka. Tas tāpēc, ka man šis ir vieglu atkarību izraisošs našķis – kraukšķīgs, salds, sāļš, mazliet pikants, nu, viss tur ir. Ja netīšām neizēdas visa panna tāpat, šos kraukšķīšus vari pārkaisīt salātiem, pievienot siltajiem ēdieniem un zupām. Vislabāk, protams, garšo silti, taču nav ne vainas arī padzisušiem.
Bez garšīguma šai receptei ir arī citi plusi – tā ir ļoti vienkārši pagatavojama un ļoti veiksmīgi pakļaujas improvizācijai, jo vari variēt ar garšvielām. Es visbiežāk izvēlos kumīnu, aso papriku, savu iemīļoto garšvielu maisījumu Asumiņš, čili Svanetijas sāli, kariju, rauga pārslas, melnos piparus, sīpolu pulveri, kūpināto papriku un koriandru. Ne visu kopā, protams.

Lasīt tālāk →

Krāsnī cepts marinēts tofu un baklažāns

 

 

Tofu pavisam noteikti ir viens no maniem mīļākajiem produktiem, kas ledusskapī atrodams gandrīz vienmēr. Visbiežāk pērku tuvākajā veikalā atrodamo vislētāko tofu Sojalita, ko (tāpat kā citus neitrālās garšas tofu) izmantoju dažādu ēdienu gatavošanā. Uzkodām un sendvičiem šad tad nopērku arī kādu smalkāku tofu – kūpinātu, marinētu, ar tomātiem, baziliku vai mango. Veidu ir patiešām daudz, ražotāju arī daudz, tāpēc katram ir iespēja atrast tofu, kas garšo vislabāk.
Visbiežāk tofu kubiciņus vai šķēlītes ātri apcepu uz pannas, beigās pielejot kādu marinādi vai sojas mērci, taču šad un tad cepu tofu arī krāsnī. Šoreiz dalos ar ļoti klasisku tofu marinādi, kurā apvienotas ķīniešu virtuves galvenās garšas – sojas mērce, ķiploks, čili un ingvers, neaizmirstot arī par skābumu un saldumu, kā jau tam marinādē jābūt. Kāds ir rezultāts? Marināde un cepšana maina gan tofu garšu, gan tekstūru un necilo Sojalitu nevar ne pazīt, to noteikti varētu sajaukt ar kādu no smalkajiem un dārgajiem ražojumiem.
Tā kā pannā bija brīva vieta, pieliku klāt arī baklažānu, un tā izrādījās zelta ideja. Ja tev garšo grilēti baklažāni, noteikti izmēģini šo recepti, apsolu, ka nebūs jāviļas.

 

Lasīt tālāk →

Svētku kotletītes no sojas un sēnēm

 

 

Gatavojoties svētkiem, man nav iebildumu mazliet ilgāk pastāvēt pie plīts, jo tad gatavošanās ir daļa no pašiem svētkiem. Gatavojot šīs kotletītes, notiek viss, ko saistu ar lielo svētku gatavošanu – darbojas cepeškrāsns, kaut kas mērcējas, kaut kas cepas, jāizmanto rīve, virtuves kombains un ikdienā mazāk lietotas garšvielas. Vārdu sakot, virtuvē valda nopietna rosība un briesmīgs bardaks. Tā kā novembrī gaisma beidzas ātri, ēdienu nācās bildēt pagalmā, un, nākot iekšā mājās, smarža diezgan noteikti teica, ka, jā, šeit top svētki. Lai arī tavās mājās svētki top, smaržo un ir gan gatavošanās tiem, gan kaut kas daudz vairāk. Lasīt tālāk →

Kartupeļu-sēņu pankūkas

 

 

Es zinu, ka savulaik esmu bijusi kartupeļu pankūku pūrists – tikai kartupeļi, sāls un basta. Bet visās attiecībās (vismaz Holivuda man tā saka) mēdz pienākt brīdis, kad terapeits iesaka ļauties eksperimentiem, lai tās nezaudētu asumu un noslēpumu. Mans asums ir nazis, mans noslēpums ir sēne. Šķita, ka nekas nevar noiet greizi – sēnes, kartupeļi, rozmarīns un timiāns ir sapņu kompānija. Un taisnība vien ir – saderība lieliska, pankūkas ideāli turas kopā, ir kraukšķīgas un smukas. Tu gaidi “bet”? Es arī, bet nav. Labas pankūkas.

