Fūdfesta vol.1. vēl viens ēdiens – ķirbju bezmiltu mērce.
Kaut kad jau esmu šo recepti minējusi, bet ar nelielu kaņepju piesitienu un ne vienu pašu kā galveno  stāru. Tad nu dosim to godu.

Bērnībā īstie svētki bija tad, kad uz galda parādījās mērces trauks (man vienmēr paticis, kā anglosakši to dēvē par mērces laivu). Tas nozīmēja, ka galdā celti arī kūpoši kartupeļi, karbonādes/kotletes, štovkāposti, visādi majonēzīgi salāti un citi labumi. Tai laikā man likās, ka bez baltās miltu mērces citu nemaz nav un nevar būt. Kur nu vēl kāds būtu domājis, ka tas nav labi figūrai, asinsvadu tīrībai un kam vēl ne.  Tai laikā man figūras toč vēl nebija un balto mērci strēbu karotēm vien.
Nu jau kādu laiku tādu mērci nedz ēdu, nedz arī gatavoju, tāpēc ļoti nostaļģiska sajūta mani sagrāba, kad kādu dienu, ķirbju krēmzupu vārot, sapratu, ka tās garša ļoti atsauc atmiņā to pašu mīļo bērnības mērci.
Nākamajā reizē pie sautētiem dārzeņiem jau meistaroju ķirbju mērci un sanāca gandrīz autentiski. Tikai vieglāk un aromātiskāk, kas ēdienam tomēr par sliktu nenāk.
Ķirbju šķirnes nepārzinu, ņemu tos, kas ir un katru reizi tā mērce sanāk citāda. Man vislabāk patīk ķirbji ar mazāk saldu un “ķirbīgu garšu”, jo tad var nelikt klāt buljona kubiņu, iztieku ar rozmarīna un timiāna zariņu.
Kad gatavojām mērci fūdfestam, bij patrāpījies ļoti izteiksmīgs ķirbis, tad nu pieliku to buljonu gan klāt, jo zinu, ka daudziem ir aizspriedumi pert visādām ķirbībām.
Gatavo šo mērci tik elementāri, ka pat stāstīt kauns. Tātad, ņem:

ķirbi (daudzums atkarīgs no tā, cik daudz mērces vēlas iegūt galarezultātā)
sīpolu
timiāna un/vai rozmarīna zariņu
ūdeni
olīveļļu
sāli
pēc vajadzības: buljona kubiņu

Kā vienmēr,  karstā eļļā apcep sīpolu, pievieno ķirbja kubiciņus (ja miza nav cieta, tad ķirbi nemaz nemizo), mazliet pacepina.

iemet garšaugus, pielej ūdeni (tā, lai ķirbis nosedzas) un sutina, kamēr ķirbis mīksts, apm. 15 min.

Iegūto biezeni smuki sablendē.

Ja gribas šķidrāku mērci, pielej vēl ūdeni.
Ja mērci gribas tumīgāku – kopā ar ķirbi nosutina nelielu kartupeli, vēl var pielikt kādu karoti kukurūzas cietes.
Reizēm mēdzu pievienot karoti sausā sojas piena, tad mērce ir maigāka un krēmīgāka. Tik jāuzmanās, ka neiemetas par daudz, jo tad mērci pārņems salkanīgā sojas garša.

Nu tā. Tagad man tikai vajag tādu īsti skaistu mērces laiviņu un svētki varēs nākt kuru katru dienu.

Ja gribas redzēt mērci darbībā, to var izdarīt šeit.