Sildošie virumi
Jo aukstāks ārā, jo siltākam jābūt iekšā. Mājas piekurināšanas sapni esmu atmetusi jau sen, tad nu ķeros pie citādas sildīšanās. Un nē, tas nav saistīts ar pievēršanos drastiskai melnā balzāma diētai, lai gan, ja šāds laiks vēl ilgi pieturēsies, nāksies izmēģināt ne to vien.
Tātad esmu pārmetusies uz labi pārbaudītu un neticami daudzveidīgu kombināciju – lēcas&rīsi. Lēcu vietā reizēm iezogas kāds cits pākšaugs (bildē – zirņi), bet tas neko īpaši nemaina.
Shēma ir apmēram šāda:
Pannā uzkarsēju eļļu, tajā pacepinu kādu iecienītu indiešu garšvielu maisījumu – pēdējā laikā dālam paredzēto masalu (pirku Hanumanā uz Baronielas), piemetu vēl kumīnu un garam masala, un tad pāris sekundes pakarsēju. (vienmēr jāuzmana, lai nesāk degt).
Pievienoju kārtīgi noskalotus rīsus (es parasti izvēlos basmati/savvaļas vai brūno/savvaļas maisījumu) un lēcas (kādas vien sirds kāro, pēdējo rieiz taisīju melnās beluga lēcas. ļooooti garšīgi, tikai rīsi palika pelēki ļoti).
Mana ierastā proporcija ir 1 gl. rīsu un 1/2 gl. lēcu.
To kārtīgi samaisu un pievienoju ūdeni – 3.5 līdz 4 gl.(atkarībā no rīsu un lēcu veida), apmaisu, lai rīsi nepieraujas pie katla/dziļās pannas dibena un lieku vāku virsū. 15-20 min (un varbūt nedaudz ilgāk, ja savvaļas rīsi) un gatavs! Sāli piemetu pašās beigās, jo it kā pākšaugiem tā klājas.
Ja ir, pievienoju pāris ēdamkarošu kokosriekstu piena, tad sanāk krēmīgāk un sātīgāk.
Parasti vēl garšvielās (sabji masala) apcepinu mazus tofu kubiņus ar saulespuķu sēklām, pieleju sojas mērci, lai kraukšķis un to tad iemaisu rīsu/lēcu virumā. Un ir tik garšīgi un tik silti, ka prieks pašai un līdzēdājiem arī.
Labu*
pirms kokospiena un tofu
pēc kokospiena un tofu.
Šis ir ļoti labs! Īpaši ar savvaļas rīsu maisījumu. Bet kā Tu apcep sēklas un tofu? Ar eļļas klātbūtni vai bez? Un vai sojas mērci pievieno cepot vai pēc tam? Pateicos!
Jā, jā, eļļu es leju gan, un eļļā pacepinu garšvielas arī, lai tofu sanāk tāds pikantāks. parasti sabji masala, jo tas man ļoti garšo.
tātad – eļļa, garšvielas, tad tofu, pēc pāris minūtēm sēkliņas un tad, kad viss jau sāk brūnēt (jāuzmana tik, lai sēkliņas nesāk degt), pieleju sojas mērci. pēc tam gan vairāk par minūti necepu.sojas mērce tīri karamelizācijai sanāk. nu, jā, un garšai arī, protams.
šis ēdiens mums arī šodien vakariņās. īsta ziemas klasika. ceru, ka sakarīgi pastāstīju un viss izdosies. *)
Mmmmm…. taisīšu!!!! Jautājums – a jāizmērcē tie pākšaugi iepriekš nav? Nav tā, ka rīsi jūk ārā un zirņi/lēcas cieti?
labs jautājums :) es arī par to esmu domājusi.
bet vispār ir tā, ka lēcas nemērcēju nekad, jo tās izvārās ļoti ātri. īpaši sārtās un dzeltenās. pelēkās, zaļās un belugas melnās mazliet ilgāk, bet arī ne ilgāk par rīsiem.vēl esmu munga pupiņas šķeltas (laikam skaitās mung dal)mēģinājusi – arī viss sanāk apmēram vienlaicīgi.
ja izmanto sārtās vai dzeltenās lēcas, tās izjuks daudz ātrāk nekā rīsi. (vārās apm. 15 min)
kad vārīju ar zaļiem škeltiem zirņiem, arī viss izdevās vienlaicīgi.
un vispār ir tā, ka ja izmanto, teiksim, brūnos/basmati rīsus+savvaļas rīsus, tad tie var vārīties pat ilgāk nekā lēcas. ar mazākajiem, apaļīgākajiem rīsiem var sanākt putrveidīgāks ēdiens, bet tas jau arī tīri loģiski.
protams, ja ir vēlēšanās mērcēt, par ļaunu tas noteikti nenāks. un var arī atsevišķi novārīt droši vien, bet man ir ziemas slinkums un es pat nemēģināšu. :D ak jā, un pēdējā laikā es vispār jaucu vairākus pākšaugus kopā, piem., vakar savārīju dzeltenās lēcas, basmati+savvaļas rīsus un mung dal kopā. dzelteno lēcu dēļ sanāk ķēpīgāka tā masa un uz irdeniem rīsiem necerēt, bet garša krāsaināka pavisam noteikti.
ah, cik gari sanāca. tagad gan laikam viss. ceru, ka viss izdosies. lai garšīgi. *)
Pingback: Anonymous