Viens no fūdfesta galda dalībniekiem bija visu iemīļotie lēcu plācenīši. Taisnību sakot, mūsmājās tos sauc par pampāļiem, jo Guns viņus jauc ar falafelēm/falafeļiem, un to nosaukumu viņa latviskoja jau sen.  Tātad – pampāļi.
Brienot pa interneta dzīlēm var noprast, ka ASV ir ļoti iecienīti dažāda veida un paskata veģetārie burgeri, tad nu šī ir tikai viena versija no miljona.  Recepti kaut kad jau pasen uzraku jūtūbā, tagad nevaru vairs uziet, ļoti atvainojos visiem piekrāptajiem un nereferencētajiem autoriem.
Pampāļiem vajadzēs:

3 bundžiņas konservētu lēcu (pirms lietošanas noskalot)
1-2 sīpolus
1 galviņu (un var droši vairāk) ķiploka
1 ēd. k. sinepju (jo vienkāršākas, jo labāk)
2-3 ēd.k. sojas piena vai krējuma
sauja grauzdētu riekstu (es parasti ņemu zemesriekstus, jo nav žēl)
1 tējk. oregano (raudenes)
1/2 tējk. kumīna
olīveļļu
sāli, piparus
eļļu cepšanai – te iesaku tādu, kas mazāk kūp, piem.,zemesriekstu vai sezama
pēc vajadzības: milti (zirņu, kviešu, kukurūzas), kukurūzas ciete vai rīvmaize. Labi noderēs arī maltas linsēklas. Vārdu sakot, kaut kas, kas satur masu kopā.

pēc vēlēšanās: sabji masala – indiešu garšvielu maisījums

Sāk ar sīpoliem. Cenšos izvairīties no svaigiem sīpoliem, tāpēc tos pirms pievienošanas masai apcepu, bet var to aŗi nedarīt.
Tātad, sīpolus sīki sasmalcina un apcep (es parasti apcepu kopā ar sabji masala), pievieno pusi ķiploku – arī sasmalcinātu.
Man tīk sīpolus mazliet pabrūnināt, bet jāuzmanās, lai ķiploki neapdeg.
Kamēr apceptie sīpoli dzesējas, palielā bļodā sablendē vai saspaida konservētās lēcas, pievieno sīpolus un kārtīgi samaisa.

Ja ir pieejams virtuves kombains, iesaku daļu masas sastrādāt tādā kā biezenī – būs krēmīgāka konsistence un labāk turēsies kopā.

Pievieno visas pārējās sastāvdaļas, pašus pēdējos –  miltus/cieti/rīvmaizi – jācenšas pievienot pēc iespējas maz, lai nesāk miltainā garša dominēt. Bet par maz arī nevar, jo tad pampāļi neturēsies kopā. Dilemma.

Ļoti ieteicams masu kādu pusstundu atstāt ievilkties, var ielikt arī ledusskapī.
Tad no masas veido mazas bumbiņas un cep karstā eļļā no abām pusēm smuki brūnas.

VAI
izveido lielākus plācenīšus (tiešām burgerizmēra), liek uz plāts, kurā ieklāts cepampapīrs, un 200 grādos cep 15-20 min.
Tādus klasiski cep tieši likšanai burgermaizītēs. Nebūs tik taukaini kā pannā ceptie, bet mazāk kraukšķīgi arī.

Ēst var kopā ar dajebko (uz maizītēm, lavašos, kā piedevu klasiskajiem kotlešēdieniem – kotlešu vietā, pat uz tādas dīvainākas picas labi der). Mūsu favorītkombinācija gan ir šī – krāsni cepti dārzeņi, pampāļi un štovēti kāposti.

Zemstrīpas piezīme:
Vienīgā ķēpa šī ēdiena sakarā ir cepšana, jo pampāļiem grūti nākas vienā gabalā turēties. Divas lietas, ko tiešām iesaku – zirņu milti un kāda pusstunda ledusskapī, tam vajadzētu līdzēt.

Man ļoti nepatīk ilgi stāvēt pie eļļas pannas, tāpēc, kad saņemos uz pampāļu gatavošanu, uztaisu vairāk, sadalu masu porcijās un katru reizi izcepu tikai tik daudz, cik konkrētajai ēdienreizei vajadzēs. Sanāk tāds kā pusfabrikāts.
Un galu galā – nevajag uztraukties, ja pampāļi tā kā jūk ārā arī pēc cepšanas.  Tie ir tik ļoti garšīgi, ka ciemiņi kaut ar karoti noēdīs. Un prasīsi vēl.

Ak jā, un liels paldies manām brašajām lēcu mīcītājām un bumbiņu ripinātājām – Kailai un Arietai.

Labu*