Mans zaļais ūdensdārzs: redīss
Es jau te iepriekš pļāpāju par diedzēšanu un tās jaukumiem. Tā kā turpinu diedzēt, tad turpināšu arī runāt.
Ja nu kāds grib diedzēt un nezina, ar ko sākt, es noteikti ieteiktu redīsu “Ķīnas roze”. Dīgst ļoti ātri, izdīgst gandrīz visas sēkliņas, nav īpaši cimperlīgs, sēkliņas lielas, apaļas (cauri platākām diedzējamā trauka šķirbām nebirs), želeja neveidojas, izskatās skaisti, garšo redīsīgi, svaigi, mazliet asi un visnotaļ pavasarīgi. Sēkliņas nopērkamas Biotēkā.
Diedzē tā: izlemj, cik daudz diedzēs (parasti uz paciņas rakstīts, kāds daudzums sēkliņu vajadzīgs attiecīgās firmas trauciņa aizpildīšanai), sēkliņas noskalo un iemērc uz nakti.
Ja izmanto bio-sperli diedzējamos trauciņus, sēkliņas var uzlikt uz restītes un vienkārši uzpildīt trauciņu tā, lai ūdens kārtīgi un pamatīgi nosegtu visas sēkliņas.
Tad no rīta sēkliņas kārtīgi jānoskalo un tad nu var likt diedzēties – slapjumā neturēt, bet 4-5 reizes dienā noskalot gan. Es vēl ieteiktu pulverizatoru iegādāt, tā var sēkliņas vienmērīgāk samitrināt.
Lietošanas pamācības iesaka pirmās dienas turēt sēkliņas tumsā, bet līdz ar pirmajām lapiņām likt gaišā vietā.
Vēl ir tāds ieteikums jau lietošanai gatavos diedzējumus uzglabāt ledusskapī (līdz pat vienai nedēļai). Bet nu mums pie loga ir tik auksti, ka rāmji pa nakti apledo no iekšpuses. Tā ka ledusskapis pat nav īsti nepieciešams.
Te man bildes no dažādām”Ķīnas rozes” redīsa diedzēšanas stadijām. Skaists, garšīgs un diedzēšanai pateicīgs bez gala i malas. Iesaku!