Rudens vēji gaudo spēji un es iedomājos par trim lietām, kuru man rudenī/ziemā pietrūks visvairāk. Tas noteikti būtu siltums, rušināšanās brīvā dabā un riteņošana.

Par laimi, to pēdējo joprojām vēl par šad un tad iespēt. Šodien saule tā mētājās logos, ka nācās vien lēkt ričijam sedlos un doties pabraukā, kas ir mans jaunais pastaigas aizstājējs.

Tā kā šī bija pirmā mana riteņu vasara, esmu sapriecājusies un pārpriecājusies par riteņošanu. Šodien arī biju ļoti priecīga, bet nu arī ļoti vēju sapūsta un sasaldēta. Tā kā jau kādu nedēļu cīnos ar šņaukām, nolēmu uzrīkot kādu profilaktisku pasākumu, lai nenāk ciemos vēl kāds baciļu inducēts specefekts. Un šoreiz profilaksei – karsta, asa lēcu zupa.

Šī zupa parasti ļoti labi garšo visiem ciemiem, tāpēc nākamreiz, kad prasīs, kā gatavot, šis ieraksts to varēs izstāstīt manā vietā.

Tātad 2 (ne rīmu gan) porcijām vajadzēs:

1 sīpolu
100 g sarkano lēcu
1 ēd.k. tomātu pastas
600 ml ūdens
1 buljona kubiņu
1/2 tējk. kādas asas garšvielas vai garšvielu maisījuma – es lietoju sabji masala
1 ēd.k. eļļas
sāls, pipari
1 ēd. k. kapātu pētersīļu

Sīpolu nomizo, sakapā. Lēcas noskalo. Pannā uzkarsē eļļu, tajā ieber un apcep garšvielas, uzmana lai nesāk degt un aši pievieno sīpolu. Apcep sīpolu kādas 5 min, tā, lai caurspīdīgi, pievieno lēcas un kārtīgi samaisa, lai lēcas arī dabū mazliet pakarsēties uz pannas.

Pielej ūdeni, pievieno tomātu pastu, buljona kubiņu un sāli. Liek virsū vāku, uzliek taimeri uz min 15 un iet meklēt blenderi.

Kad 15 min pagājušas, lēcas mīkstas un blenderis atrasts, zupu sablendē, ja vajag uzlabo ar sāli vai pipariem, lej bļodiņās, rotā ar pētersīļiem un ēd gardu muti. Un visi baciļi sasildās un aiziet mājās.