Man bērnībā ļoti garšoja zupas. Pat piena-sakņu zupa, kas varētu būt visu laiku nemīlētākais bērnu ēdiens. Bet tad, kad sāku gatavot pati, klasiskās zupas aizmirsu, jo pasaule bija pārņemta ar krēmzupām. Droši vien tāpēc, ka krēmzupas nevar sabojāt tā, lai nekas vairs nebūtu labojams – pielej, pieber kaut ko vēl klāt, pablendē, pieber vēl kaut ko. Krēmzupas, tā teikt, ir muļķdrošas. Bet nebīsties, arī šī zupa muļķim izdotos. Paskat, cik man labi sanāca.

Vajadzīgs (gandrīz pilnam 4 l zupas katlam):

• 700 g ķirbja, nomizota un sagriezta nelielos kubiciņos
• 1 tase sārto lēcu, noskalotu
• 1 bundžiņa (400 g) konservētu tomātu
• 6 saulē kaltēti tomāti, sagriezti mazos gabaliņos
• 2 selerijas kāti, sagriezti plānās šķēlītēs
• Dāsna šķipsna kaltēta timiāna un rozmarīna
• 1/2 tējk. malta kumīna
• Sāls pēc garšas

Gatavo:

Katliņā nedaudz pakarsē kumīnu, līdz tas sāk smaržot, pievieno ķirbi, lēcas, kaltēto tomātu gabaliņus, seleriju, timiānu, rozmarīnu un aukstu ūdeni (3 l).
Samaisa un uzvāra, tad samazina temperatūru līdz vidējai un vāra 10 minūtes (ja ķirbji vēl nav mīksti, pavāra vēl kādu brīdi).
Pa brīdim pamaisa, jo lēcas ir sabotieri – tām patīk grimt un piedegt.
Pievieno konservētos tomātus un vāra vēl 5 minūtes.
Pievieno sāli pēc garšas.
Ar rokas blenderi zupu pavisam, pavisam nedaudz sablendē. Ja nav rokas blendera, apmēram tasi zupas var sablendēt blenderī un liet atpakaļ katlā. Gatavs.