Lasīt tālāk →

Zemeņu-mango smūtijs

 

 

Protams, protams, smūtijiem receptes nav īpaši nepieciešamas, bet es tomēr gribu pastāstīt par vienu no saviem mīļākajiem smūtijiem. Īpaši mīļu to padara retums – šī smūtija sastāvdaļas ir diezgan karaliskas, tāpēc bieži tādu negatavojam.
Vispriecīgāk es šo kokteili gatvotu ar svaigām zemenēm, svaigu mango un saldētiem banāniem, bet jebkura cita svaigs/saldēts attiecība arī der. Katrā ziņā kaut ko saldētu iesaku pielikt, jo aukstums šim kokteilim ļoti piestāv. Starp citu, pēdējās nedēļas lielveikalos man gadījies atrast gatavus un garšīgus mango. Es atvainojos, bet: mazie svētki! Lasīt tālāk →

Brokastu maizītes turku zirņu miltu garoziņā

 

 

Es nebūšu īpaši oriģināla un teikšu, ka man patīk brīvdienu brokastis. Kuram gan nepatīk? Paņemt no plaukta mīļāko krūzi, pagatavot nedaudz par daudz ēdiena, sēdēt un pļāpāt vai daudznozīmīgi klusēt un netīšām nokavēt visu, ko var atļauties nokavēt, kamēr rīts ievelkas agrākā vai vēlākā pēcpusdienā.
Šīs maizītes ir kā radītas tieši tādām brokastīm, kas visbiežāk ir arī pusdienas – tās ir ļoti sātīgas, jo apvieno gan pākšaugu, gan graudaugu spēku, turklāt labi piestāv gan lakoniskai salātu bļodai, gan eklektiskam branča galdam. Labu lēno apetīti! Lasīt tālāk →

Džekfrūta-portobello sēņu plovs

 

 

Droši vien jāsāk ar ziloni istabā – kas ir džekfrūts? Starp citu, zilonis ir diezgan atbilstoši teikts, jo džekfrūta augļi ir vieni no lielākajiem pasaulē – tie var svērt pat 55 kg. Džekfrūts, tātad, ir Indijas maizeskoka auglis, kas pēdējā laikā kļuvis ļoti populārs visā pasaulē tā neparastās šķiedrainās struktūras un neitrālās garšas dēļ. Pateicoties šīm īpašībām, džekfrūtu var izmantot dažādos ēdienos, ko tradicionāli gatavo, izmantojot gaļu. Beidzot slaveno džekfrūtu bundžās var dabūt arī pie mums. Jāatceras, ka sāļajiem ēdieniem jāizvēlas džekfrūts ūdenī/marinādē, nevis sīrupā.

Vegāniskajās receptēs džekfrūtu visbiežāk gatavo ar BBQ stila mērcēm un liek burgeros vai uz picām. Šoreiz izmēģinu ko citu – gatavoju džekfrūtu kopā ar portobello sēnēm un pievienoju plovam. Plovs izdevās varens, iesaku. Un pie viena iesaku arī izmēģināt šo sēņu-džekfrūta maisījumu ne tikai plovā, bet arī uz maizītēm, picām, burgeros, vrapos un citur. Lasīt tālāk →

Majonēze (sojas piena bāzes)

 

 

Kad biju jauns vegāns, veikalos vēl nebija ne specializēto vegānisko preču plauktu, ne pašu preču. Vienīgā majonēze, ko varēju atrast, bija kāda liela ražotāja piedāvātā gavēņa majonēze, kas aizdomīgi atgādināja līmes galertu. Lai to vispār varētu pievienot ēdienam, nācās nodarboties ar eksperimentiem un pamatīgu pārveidošanu. Gāja laiks un lielveikalos parādījās cienījama vegāniskā majonēze, ko maisījām rasolā dziedādami. Bet īstā majonēzes revolūcija pienāca salīdzinoši nesen, kad internetu pāršalca vegāniskās majonēzes recepšu vilnis un mēs pēkšņi uzzinājām, ka visu šo laiku brīnišķīgu majonēzi būtu varējuši pagatavot paši savās mājās. Nu, gadās arī tā. Huliganizējot latīņu teicienu – caur līmes galertu uz kvalitatīvām majonēzes restītēm. Lasīt tālāk →

Pasta ar brokoļiem, ķiplokiem un olīvām

 

 

Pasta brokolina, tā to mūsu mājās sauc. Es nezinu, kāpēc, un tas jau arī nav svarīgi, bet tas, ka kāds ēdiens ticis pie sava žargonvārda, labi liecina par tā biežumu mūsu vakariņu ēdienu rotācijā.
Es tad tūliņ pastāstīšu, kā pagatavot kraukšķīgu brokoli un krēmīgu pastu bez krējumiem un sviestiem un, ļoti iespējams, tā ierotēs arī tavā virtuvē. Nu, vai vismaz iedos iedvesmas grūdienu virtuves virzienā, lai taptu tava ideālā pasta brokolina, sīpolina vai jebkādina. Lasīt tālāk →

1 2